Pārlekt uz galveno saturu

Akreditēta medicīnas laboratorija pēc ISO:15189 standarta ar akreditācijas apliecību LATAK-633-2020, kuras ietvaros akreditēta daļa tās veikto izmeklējumu.

Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorija veic pētniecību par slimību ģenētiskajiem cēloņiem un to raksturojumu, īpaši reto slimību jomā, biomarķieru pielietojumiem diagnostikā un slimības gaitas prognozēšanā.

Laboratorijā tiek nodrošināta iespēja studentiem, rezidentiem, doktorantiem izstrādāt zinātniskos darbus.

Laboratorija sadarbojas ar dažādiem partneriem gan Latvijā (Latvijas Genoma datubāze, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca u. c.), gan ārvalstīs (Institute of Molecular Genetics of Russian Academy of Science; Academy of Medical Sciences of Ukraine, Institute of Herediatry Pathology u. c.)

Pētniecība

Pētījumu virzieni

  • Retas monogēnas patoloģijas
    • Cistiskā fibroze (mukoviscidoze)
    • Vilsona slimība
    • Afa-1-antitripsīna nepietiekamība
    • Kenedija slimība
    • Ornitīna transkarbamilāzes deficīts
    • Krīglera Nadžāra sindroms u. c.
  • Monogēnas patoloģijas
    • Žilbēra sindroms
    • HFE-saistīta hemohromatoze
  • Multifaktoriālas patoloģijas
    • Neauglība
    • Mieloproliferatīvas saslimšanas (JAK2, CALR, MPL gēnu varianti) u. c.

Pētījumi tiek veikti ar LR Centrālās medicīnas ētikas komitejas atļauju.

Pakalpojumi

Tehnoloģijas

  • DNS izdalīšana no dažādiem bioloģiskajiem materiāliem
  • DNS kvalitatīvi un kvantitatīvi mērījumi
  • Sekvenēšanas pakalpojumi:
    • Tiešā sekvenēšana
    • Fragmentu garumu / mikrosatelītu analīze
  • Genotipēšana
    • Tiešā sekvenēšana
    • PCR-RFLP, ARMS-PCR
    • qPCR, HRM, TaqMan

Patogēno variantu noteikšana šādu slimību gadījumos:

  • cistiskā fibroze (biežāko variantu un visa CFTR gēna sekvenēšana)
  • Vilsona slimība (biežāko variantu un visa ATP7B gēna sekvenēšana)
  • mieloproliferatīvā neoplāzija (JAK2  gēna V617F varianta, CALR gēna 9. eksona ind/del noteikšana)
  • iedzimta trombofīlija (F5 gēna G1691A varianta, F2 (protrombīna) gēna G20210A varianta, MTHFR gēna C677T un A1298C variantu noteikšana)
  • vīriešu neauglība (Y hromosomas mikrodelēciju noteikšana)

Par materiāla nodošanu un cenām lūdzam sazināties ar laboratoriju.

Projekti

ERAF
  • ERAF projekts Ģenētiskais tests neauglības iemeslu noteikšanai (identifikācijas Nr. KC-PI-2017/24). Projekta vadītāja: L. Gailīte.
    Darbības laiks: 2017.–2021. g.

  • ERAF projekts Nr. 2014/0048/2DP/2.1.1.1.0/14/APIA/VIAA/074 Jaunas metodes izstrāde reprodukcijai nozīmīgu ģenētisko variāciju noteikšanai. Projekta vadītāja: I. Kempa.
    Darbības laiks: 2014.–2015. g.

FLPP un LZP granti
VPP projekti
  • VPP Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniskā izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību. Apakšprojekts Nr. 13 Hronisko respiratorisko slimību savlaicīga un efektīva diagnostika, jaunu terapijas metožu ieviešana klīniskajā praksē. Darbības laiks: 2006.–2010. g.

