RSU studente Alma Vītola grūtāko pasaules maratonu sauc par fantastisku pasākumu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesionālā bakalaura studiju programmas Fizioterapija 2. kursa pilna laika klātienes studente Alma Vītola sieviešu konkurencē Brazīlijā 10. oktobrī uzvarēja septiņu dienu Džungļu maratonā, kur dalībnieki džungļos skriešus pieveica 254 kilometrus. Šis bija vienpadsmitais Džungļu maratons, un Alma ir pirmā no Latvijas un Baltijas, kas tajā ir piedalījusies.

​

Kaut arī šādu izturības skrējienu visā pasaulē ir daudz, Brazīlijas Džungļu maratonu sauc par visgrūtāko skrējienu pasaulē, jo trase ir sarežģīta. "Bija smagi. Bija ļoti karsts un mitrs. Daudzi izstājās," atzīst 22 gadus vecā Alma, taču maratonu kopumā sauc par "fantastisku pasākumu".

​

Skrējiens pa džungļiem ir sācies! Foto no "Jungle Marathon" arhīva.

Šogad maratonā piedalījās 35 vīrieši un sešas sievietes, no kuriem distanci pabeidza tikai 31 dalībnieks. Alma Vītola distanci noskrēja 56 stundās un 48 minūtēs, kas ir labākais rezultāts starp četrām sievietēm, kuras noskrēja visus posmus. Savu tuvāko sekotāju Alma apsteidza gandrīz par divām stundām.

Maratonā bija jānoskrien seši posmi, katru diennakti pieveicot noteiktu distanci – sākot no 23 līdz 108 kilometriem. "Jo garāks posms, jo tas vienkāršāks. Jo īsāks posms, jo vairāk kalnu, purvu un citu pārbaudījumu." Naktī dalībnieki skrējuši ar lukturīšiem.

Ultramaratonam Alma gatavojās aptuveni gadu, nedēļā noskrienot no 60 līdz 100 kilometriem. Ikdienā viņa mežainā apvidū skrien četras līdz piecas reizes nedēļā. Alma Vītola pati gan sevi sauc par skrējēju amatieri.

Kaut gan zinājāt, ka Brazīlijas Džungļu maratons ir viens no sarežģītākajiem izturības skrējieniem, kas tajā bija grūtākais?

Tā kā es informāciju par šo skrējienu atradu kādā CNN rakstā internetā pirms diviem gadiem, kur šis bija norādīts kā pasaulē smagākais skrējiens, es ar to rēķinājos.
Mēs daudzas reizes apmaldījāmies, un bija tādi trases posmi, kad skrien un domā: nu, nevar būt, ka šeit ir jāskrien, jo tas ir pārāk bīstami. Nevar būt, ka cilvēkam, kuram tajā dienā 100 kilometru jau aiz muguras, vēl jārāpjas pāri akmens bluķiem, jāpeld pāri upei un ir fiziski nopietni pārbaudījumi. Karstuma dēļ vairāki dalībnieki izstājās. Man bija pamatīgas tulznas uzberztas…

Kopumā bija interesanti. Jo džungļi nav tikai mežs – tur bija arī pludmales un tuksneši, un daudz kā cita.

​

Foto no "Jungle Marathon" arhīva.

Vai arī jūs maratonā piedzīvojāt kādu bīstamu situāciju?

Džungļos ir daudz visādu kukaiņu, kas var sakost, čūskas, lielie zirnekļi, kaimani, dzeloņrajas, kas dzīvo ūdenī. Man pašai nekas īpaši bīstams negadījās, vienai čūskai pārlecu pāri. Vienu dalībnieku gan pirms starta sadzēla dzeloņraja.

Trase ir ļoti sarežģīta – kaut gan tā ir taka, tur viss ir noklāts ar lapām, kur var būt caurumi, bedres, zari, līdz ar to var sastiept potīti un gūt citus savainojumus. Vairāki skrējēji traumēja potīti.

Vai iepriekšējos gados kāds ir gājis bojā šajā maratonā?

Nē, nav!

Cik kilogramu skrējiena laikā nesāt uz muguras?

Tā kā maratona organizatori nodrošina tikai ar ūdeni, līdzi bija jānes pārtika visai nedēļai un obligātās lietas, ko nosaka organizatori. Man uz muguras bija jānes 10 – 11 kilogrami. Pārtiku no sporta batoniņiem, enerģijas dzērieniem un aplejamiem ēdieniem.

Vai uzvara jums bija pārsteigums vai apliecinājums pirms tam ieguldītajam darbam?

Tas bija pārsteigums, jo es nezināju, cik spēcīgi būs pārējie maratona dalībnieki. Es neaizbraucu ar mērķi uzvarēt, bet izbaudīt pasākumu. Finišā par rezultātu gan nebija pārsteigums, jo katru dienu zinājām savu rezultātu.

Kaut arī bijāt ātrākā no sievietēm, vai ar savu rezultātu esat apmierināta?

Man galvenais bija finišēt.

​

Almu Vītolu ar ziediem un prēmiju 19. oktobrī apsveica arī RSU rektors prof. Jānis Gardovskis un universitātes vadība. "Izsaku pateicību, ka nesat RSU vārdu pasaulē! Malacis! Ceru, ka būsiet tikpat spēcīga un laba fizioterapeite!".

Kāpēc jūs skrienat?

Man patīk! Tas man liek labi justies!

Kāpēc pievērsāties skriešanai?

Savulaik mana mammas māsa bija noskrējusi maratonu. Es arī gribēju uzlabot savu fizisko sagatavotību. Kaut gan visu laiku esmu bijusi aktīva, nopietni neko nedarīju. Mēs noskrējām kopā ar mammas māsu vienu treniņu, un tā lieta aizgāja.

Cik ilgi jūs jau skrienat tālos gabalus?

Kopumā skrienu sešus gadus, bet garos gabalus skrienu kādus četrus gadus.

Kas būtu jāņem vērā, gatavojoties nākamajiem izturības maratoniem?

Es zināju no citiem skrējējiem, kas man būtu jādara un jāņem vērā, piedaloties Brazīlijas maratonā, un varēju to ņemt vai neņemt vērā. Tagad man pašai ir pieredze, un nākamreiz es ieviestu nelielas izmaiņas ekipējumā.

Vai šādā skrējienā sportisti cits citam palīdz?

Jā, visi bijām kā liela ģimene.

Ko saņem balvā Džungļu maratona uzvarētājs?

Visi skrien gandarījuma dēļ. Dabūju par piemiņu māla šķīvi.

Vai jau esat ieplānojusi nākamo maratonu?

Jā, tas būs 168 kilometru skrējiens apkārt Monblānam nākamā gada augustā.