RSU pētnieki starptautiskā projektā meklē risinājumus insulta ārstēšanas procesa pilnveidei

Jo ātrāk sāk ārstēt, jo labāks iznākums

Išēmisks insults rodas, kad smadzeņu asinsvads tiek nosprostots tromba dēļ, un tas var rezultēties ar iesaistītā smadzeņu apvidus funkcijas traucējumiem vai zudumu. Ārstēšanā izšķiroša nozīme ir laikam – jo ātrāk tā tiek uzsākta pēc pirmo simptomu parādīšanās, jo mazāk smadzeņu šūnas iet bojā un labāks ir iznākums. Tātad ir svarīgi, lai simptomus spētu savlaicīgi atpazīt un pacients nekavējoties nokļūtu slimnīcā un saņemtu nepieciešamo ārstēšanu.

Akūta cerebrālā infarkta ārstēšanas metodes

Akūta cerebrālā infarkta ārstēšana iekļauj artēriju nosprostojušā tromba izšķīdināšanu (trombolīzi), tromba izvilkšanu (trombektomiju) vai abu metožu kombināciju. Terapijas izvēle galvenokārt ir atkarīga no tromba lieluma. Lielo asinsvadu nosprostojuma gadījumos, ja trombs ir garāks par 8 mm, intravenozā trombolīze nav pietiekama un ir nepieciešama endovaskulāra trombektomija, kuras laikā trombs tiek mehāniski izņemts no asinsvada, izmantojot speciālu katetru, un tiek atjaunota normāla asins plūsma.

No pirmās palīdzības līdz specializētai ārstēšanai: drip-and-ship stratēģija 

Lai gan laika logs trombektomijai ir lielāks nekā medikamentozajai intravenozai trombolīzei, laiks ir sevišķi nozīmīgs, ja pacients ir jāpārved no reģionālās slimnīcas, kur akūts insults tika diagnosticēts, uz slimnīcu, kur trombektomijas veikšanai ir pieejama nepieciešamā aparatūra un speciālisti. Šāda pacienta transportēšana no primārās slimnīcas uz specializētu endovaskulāro centru tiek dēvēta par drip-and-ship stratēģiju un ir daļa no ārstēšanas procesa. Piemēram, Latvijā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) vairāk nekā 95 % gadījumu pacientus ar aizdomām par insultu nogādā tuvākajā slimnīcā ar insulta vienību (primārajā centrā), kur iespējams veikt trombolīzi.

Latvijas pieredze trombektomijas nodrošināšanā

Vispirms pacientam tiek veikta galvas smadzeņu datortomogrāfija. Ja ārstējošā komanda konstatē indikācijas trombektomijai, pacients tiek pārvests uz slimnīcu ar endovaskulāro centru. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) ir galvenais trombektomijas veicējs Latvijā, kur darbojas specializēts endovaskulārais centrs un pieredzējusi trombektomijas komanda. Trombektomijas procedūras tiek veiktas arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), un pēdējos gados šo metodi ieviesusi Daugavpils reģionālā slimnīca.

Vienota sistēma – labāki rezultāti

Balstoties uz Eiropas Insulta organizācijas vadlīnijām, Eiropā terapeitiskais laika logs intravenozās trombolīzes uzsākšanai ir līdz deviņām stundām, savukārt mehāniskai trombektomijai līdz 24 stundām īpaši atlasītiem pacientiem, kuriem vēl nav izveidojies neatgriezenisks galvas smadzeņu bojājums. Savstarpēja slimnīcu reāllaika komunikācija un medicīnas darbinieku sagatavotība, pirms pacients ir ieradies slimnīcā, ir kritiski faktori, kas nosaka, cik veiksmīgs būs terapijas iznākums.

Latvijā pacienta ātra un veiksmīga nogādāšana endovaskulārajā centrā, kā arī iespējami drīza trombektomija ir nodrošināta, pateicoties funkcionējošai komunikācijas sistēmai starp primārajiem un endovaskulārajiem centriem. Izmantojot DataMed informācijas sistēmu, medicīnas diagnostikas dati tiek koplietoti starp slimnīcām reālajā laikā, savukārt, pateicoties valstī esošam vienotam NMPD, pacientu pārvešana uz slimnīcu norit veiksmīgi un bez laika kavējumiem.