Publikācijas

2021
  • Dangouloff T., Vrscaj E., Servais L., Osredkar D., the SMA NBS World study group (including Kreile M.). Newborn screening programs for spinal muscular atrophy worldwide: Where we stand and where to go. Neuromuscular Disorders. 2021, 31(6):574-582. https://doi.org/10.1016/j.nmd.2021.03.007
  • Moisejevs G., Bormane E., Trumpika D., Baufale R., Busmane I., Voicehovska J., Grigane A., Suba O., Silova A., Skesters A., Lejnieks A., Gailite L. Glutathione reductase is associated with the clinical outcome of septic shock in the patients treated using continuous veno-venous haemofiltration. Medicina (Lithuania). 2021, 57(7):689. https://doi.org/10.3390/medicina57070689
  • Puzuka A., Alksere B., Gailite L., Erenpreiss J. Idiopathic Infertility as a Feature of Genome Instability. Life. 2021, 11(7):628 https://doi.org/10.3390/life11070628
  • Millere E., Rots D., Simren J., Ashton N.J. Kupats E., Micule I., Priedite V., Kurjane N., Blennow K., Gailite L., Zetterberg H., Kenina V. Plasma neurofilament light chain as a potential biomarker in Charcot-Marie-Tooth disease. European Journal of Neurology. 2021, 28(3):974-981. https://doi.org/10.1111/ene.14689
  • Millere E., Rots D., Glazere I., Taurina G., Kurjane N., Priedite V., Gailite L., Blennow K., Zetterberg H., Kenina V. Clinical Phenotyping and Biomarkers in Spinal and Bulbar Muscular Atrophy. Front. Neurol. 2021, https://doi.org/10.3389/fneur.2020.586610
  • Kovale S., Terauda R., Millere E., Taurina G., Murmane D., Isakova J., Kenina V., Gailite L. GJB1 Gene Analysis in Two Extended Families with X-Linked Charcot-Marie-Tooth Disease. Case series – General Neurology. 2021, 13:422-428. https://doi.org/10.1159/000515170
  • Lidaka L., Berkere L., Lazdane G., Dzivite-Krisane I., Kivite-Yrtane A., Gailite L. Non-Classical Congenital Adrenal Hyperplasia-Causing Alleles in Adolescent Girls with PCOS and in Risk Group for PCOS Development. Diagnostics. 2021, 11(6):980 https://doi.org/10.3390/diagnostics11060980
  • Lidaka L., Grasmane A., Lazdane G., Dzivite-Krisane I., Gailite L., Viberga I. Can a mother’s polycystic ovary syndrome (PCOS)-related symptoms be used to predict the future clinical profile of PCOS in her adolescent daughter? A pilot study. The European JOurnal of Contraception and Reproductive Health Care. 2021, 26(1):17-22. https://doi.org/10.1080/13625187.2020.1795118
2020
  • Kreile M., Lubina O., Ozola-Zalite I., Lugovska R., Pronina N., Steran O., Vevere P., Konika M., Malniece I., Gailite L. Phenylketonuria in the Latvian population: Molecular basis, phenylanlanyne levels, and patient compliance. Molecular Genetics and Metabolism Reports. 2020, 25:100671. DOI: 10.1016/j.ymgmr.2020.100671
  • Millere E., Gribuste L., Kazaine I., Strautmanis J., Gailite L., Kenina V. Clinical and neurophysuological spectrum of polyneuropathies in children. Neulogia i Neurochirurgia Polska. 2020, 54(5):466-470. 10.5603/PJNNS.a2020.0068
  • Volozonoka L., Gailite L., Perminov D., Kornejeva L., Fodina V., Kempa I., Miskova A. Reducing misdiagnosis caused by maternal cell contamination in genetic testing for early pregnancy loss. Systems Biology in Reproductive Medicine 2020, 66(6):410-420. DOI: 10.1080/19396368.2020.1827081
  • Millere E., Rots D., Simren J., Ashton NJ, Kupats E., Micule I., Priedite V., Kurjane N., Blennow K., Gailite L., Zetterberg H., Kenina V. European Journal of Neurology, 2020, doi:10.1111/ene.14689
  • Rudaka I., Rots, D., Uzars, A., Kalejs, O., Gailite, L. Association between 4q25 variants, risk of atrial fibrillation and echocardiographic parameters. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B: Natural, Exact and Applied Sciences, 2020, 74(1):1-6. doi: 10.2478/prolas-2020-0001
