Pārlekt uz galveno saturu
Sports

Vai bērns ar kājas amputāciju var spēlēt futbolu? Vai skolēns ar funkcionēšanas ierobežojumiem var ne tikai piedalīties sporta stundā, bet arī turpināt sportot ārpus skolas un sasniegt augstus rezultātus? Atbilde – jā, ja līdzās ir cilvēki, kuri zina par šādām iespējām, prot iedrošināt un palīdz atrast piemērotāko risinājumu.

Par iekļaujoša sporta iespējām, pedagogu lomu un sadarbību ceļā no pirmās sportošanas pieredzes līdz augstu sasniegumu sportam diskutēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta akadēmijā notikušās tematiskās atklātās nodarbības Iekļaujošais sports. Iespējas, sadarbība un ceļš uz sasniegumiem dalībnieki. Nodarbībā piedalījās vairāki desmiti studējošo, sporta pedagogu, treneru un sporta organizāciju pārstāvju.

Nodarbību organizēja RSU Sporta akadēmijas docētāja un Speciālā sporta centra vadītāja Nadija Strazdiņa. Ar savu pieredzi dalījās Latvijas Futbola federācijas sociālās atbildības un vides ilgtspējas vadītājs Ilvars Koscinkevičs, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Liene Apine un Latvijas paralimpietis, četrkārtējais paralimpiskais čempions diska mešanā un lodes grūšanā Aigars Apinis.

Dažkārt viss sākas ar vienu iedrošinājumu

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas bērniem un jauniešiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem var traucēt iesaistīties sportā, ir ne tikai vides pieejamība, bet arī informācijas trūkums un sabiedrības attieksme.

Nodarbības dalībnieki

 

Nodarbības lektori L. Apine (no kreisās), N. Strazdiņa, A. Apinis un I. Koscinkēvičs

Runājot par pedagoga lomu iekļaujošā sporta vidē, N. Strazdiņa uzsvēra, ka pedagogam ir būtiski saskatīt ne tikai skolēna grūtības, bet arī viņa iespējas, intereses un potenciālu. Piemēram, bērns ar kājas amputāciju var nezināt, ka pastāv amputantu futbols. Pastāstot par šo sporta veidu un parādot video vai iepazīstinot ar citu sportistu pieredzi, pedagogs var palīdzēt bērnam atklāt jaunu iespēju.

“Dažreiz informācija un iedrošinājums ļauj bērnam pirmo reizi aizdomāties: varbūt arī es to varu,” norāda N. Strazdiņa.

Iekļaujoša sporta izglītība nenozīmē tikai skolēna klātbūtni sporta stundā. Svarīgi ir nodrošināt iespēju aktīvi piedalīties, sadarboties ar vienaudžiem, apgūt jaunas prasmes un piedzīvot izdošanos.

Lai to panāktu, pedagogam jāspēj fiziskās aktivitātes pielāgot skolēna individuālajām vajadzībām, vajadzības gadījumā mainot uzdevuma sarežģītību, slodzi, inventāru, attālumu, noteikumus vai komunikācijas veidu.

“Galvenais princips ir pielāgot aktivitāti skolēnam, nevis prasīt, lai skolēns pielāgojas aktivitātei,” uzsver N. Strazdiņa.

No pielāgota futbola līdz sporta sasniegumiem

Lai pedagogi un ģimenes varētu palīdzēt bērniem atrast piemērotu sporta veidu, būtiski ir zināt, kādas iespējas Latvijā jau pastāv.

Latvijas Futbola federācijas sociālās atbildības un vides ilgtspējas vadītājs I. Koscinkevičs nodarbības dalībniekus iepazīstināja ar

11 federācijas programmām, kas veicina futbola pieejamību dažādām sabiedrības grupām. To vidū ir speciālo skolu futbola festivāli, Speciālā olimpiāde, Seni Cup, neredzīgo futbols, soļbols un amputantu futbols.

Kā spilgtu iekļaujošas sporta vides piemēru I. Koscinkevičs minēja Latvijas sieviešu kausa izcīņas finālu, kurā jauniete rateņkrēslā, sākoties spēlei, futbola laukumā izpildīja Latvijas valsts himnu. Šis notikums apliecināja, ka piederība sporta kopienai nav saistīta tikai ar aktīvu sportošanu, bet arī iespēju būt klātesošam, iesaistīties sporta notikumos un justies piederīgam arī tad, ja ikdienā ar sportu nenodarbojies.

Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente L. Apine, savukārt, iepazīstināja ar sporta attīstības iespējām Latvijā, stāstīja par Paralimpiskajām dienām un izglītības programmu I’mPOSSIBLE, kas, izmantojot parasportu un paralimpiskās vērtības, palīdz jauniešiem izprast iekļaušanas nozīmi, lauzt stereotipus par invaliditāti un saskatīt ikviena cilvēka iespējas sportā.

Īpašu uzmanību L. Apine pievērsa jauniešu iesaistei parasportā un tam, cik svarīgi jau agrīni radīt iespējas izmēģināt dažādus sporta veidus, atrast sev piemērotāko un turpināt attīstīt savas prasmes. Viņa uzsvēra arī sadarbības nozīmi starp sportistiem, treneriem un sporta ārstiem, lai jauniešiem nodrošinātu piemērotu un drošu treniņu procesu.

Nodarbībā tika aktualizēts arī jautājums par pāreju no sporta stundām skolā uz regulārām sporta nodarbībām un treniņiem, kā arī par iespējām turpināt sportisko attīstību līdz augstu sasniegumu parasportam.

Latvijas Futbola federācijas sociālās atbildības un vides ilgtspējas vadītājs I. Koscinkevičs iepazīstina nodarbības dalībniekus ar sociālās atbildības programmām futbolā
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente L. Apine iepazīstina nodarbības dalībniekus ar parasporta iespējām Latvijā

Ceļš līdz medaļām

Īpaši personisku pieredzes stāstu sniedza A. Apinis – viens no Latvijas titulētākajiem sportistiem, septiņu paralimpisko spēļu dalībnieks diska mešanā un lodes grūšanā. Viņš dalījās savā dzīvesstāstā un atklāja, kā nonāca rateņkrēslā, kā sākās viņa sportista gaitas un kā veidojās ceļš līdz pirmajai paralimpiskajai medaļai.

Sportists stāstīja par treniņu procesu un sadarbību ar treneri, kā arī par atbalsta nozīmi ceļā uz augstiem sasniegumiem.

Sadarbība kā pamats iekļaujošam sportam

Tematiskā atklātā nodarbība RSU Sporta akadēmijā bija iespēja topošajiem un praktizējošajiem sporta nozares speciālistiem iepazīt Latvijā pieejamās iniciatīvas, uzklausīt profesionāļu un parasportista pieredzi, kā arī veidot jaunus sadarbības kontaktus.

Nodarbība apliecināja, ka iekļaujoša sporta attīstībā nav viena atbildīgā. Lai bērns un jaunietis no pirmās sportošanas pieredzes varētu nonākt līdz regulāriem treniņiem un, iespējams, arī augstu sasniegumu sportam, nepieciešama pedagogu, treneru, ģimenes, sporta organizāciju un citu speciālistu sadarbība.

Četrkārtējais paralimpiskais čempions diska mešanā un lodes grūšanā A. Apinis kopā ar RSU Sporta akadēmijas studentiem