RSU iesaistījusies starptautiskā insulta ārstēšanas projektā

Savukārt citviet Eiropas slimnīcas saskaras ar drip-and-ship ārstēšanas procesa un infrastruktūras izaicinājumiem, kas izraisa trombektomijas aizkavēšanos pacienta pārvešanas un uzņemšanas procedūru dēļ endovaskulārajā centrā. Dienvidaustrumu Toskānā, Itālijā, no 2018. līdz 2021. gadam tika reģistrēti 711 pacienti ar akūtu išēmisko insultu, no kuriem 249 tika nodoti Sjēnas Universitātes slimnīcai. No tiem aptuveni 20 % saņēma tromobolīzi, 27 % – trombektomiju, bet 53 % – kombinēto terapiju. Pacientiem, kuriem tika veikta trombektomija, vidējais laiks no ierašanās endovaskulārajā centrā līdz mehāniskās trombektomijas procedūras sākumam (door-to-groin) bija 81 minūte, kas būtiski pārsniedz vadlīnijās noteiktās 60 minūtes, – problēma, kas joprojām nav atrisināta.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), sadarbojoties ar Sjēnas Universitātes slimnīcu Itālijā un citām partnerinsitūcijām Spānijā, Šveicē un Austrijā, ir sākusi projektu Reperfūzijas laika samazināšana akūta išēmiska insulta pacientiem (MDR in AIS), kas ir daļa no Eiropas partnerības programmas Apvārsnis Eiropa. Projekta mērķis ir samazināt laiku no pacienta ierašanās endovaskulārajā centrā līdz mehāniskajai trombektomijai.

Efektīvāka insulta ārstēšana, izmantojot telemedicīnu

Projekta pirmās daļas uzdevumos ietilpst laika periodu identificēšana starp simptomu parādīšanos un mehāniskās trombektomijas veikšanu, kuros rodas vislielākie aizkavējumi vai tiek veiktas atkārtotas darbības. Tāpat uzdevumos ietilpst projekta dalībslimnīcu darbplūsmu vispārējās drošības, efektivitātes un ekonomiskās ilgtspējas izvērtēšana.

Projekta otrajā daļā ietilpst mākslīgā intelektā balstītu telemedicīnas rīka ieviešana, kas nodrošinātu reāllaika pacientu datu, organizatoriskās informācijas un attēldiagnostikas koplietošanu starp veselības aprūpes speciālistiem. Tādējādi pacients varētu ātrāk nokļūt operāciju zālē, apejot uzņemšanas nodaļu.

Pašreiz projekta pētnieku plānos ir izmantot Brainomix kompānijas izveidotu Brainomix 360 insulta platformu. Tā ietver vairākus mākslīgā intelektā balstītus rīkus, piemēram, Brainomix 360 Mobile, e-ASPECTS, e-CTA un e-CTP, kas palīdzētu ātrāk, precīzāk un efektīvāk pieņemt ārstēšanas lēmumus un nodrošināt pacientu datu pieejamību.

Kādas pārmaiņas sola telemedicīna

Gan pirmajā, gan otrajā pētījuma daļā pētnieku uzdevumos ietilpst dažādu klīnisko rādītāju analīze, lai izvērtētu telemedicīnas rīka ietekmi uz pacientu ārstēšanas kvalitāti. Tiek prognozēts, ka šis rīks samazinās door-to-reperfusion laiku par vismaz 30 minūtēm, tādējādi uzlabojot pacientu ārstēšanās rezultātu, mazinot neatliekamās palīdzības noslodzi un ilgtermiņa rehabilitācijas izmaksas. Tāpat pētnieki grib izpētīt projekta socioekonomisko ietekmi un valstu veselības sistēmu atšķirības.

Projekta konsorciju koordinē Sjēnas Universitātes slimnīca centrālajā Itālijā, kas darbojas kā visaptverošs insulta centrs.