  • Makhuh, H., Hayboniuk, I., Zarina, a., Semeriak, O.M., Gailite, L. Mutations in the ATP7B gene in Ukranian patients with high risk of Wilson disease. Cyology and Genetics, 2020 54(4):324-332. doi: 10.10.3103/S009545272004009X
  • Gailite, L., Valenzuela-Palomo, A., Sanoguera-Miralles, L., Rots, D., Kreile M., Velasco, E.A. (2020) UGT1A1 Variants c.864+5G>T and c.996+2_996+5del of a Crigler-Najjar Patient Induce Aberrant Splicing in Minigene Assays. Frontiers in Genetics, 11(169) doi: 10.3389/fgene.2020.00169
  • Lidaka, L., Grasmane, A., Lazdane, G., Dzivite-Krisane, I., Gailite, L., Viberga, I. Can a mother’s polycystic ovary syndrome (PCOS)-related symptoms be used to predict the future clinical profile of PCOS in her adolescent daughter? A pilot study. European Journal of Contraception and reproductive health Care, 2020. doi. 10.1080/13625187.2020.1795118
  • Malniece, I., Grasmane, A., Inashkina, I., Stavusis, J., Kreile, M., Miklasevics, E., Gailite, L. (2020) The fetal phenotype of Noonan sydnrome caused by severe, cancer-related PTPN11 variants. American Journal of Case Reports 21”: e922468-1-e922468-6. doi: 10.12659/AJCR.922468
  • Volozonoka, L., Rots, D., Kempa, I., Kornete, A., Rezeberga, D., Gailite, L., Miskova A. Genetic landscape of preterm birth duie to cervical insufficiency: comprehensive analysis and patient next generation sequencing data interpretation. Plos One, 2020, 15(3), e0230771, doi: 10.10.1016/j.bpobgyn.2018.03.007
  • Nokalna, I., Kreile, M., Butane, D., Kovalova, Z., Daneberga, Z., Miklasevics, E., Gardovska, D., Gailite, L. (2020) X-linked lymphoproliferative disease in Latvia: a report of two clinically distinct cases. Case Reports in Medicine 2020, article number: 7108657. doi: 10.1155/2020/7108657
2019
2018
2017
2016
2015
2014
  • Kreile M, Rots D, Piekuse L, Cebura E, Grutupa M, Kovalova Z, Lace B. Lack of association between polymorphisms in genes MTHFR and MDR1 with risk of childhood acute lymphoblastic leukemia. Asian Pac J Cancer Prev. 2014;15(22):9707-11.
  • Piekuse L, Kreile M, Zarina A, Steinberga Z, Sondore V, Keiss J, Lace B, Krumina A. Association between inherited monogenic liver disorders and chronic hepatitis C. World J Hepatol. 2014 Feb 27;6(2):92-7. doi: 10.4254/wjh.v6.i2.92.
  • Piekuse L., Lace B, Kreile M, Sadovska L, Kempa I, Daneberga Z, Micule I, Sondore V, Keiss J, Krumina A. Impact of the genes UGT1A1, GSTT1, GSTM1, GSTA1, GSTP1 and NAT2 on acute alcohol-toxic hepatitis. Central European Journal of biology, Vol 9 (2), February 2014, pp 125-130. doi: 10.2478/s11535-013-0249-y
  • Kevere L, Purvina S, Bauze D, Zeibarts M, Andrezina R, Piekuse L, Brekis E, Purvins I. Homocysteine and MTHFR C677T polymorphism in children and adolescents with psychotic and mood disorders. Nord J Psychiatry. 2014 Feb; 68(2):129-36. doi: 10.3109/08039488.2013.782066. Epub 2013 Apr 16. PMID: 23586533
  • Kempa I, Ambrozaitytė L, Stavusis J, Akota I, Barkane B, Krumina A, Matulevičienė A, Utkus A, Kučinskas V, Lace B. Association of BMP4 polymorphisms with non-syndromic cleft lip with or without cleft palate and isolated cleft palate in Latvian and Lithuanian populations. Stomatologija. 2014;16(3):94-101.
2013
  • Piekuse, L., Kreile, M., Zarina, A., Shteinberga, Z., Sondore, V., Keiss, J., Lace, B., Krumina, A. Association between inherited monogenic liver disorders and chronic hepatitis C. World Journal of Hepatology (In press).
  • Piekuse, L., Lace, B., Kreile, M., Sadovska, L., Kempa, I., Daneberga, Z., Micule, I., Sondore, V., Keiss, J., Krumina, A. Impact of the genes UGT1A1, GSTT1, GSTM1, GSTA1, GSTP1 and NAT2 on acute alcohol-toxic hepatitis. Central European Journal of biology, Vol 9 (2), February 2014, pp 125-130. doi: 10.2478/s11535-013-0249-y
