RSU Zinātnes nedēļa. Kāds varētu būt digitālo veselības tehnoloģiju devums Latvijas veselības sistēmai

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz vairāk par sevi un UPOLife!

Mani interesē digitālās veselības tehnoloģiju devums pašreizējai veselības sistēmai. Tas bija iemesls, kāpēc pirms sešiem gadiem sākām pilotprojektu bērniem Latvijas skolās. Projekta ietvaros pārbaudījām viņu sirds veselību ar Latvijā radītu iekārtu un programmatūru, kas ļāva mums saprast, kā varam bērniem palīdzēt laikus atklāt dažādas sirds veselības problēmas, kas netiek mērītas, pārbaudītas valstiskā mērogā. Starp citu, pirms četriem gadiem sāku komercializēt kāda Somijas uzņēmuma inovāciju šajā jomā.

Bet, tā kā vienmēr esmu gribējis šajā procesā pievienot arī Latvijā radīto vērtību, pirms diviem gadiem tapa Latvijā reģistrētais zīmols UPOLife. Mēs, to izmantojot, piedāvājam sirds veselības monitoringa tehnoloģijas ar fokusu uz lietotājiem, kas ir riska grupā un kuriem mēs kaut kādā veidā varam palīdzēt. Veselības pakalpojuma sniedzējs šajā gadījumā ir mūsu sadarbības partneris, kas var attālināti sekot līdzi sava pacienta veselības stāvoklim.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Covid pandēmijas laikā tiek traucētas 69 % hronisko pacientu aprūpes un vizītes pie ārsta.

Vienīgais veids, kā palīdzēt pacientiem ar hroniskajām kaitēm, tai skaitā arī sirds problēmām, ir nevis atlikt vizītes, kā tas pašlaik notiek, bet piedāvāt digitālos risinājumus un attālinātās tehnoloģijas ne tikai saziņai, bet arī tam, lai pacients veselības mērījumus var veikt mājās, izmantojot noteiktas iekārtas, kam ārsts attālināti seko līdzi.

Kāpēc jums radās interese par šādām tehnoloģijām? Vai esat studējis medicīnu?

Nē, man nav medicīnas izglītības, bet, ja mani ieinteresē kāda nozare, tad es sāku to pētīt. Mana joma ir uzņēmējdarbība, un mani saista inovācijas – tas potenciāls, ko tehnoloģijas var sniegt kādai konkrētai nozarei, problēmas atrisināšanai vai tml.

Es esmu tas, kurš saved kopā medicīnas profesionāļus un tehnoloģiju nodrošinātājus, ar kuriem kopā domājam, kā iekļaut inovāciju mūsdienu sistēmā.

Tas, protams, nav viegli, jo ne vienmēr cilvēki ir gatavi digitālajām tehnoloģijām.

Kāpēc izvēlējāties tieši sirds veselību?

Partneri raisīja manu interesi, stāstot par šo tēmu. Arī pēc statistikas skatoties, problēmas ar sirdi ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, un maniem radiniekiem ir bijušas sirds veselības problēmas. Sirds dati nav viegli interpretējami, salīdzinot, piemēram, ar asinsspiediena mērījumu, kur paši varam redzēt, vai tas ir paaugstināts vai nav. Sirds elektrokardiogrammu bez ārsta diezgan grūti nolasīt un saprast. Bet ir tehnoloģijas, kas to var. Saskatot lielo potenciālu, ko tehnoloģijas nākotnē var sniegt šajā jomā, man par to radās interese. 

Vai pandēmija kaut ko mainīja jūsu attīstības plānos?

Kopumā es teiktu, ka attīstības virziens nav mainījies. Bet procesu tas noteikti ir daudzreiz paātrinājis, jo ir pieaugusi interese no iesaistītajām pusēm.

Ja iepriekš pagāja ilgs laiks, kamēr tehnoloģija tiek līdz klientam, tagad tas notiek ļoti ātri. Pašlaik ir daudz vieglāk runāt ar iesaistītajām pusēm, jo vienkārši nav citu opciju, kad pārsvarā viss notiek attālināti, – vai nu tiek izmantota kāda tehnoloģija, vai arī var ciest pacients vai aprūpes sistēma kopumā, ja nekas netiek darīts.

Kāda ir jūsu sadarbība ar citām nozarēm un speciālistiem?

Ir nozares, kuras pēdējos pāris gadus veselības jomu redz kā daļu no sava jaunā biznesa modeļa, un viena no tām ir telekomunikācija un mākoņpakalpojumu nodrošinātāji, kā piemēram Microsoft. Tas ļoti labi saskan ar manām interesēm. Pašlaik ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Latvijas Kardioloģijas centru un abām ģimenes ārstu asociācijām. Mēs salikām kopā projekta konceptu, kur LMT nodrošina savienojamību starp ģimenes ārstu un mūsu mākoņdatu analītikas risinājumu. Izdalījām digitālo ierīci sirds mērījumiem 40 ģimenes ārstiem visā Latvijā. Diemžēl pandēmijas dēļ diezgan strauji samazinājās projektā plānotais iesaistīto pacientu apjoms, jo pagājušā gada rudenī stingro ierobežojumu dēļ pacienti sabijās un neieradās pie ģimenes ārstiem, kur bija plānots veikt viņu sirds kontroles mērījumu.

Vai šī ir pirmā konference, kurā stāstīsiet par saviem digitālajiem risinājumiem un idejām?

Nē, esmu apmeklējis ļoti daudz konferenču un dažādu medicīnas pasākumu gan klātienē, gan attālināti tiešsaistē pēdējā gada laikā. Pat stendus esam mēģinājuši taisīt tiešsaistē, taču ir grūtāk, jo cilvēki ir noguruši no šāda veida online risinājumiem, pat tad, ja saturs ir interesants. Arī interaktīvajai daļai, tīklošanās pasākumiem vai centieniem piesaistīt klientus tiešsaistē ir savi izaicinājumi. 

Ko jūs sagaidāt no dalības konferencē?

Man ir liels prieks, ka kaut kas tāds Latvijā notiek! Mums ir liels potenciāls tieši ārstu zināšanu līmenī, un gribu atbalstīt to, ka Latvijas ārstu, zinātnieku un profesionāļu zināšanas tiek ieguldītas komercializējamos projektos, attiecīgi savedot kopā pareizās puses. Tas mums līdz šim ir ļoti pietrūcis, un es ļoti ceru, ka tādas konferences kā šī palīdzēs to attīstīt.

Piedaloties konferencē, gribu piesaistīt sadarbības partnerus vai tos, kam varētu interesēt līdzīga veida risinājumi. Piemēram, esmu jau runājis ar RSU un izskatījis viņu patentējamo tehnoloģiju portfeli, vai tur ir kaut kas, kur mēs varētu sadarboties. Gribu dzirdēt, par ko referēs citi, lai saprastu, cik tālu mēs esam tikuši, un pastāstītu par savu pieredzi arī caur kaimiņvalstu prizmu. Ir labi dzirdēt, kas notiek Latvijā un pasaulē. Mani interesē inovācijas un tehnoloģiju pārnese no universitātes, no tās speciālistiem uz kaut ko komercializējamu.