Pārlekt uz galveno saturu
Par mums medijos
Viedoklis

Portālā LA.lv uz žurnālistes Ilzes Kuzminas jautājumiem par koronavīrusu atbild Rīgas Stradiņa universitātes profesore un infektoloģe Indra Zeltiņa, kura ir optimiste un priekšroku dod pozitīviem attīstības scenārijiem, tomēr pieļauj, ka koronavīrusu var arī neizdoties pilnībā uzveikt.

Līdz koronavīrusa uzliesmojumam šķita, ka infekcijas slimības nav mūsdienu problēma: ir vakcīnas, higiēna arī ir daudz augstākā līmenī nekā senos laikos. Pēkšņi izrādās, ka tomēr neesam pasargāti. Kāpēc tā?

Atļaušos oponēt – bīstamās infekcijas nav pazudušas, kaut infekciju dienestiem parasti izdodas novērst to izplatību, kā arī strādāt profilaktiski. Taču koronavīrusa veida infekcija ir pilnīgi kaut kas jauns. Tādā veidā mikrobi atgādina, ka cilvēces cīņa ar tiem ir bezcerīga: var tos ierobežot, bet ne pilnībā iznīdēt.

Vienmēr būs infekcijas, un, kad tās pa īstam paceļ galvu, vismaz uz brīdi mēs kļūstam bezspēcīgi to priekšā. Tagad daudzi atceras spāņu gripu, taču arī nesenākos laikos ir bijuši spēcīgi gripas uzliesmojumi, kaut vai 1957. gadā, kad plosījās tā saucamā Āzijas gripa, ar ko saslima divi miljardi cilvēku, bet viens miljons nomira. Tiek pro­gnozēts, ka tik milzīgu saslimstību koronavīruss tomēr neizraisīs.

Salīdzinoši nesen pasaule piedzīvoja, ka šī paša koronavīrusa pirmais variants SARS šķērsoja sugu robežu un pārgāja no cilvēkiem uz dzīvniekiem.