  • Kevere, L., Purvina, S., Bauze, D., Zeibarts, M., Andrezina, R., Piekuse, L., Brekis, E., Purvins, I. Homocysteine and MTHFR C677T polymorphism in children and adolescents with psychotic and mood disorders. Nord J Psychiatry. 2014 Feb;68(2):129-36. doi: 10.3109/08039488.2013.782066. Epub 2013 Apr 16. PMID: 23586533\
  • Bauze, D., Piekuse, L., Kevere, L., Kronberga, Z., Rizevs, A., Vaivade, I., Viksne, K., Andrezina, R., Lace, B. Association a Single Nucleotide Polymorphism in Chromosome 11 with Autism Spectrum Disorder in a North-Eastern European Population. Proceedings of the Latvian Academy of Science, 2013 (In press).
  • Berza, N., Zodzika, J., Kroica, J., Reinis, A., Skadins, I., Piekuse, L., Melngaile, O., Pundure,R., Lukojanova, I., Vasina, O. Association between Lactobacillus species and bacterial vaginosis-related bacteria, and bacterial vaginosis scores in small population of pregnant Latvian women. International Journal of Collaborative Research on Internal Medicine & Public Health, 2013, Vol. 5 No. 5, pp255-264.
  • Skesters, A. P., Silova, A. A., Spadiene, A. G., Savickiene, N. Z., Rusakova, N. J., Larmane, L. T., Moisejevs, G. O. Redox status blood of patients with new-found type-2 diabetes mellitus before and after duration of administration of natural antioxidants. Prenosology and Healthy Lifestyle, 1(12), 2013, 76-79 pp.; (in Russian)
2012
  • Kevere L., Purvina S., Bauze D., Zeibarts M., Andrezina R., Rizevs A., Jelisejevs S., Piekuse L., Kreile M., Purvins I.: Elevated serum levels of homocysteinedisord as an early prognostic factor of psychiatric disorders in children and adolescents, Schizophr Res Treatment. 2012(2012:373261), pp., 2012, doi:10.1155/2012/373261. Epub, 2012, Oct 2.
  • Sadovska L., Piekuse L., Kreile M., Keiss J., Krumina A.: CCR5-32 and UGT1A1 28-mutations in HCV patients, Immunology. Vol. 137 Suppl. 1, pp. 497-497, 2012
  • Letra A., Fakhouri W., Fonseca R., Menezes R., Kempa I., Prasad J., McHenry T., Lidral A., Moreno L., Murray J., Daack-Hirsch S., Marazita M., Castilla E., Lace B., Orioli I., Granjeiro J., Schutte B., Vieira A.: Interaction between IRF6 and TGFA Genes Contribute to the Risk of Non syndromic Cleft Lip/Palate, PLoS One. 7(9), 2012, doi:10.1371/journal.pone.0045441
  • Lace B., Kempa I., Klovins J., Stavusis J., Krumina A., Akota I., Barkane B., Vieira A., Nagle E., Grinfelde I., Maulina I.: BCL3 gene role in facial morphology, Birth Defects Res. Part A-Clin. Mol. Teratol. Vol. 94(11), pp. 918-924, 2012
  • Kreile M., Daneberga Z., Ziemele I., Eglite I., Grinfelde I., Sviridova D., Krumina Z.: Shwachman diamond syndrome mimics disorder of galactose metabolisms, J. Inherit. Metab. Dis.. Vol. 35 Suppl. 1, pp. S166-S166, 2012
2011
  • Makrecka, M., Kuka, J., Liepinsh, E., Dambrova, M.: T Nikopensius, T., Kempa, I., Ambrozaityte, L., Jagomagi, T., Saag, M., Matuleviciene, A., Utkus, A., Krjutskov, K., Tammekivi, V., Piekuse, L., Akota, I., Barkane, B., Krumina, A., Klovins, J., Lace, B., Kucinskas, V., Metspalu, A.: Variation in FGF1, FOXE1, and TIMP2 genes is associated with nonsyndromic cleft lip with or without cleft palate. Birth Defects Res. Part A-Clin. Mol. Teratol. Vol. 91, pp. 218–225, 2011
  • Lace, B., Kempa, I., Piekuse, L., Grinfelde, I., Klovins, J., Pliss, L., Krumina, A., Vieira, A.R.: Association studies of candidate genes and cleft lip and palate taking into consideration geographical origin. European Journal of Oral Sciences, Vol. 119, pp. 413–417, 2011
  • Puzuka, A., Pronina, N, Grinfelde, I, Erenpreiss, J, Lejing, V, Bars, J, Pliss, L, Pelnena, I, Baumanis, V, Krumina, A.: Y chromosome-a tool in infertility studies of Latvian population. Russ. J. Genet. Vol. 47, pp. 347–353, 2011

