RSU zinātnieku brokastīs – metodoloģiska saruna par pētniecības rīku izmantošanu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku brokastis 7. maijā bija veltītas RSU Psiholoģijas laboratorijas 10 gadu pieredzei pētniecības rīku ētiskā izmantošanā. Tās vadītāja asoc. prof. Dr. psych. Jeļena Koļesņikova iepazīstināja ar laboratorijas uzkrāto pieredzi psiholoģisko instrumentu izstrādāšanā un jau gatavu pētniecības rīku adaptācijā, ko vienā vārdā apzīmē ar psihomteriju.

Psihometrija ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar psiholoģisko mērinstrumentu izstrādi, novērtēšanu (uzticamību un validitāti) un to pielietošanas principu un vadlīniju noteikšanu, nodrošinot objektīvus, standartizētus un salīdzināmus datus pētījumos. Psihometriskie instrumenti ir, piemēram, aptaujas, skalas un testi.

Pētniecisko rīku adaptācija ir daudzpakāpju process, kas parasti noslēdzas ar zinātnisku publikāciju. Par to vairāk var lasīt RSU 2021. gadā izdotajā publikācijā Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva, kurā aplūkoti pētniecisko rīku adaptācijas metodoloģiskie aspekti.

Atsevišķs temats ir autortiesības. Lielāko daļu pētniecības rīku aizsargā autortiesības, un to lietošanai nepieciešama autora atļauja. Autortiesību pārkāpšanas gadījumā var pat atsaukt publikāciju. Pirms izmantot kādu testu vai aptauju, vienmēr jānoskaidro, vai tas ir brīvi pieejams. Ieteikums ir rakstīt autoram vai izdevniecībai un noskaidrot autortiesību jautājumu arī tad, ja ir norāde, ka izvēlēto rīku drīkst brīvi izmantot.

RSU Psiholoģijas laboratorija gan izstrādā pētniecības rīkus, gan veic to adaptāciju, kā arī uztur testu un aptauju reģistru, kurā ir vairāk par 200 pētnieciskajiem instrumentiem*. Reģistra mērķis ir veicināt pieejamu, saprotamu un ētiski pamatotu pētniecības procesu, nodrošinot studentiem un pētniekiem centralizētu platformu pētniecības rīku meklēšanai. Reģistrs paredz sniegt informāciju par instrumentu pielietošanu, to psihometriskajām īpašībām un ētiskajiem apsvērumiem, tādējādi atvieglojot pētījumu plānošanu un īstenošanu.

RSU Psiholoģijas laboratorijas vadītāja asoc. prof. Jeļena Koļesņikova (no kreisās) un asist. p.i. Valentīna Krūmiņa pasākuma laikā

Zinātnieku brokastu auditorijā RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas pārstāvji dalījās ar savu pieredzi par instrumentu tulkošanas kvalitāti. Viņu pieredze rāda, ka ne vienmēr rezultāts ir apmierinošs. Pirms vairākiem gadiem no angļu valodas tika tulkota un pielāgota anketa par dzīves kvalitāti, bet tulkojums nebija kvalitatīvs, bija nepareizi iztulkoti specifiski termini, lai arī izpildītājs bija sertificēts birojs. Tāpēc, adaptējot anketas no citām valodām, svarīgi, lai piedalās gan tulki, gan nozares speciālisti, kuri novērtē iztulkoto saturu.

* Pieejami pētnieciskie instrumenti šādās kategorijās:

• intelekts un kognitīvās spējas;
• personība, personības iezīmes, tipi, emocionālie stāvokļi;
• motivācija, vērtības, intereses, pārliecības (tostarp garīgums un reliģiozitāte);
• organizācijas psiholoģija (tostarp veselības aprūpe darba vidē);
• ģimenes, diādes vai grupas funkcionēšana;
• psihiskie traucējumi un patoloģijas;
• sporta psiholoģija;
• veselība un slimība (tostarp līdzestība, veselības uzvedība, sāpes);
• dzīves kvalitāte.