RSU: pieprasījums pēc medicīnas inženieriem nākotnē pieaugs Pārlekt uz galveno saturu
Uzņemšana
Studentiem
Skolēniem

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 75 gadi, kas par trim gadiem pārsniedz vidējo rādītāju pasaulē. Lai gan pagaidām esam OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) valstu reitinga lejasgalā kopā ar Ungāriju un Meksiku, līdzšinējā dinamika un turpmākās prognozes liecina par dzīves ilguma pieaugumu. Tas ir kļuvis iespējams, pateicoties vairākiem faktoriem, no kuriem viens no nozīmīgākajiem ir straujā medicīnas attīstība, kas ļauj  sekmīgāk ārstēt pacientus, veikt medicīniskās manipulācijas, kuras vēl pirms vairākiem gadu desmitiem nebija iespējamas un toreiz atgādināja fragmentu no fantastikas žanra romāna.

Modernās medicīnas sasniegumi ir kļuvuši iespējami, pateicoties arvien kvalificētākiem medicīnas darbiniekiem, kā arī uz jaunākajiem atklājumiem balstītām medicīnas iekārtām, kuras ir jāprojektē, jāizstrādā, jāapkopj un nepieciešamības gadījumā operatīvi jālabo. Kompetentus speciālistus šādu uzdevumu veikšanai sagatavo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgā studiju programma Medicīnas inženierija un fizika.

Nākamajā gadā studijas šajā programmā beigs pirmie aptuveni trīsdesmit bakalauri, kuri, kā stāsta programmas vadītājs no RSU puses doc. Oļegs Sabeļņikovs, būs pieprasīti gan Latvijas un ārvalstu klīnikās, gan uzņēmumos, kas izstrādā un ražo medicīnas instrumentus un cita veida aprīkojumu. Tie būs augstu kvalificēti medicīnas inženieri, kas spēs ne tikai veikt elektroniski sarežģītas tehnikas apkopi un remontu, bet arī izstādāt jaunu, ārstniecībā vēl neizmantotu un nepazīstamu aprīkojumu. Inženiertehniskās zināšanas sniedz RTU, bet medicīnas jomā izglīto RSU. Piemēram, RSU docētāji māca šūnu un audu mikrostruktūru, medicīnas instrumentu un iekārtu izmantošanas iespējas, anatomiju, fizioloģiju, kā arī medicīnas terminoloģiju angļu valodā un citus ar ārstniecību saistītus studiju kursus, bez kuriem nav iespējams kļūt par augsti kvalificētu medicīnas inženieri.

Docents Oļegs Sabeļņikovs uzsver, ka īpaša kvalitātes padome regulāri izvērtē studiju programmu, kā arī veic izmaiņas un papildinājumus. Nākamajā studiju gadā jaunajiem studentiem RSU un RTU kopējā bakalauru studiju programmā Medicīnas inženierija un fizika ir 40 valsts budžeta vietas, un tas nozīmē, ka valsts mērogā šī programma tiek uzskatīta par perspektīvu un nepieciešamu.

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kas ir viena no lielākajām Latvijas klīnikām, ikdienā tiek izmantots moderns, dārgs, pacientiem ļoti nepieciešams aprīkojums, kas bieži vien glāb cilvēku dzīvību, piemēram, mākslīgās nieres, aknas, elpināšanas aparāti un cita veida medicīnas iekārtas. RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vadītājs prof. Indulis Vanags stāsta, ka teorētiski aizvietot var katru orgānu, izņemot smadzenes. Šobrīd klīnikas Reanimācijas nodaļā un Anestezioloģijas nodaļā būtu nepieciešams pastāvīgs medicīnas inženieris, kurš spētu veikt regulāru pārbaudi un apkopi, kā arī operatīvi reaģēt, ja kāds veselībai nozīmīgs aprīkojums sabojājas. Tas gan nenotiekot bieži, tomēr katrs gadījums var apdraudēt pacienta drošību. Piemēram, operācijas laikā tiek izmantota sarežģīta narkozes iekārta. Katram pacienta drošībai nozīmīgam aprīkojumam tiek veiktas regulāras pārbaudes, tomēr būtu prātīgi laikus paredzēt un rēķināties, ka kādreiz bojājumi ir iespējami.

Profesors Indulis Vanags raksturo vairākas citas medicīnas inženieru darbības jomas, kas kļūst arvien aktuālākas. Viena no tām ir biomehānika, mākslīgo kaulu, asinsvadu, locītavu, endoprotēžu un citu aizvietotāju orgānu izstrāde un ražošana. Lai radītu kādu aizvietotāju, nepieciešams apvienot inženiera un mediķa zināšanas, ko sniedz kopējā universitāšu programma Medicīnas inženierija un fizika. Cits uzdevums varētu būt medicīnas inženiera iesaiste mākslīgajā elpināšanā, ko nodrošina īpaša iekārta, tomēr, kā uzsver profesors, katram pacientam ir savs ventilēšanas ritms, tādēļ nepieciešams speciālists, kurš noskaidrotu un uzstādītu individuāli nepieciešamos ventilēšanas parametrus, kā arī sekotu līdzi iekārtas darbībai.

Medicīnas inženieri ir pieprasīti arī iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmumos, kas tās piegādā klīnikām un citām medicīnas iestādēm. Strādājot šajos uzņēmumos, medicīnas inženieri ne tikai rada aprīkojumu, bet arī veic to remontu, piemēram, garantijas laikā. Tomēr ne visi kļūdu iemesli ir pietiekami sarežģīti, ne visas iekārtas ir jaunas un pakļautas garantijas nosacījumiem, tādēļ ne vienmēr to apkopei vai remontam nepieciešams ražotāja pārstāvis, un operatīvu ieguldījumu varētu dot klīnikas medicīnas inženieris.

Nākotnē sarežģītas operācijas veiks roboti vai no attāluma cilvēka vadīti manipulatori. Tās būs īpaši sarežģītas iekārtas, kuru radīšanai un remontam būs nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, tādēļ profesors Indulis Vanags uzver, ka medicīnas inženiera profesija ir ļoti perspektīva un darba iespējas mūsdienu modernajā pasaulē arvien pieaug.