Aparatūra

1111_RTU_use_science_logo_big.png

Diagnostiskie pakalpojumi

Analīzes

Analīzes nosaukumsIzpildes laiks, darba dienās *
DNS izdalīšana no perifērajām asinīm ar EDTA antikoagulantu10
DNS analīzes
Cistiskā fibroze – CFTR gēna dF508 un dele2,3 noteikšana noteikšana10
Cistiskā fibroze – CFTR gēna kodējošās daļas sekvenēšana60
Vīriešu neauglība (azoospermija) – AZFa, AZFb un AZFc rajonu analīze20
Iedzimta trombofīllija – G1691A Leidena gēna (FV) un G20210A protrombīna (FII) noteikšana20
Trombofīliljas riska faktori – MTHFR gēna C677T un A1298C noteikšana20
Mieloproliferatīvās neoplāzijas – JAK2 gēna analīze  p.V617F varianta noteikšana60

Par citām ģenētisko analīžu analīzes iespējām interesēties, rakstot mgzlatrsu[pnkts]lv

* Termiņi attiecas tikai uz apmaksātajām analīzēm. Zinātniskās sadarbības ietvaros veiktajām analīzēm izpildes termiņi ir garāki. Visi izpildes termiņi var pagarināties, ņemot vērā ārkārtas situāciju.

Piezīme. Liela apjoma pasūtījumiem iespējams piemērot atlaidi līdz 5 % no pasūtījuma summas.

Par materiāla nodošanu

Rīcība pirms parauga noņemšanas

1. Pieprasījuma veidlapas pilnīga aizpildīšana

RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas nosūtījums jāaizpilda tikai drukātā (papīra) formātā.

Nosūtījuma veidlapā obligāti jāaizpilda šādi lauki:

A) Informācija par pacientu:

  • pacienta vārds, uzvārds;
  • dzimšanas dati;
  • personas kods (vai identifikators);
  • dzimums.

B) Informācija par paraugu:

  • parauga veids;
  • parauga paņemšanas datums un laiks.

C) Informācija par izmeklēšanas veidu un pacientu grupu

D) Informācija par nosūtītāju:

  • veicamo analīžu skaitu;
  • ārstniecības iestādes kods;
  • ārstniecības iestāde;
  • ārsta vārds, uzvārds;
  • ārsta personas kods vai identifikators;
  • specialitātes vai specialitātes kods;
  • ārsta tālruņa numurs;
  • e-pasta adrese.

E) Piekrišanas forma (iekļauta pieprasījuma veidlapā):

  • pacienta izvēlētā piekrišana;
  • pacienta vārds, uzvārds un paraksts*;
  • e-pasts;
  • ārsta vārds, uzvārds un paraksts;
  • datums.

* Ja pacients ir jaunāks par 16 gadiem, piekrišanas forma jāparaksta vienam no vecākiem vai aizbildņiem.

F) Informācija par izmeklēšanas mērķi:

  • ģimenes locekļu skrīnings pozitīvas ģimenes anamnēzes gadījumā
  • diagnozes apstiprināšana

2. Pacienta sagatavošana

Pirms sākotnējā parauga nodošanas pacientam nav nepieciešams ievērot sagatavošanās prasības.

3. Sākotnējā parauga un savākšanas sistēmu raksturošana

  • Sākotnējais paraugs – venozās asinis;
  • Savākšanas sistēmas:
    • vakutaineri (K2EDTA), tilpums: 3 ml, 6 ml, 10 ml;
    • monovetes (K2EDTA), tilpums: 3 ml, 6 ml, 10 ml;

4. Paraugu ņemšanas laika noteikšana

Venozo asins paraugu ņemšanu atbilstīgā savākšanas sistēmā iespējams veikt jebkurā diennakts laikā, atbilstīgi uzglabājot paraugu līdz transportēšanai uz laboratoriju.