Projekta partneri

• Toskānas dienvidaustrumu reģiona vienotā veselības aprūpes iestāde (Itālija)
• Lozannas Universitātes slimnīca (Šveice)
• Andalūzijas Sabiedriskais veselības un biomedicīnas pētniecības fonds Malagā (Spānija)
• Rīgas Stradiņa universitāte (Latvija)
• Uzņēmums SYNYO (Austrija)

Projekta ietvaros RSU koordinē datu drošu pārvaldību un analīzi.

Plašāka informācija par projektu RSU mājaslapā

Projekta mājaslapa (angļu valodā)

Pētnieku viedokļi

Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir veiksmīgi izveidota drip-and-ship pacienta transportēšana no primārās insulta vienības uz specializētu endovaskulāro centru išēmiskā insulta liela asisnvada nosprostojuma gadījumos. Vai varat ieskicēt, kā tas notiek?

Visus pacientus ar aizdomām par akūtu insultu NMPD nogādā tuvākajā slimnīcā ar insulta vienību (Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Rīgā – PSKUS un RAKUS). Ja tiek konstatēts, ka pacientam ir liela asinsvada nosprostojums kādā no asinsvadiem, kas apasiņo galvas smadzenes, tad lemj par iespējām pacientu neatliekamā kārtā pārvest uz tuvāko centru, kas veic endovaskulāru ārstēšanu (mehānisku trombektomiju). Latvijā trombektomiju veic Daugavpilī, RAKUS un PSKUS. 24/7 režīmā to nodrošina tikai PSKUS. Lai lemtu par pacienta pārvešanu, jānodrošina ātra un pilnvērtīga informācijas aprite starp iesaistītajām slimnīcām. Tas ietver informāciju par pacienta šī brīža veselības stāvokli, par insulta smagumu, blakusslimībām, iepriekš lietotajiem medikamentiem, kā arī citu būtisku informāciju, kas var ietekmēt pacienta ārstēšanu. Izšķiroši svarīgi, ka Latvijā ir iespējama pacientam veikto attēldiagnostikas attēlu apskate attālināti (pašlaik nodrošina DataMed platforma) – tas ļauj pieņemt lēmumu par endovaskulāras ārstēšanas indikācijām un tehniskās izpildes iespējām. Kad ir pieņemts lēmums par pacienta pārvešanu, tad caur NMPD dispečeru starpniecību tiek nodrošināta saziņa starp NMPD brigādi un slimnīcu, ļaujot pieņemt lēmumus par pacienta ārstēšanu, kā arī paredzēt precīzu pacienta ierašanās laiku. Tādējādi, NMPD brigādei ierodoties, to uzreiz sagaida insulta vienības neirologs, kurš kopā ar pacientu dodas uz trombektomijas operāciju zāli, kur pacientu sagaida trombektomijas komanda.”

Neirologs (Dr. med.) Jānis Vētra

Kāda ir pētījuma ietekme uz veselības sistēmu un tās uzlabošanu Eiropas līmenī?

“Šis projekts, kas ir daļa no Eiropas partnerības Veselības un aprūpes sistēmu pārveidošanas programmas (Transforming Health and Care Systems) Apvārsnis Eiropa, demonstrē pārveidošanu jeb transformāciju veselības aprūpē. Tā īstenotās aktivitātes ir cieši saskaņā ar aktuālo Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2025/327 par Eiropas veselības datu telpu, uzsverot starpvalstu datu apmaiņu un datu analīzi. Nozīmīga ir telemedicīnas un mākslīgā intelekta rīka integrācija insulta pacientu aprūpē, kas veicina ātrāku diagnostiku un terapijas uzsākšanu drip-and-ship modelī. Reperfūzijas laika samazināšana tiešā veidā ietekmē ārstēšanas iznākumus, turklāt šī pieeja ir pārvēršama ekonomiskos un ilgtspējas rādītājos, jo ātrāka atveseļošanās mazina ilgtermiņa slogu veselības aprūpes sistēmai un pacientu aprūpei. Dzīvojot mākslīgā intelekta laikmetā, šis projekts ir praktisks piemērs, kā uzlabot pacientu veselības aprūpi, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Tā ietekme atspoguļojas ne tikai klīniskajos un funkcionālajos ieguvumos, bet arī sociālekonomiskajos rādītājos, padarot to par nozīmīgu soli veselības aprūpē.”

Doc. (PhD) Guna Semjonova