5. Klīniskās informācijas vai citu ietekmējošu apstākļu norādīšana

Atbilstīgi nosūtījumā atzīmētajai saslimšanai nepieciešams norādīt īsu pacienta anamnēzi, klīniskos simptomus un vai ir veikti papildus klīniskie izmeklējumi.

Venozo asiņu parauga ņemšana

Pacienta identificēšana

  1. Venozo asiņu parauga noņemšanu veic kompetentā ārstniecības iestādē tam atbilstīgā telpā, nodrošinot pilnvērtīgu pacienta drošību un apstākļus paraugu apstrādei un uzglabāšanai līdz nosūtīšanai uz laboratoriju.
  2. Pirms venozo asins paraugu noņemšanas veic pacienta identifikāciju, lūdzot pacientam nosaukt savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Nosaukto informāciju salīdzina ar personu apliecinošu dokumentu un nosūtījumā norādīto informāciju par pacientu.
    Piezīme. Papildu informācijas noskaidrošana par pacienta identitāti nepieciešamības gadījumā ir vēlama.
  3. Ja pacienta identitāte ir apstiprināma, tad ārstniecība persona veic atzīmi nosūtījumā par venozo paraugu noņemšanu (noņēmēja identitāte, datums un laiks).

Pirmsizmeklēšanas prasību verifikācija

  1. Pirms sākotnējā parauga nodošanas pacientam nav nepieciešams ievērot  sagatavošanās prasības.

Venozo asins paraugu noņemšanas kārtība

  1. Sagatavojiet nepieciešamos palīgmateriālus atbilstīgai venozo asiņu ņemšanas procedūrai. Veiciet asins ņemšanas stobriņu marķēšanu pacienta klātbūtnē.
  2. Veikt roku higiēnu un uzvilkt vienreizlietojamos cimdus.
  3. Nodrošiniet venozo asiņu noņemšanai procedūrai nepieciešamo pacienta pozu (sēdus vai guļus).
  4. Pārliecinieties, ka pirms venozo asiņu noņešamas pacienta dūre ir saliekta.
    Piezīme. Pacients nedrīkst veikt pumpējošas kustības ar dūri!
  5. Veiciet vēnas punkciju, no kuras tiks veikta venozo asiņu noņemšana.
  6. Veiciet punkcijas vietas antiseptisko apstrādi atbilstīgi ārstniecības iestādē pieņemtam “Higiēnas un pretepidēmiskā režīma plānam” vai citai ārstniecības iestādē pieņemtai dokumentācijai.
  7. Uzlieciet žņaugu 7,5–10 cm virs punkcijas vietas.
  8. Veiciet venozo asins noņemšanas procedūru atbilstīgos asins ņemšanas stobriņos.
    Piezīme. Noņemt adatas uzgali un ar nedominanto roku viegli fiksēt pacienta ādu un vēnu, ar dominanto roku veikt dūrienu. Pacienta dūrei jābūt brīvai. Atlaist žņaugu (nedrīkt turēt ilgāk par 60 sekundēm, ja pacienta stāvoklis nenosaka citādāk).
  9. Tiklīdz katrs asins ņemšanas stobriņš ir piepildīts līdz nepieciešamam tilpumam, veiciet 1 pilnu (pa 1800) apvērsienu un novietojiet to vertikāli statīvā. Asins ņemšanas stobriņus nedrīkt kratīt!
  10. Pēc venozo asiņu noņemšanas procedūras, izņemiet adatu no vēnas un uzlieciet vates tupferi vai plāksteri. Pacientam vates tupferis vai plāksteris ar vidēju spiedienu ir jātur vismaz 30 sekundes (vidēji 3–5 minūtes). Roku saliekt nedrīkst!
  11. Veiciet asins ņemšanas stobriņu pilnvērtīgu apvēršanu* un apstrādi pirms tālākas uzglabāšanas un nosūtīšanas uz laboratoriju.
    Piezīme. Apvēršana jāveic atbilstīgi asins ņemšanas stobriņu ražotāja noteiktajām rekomendācijām.
    Asins ņemšanas stobriņa nosaukumsApvēršanaRažotājs
    Vacutainers, K2EDTA8–10 reizesBeckton, Dickinson and Company, ASV
    Vacutainers, K2EDTA6–8 reizesVacutest Kima, Itālija
    Vacutainers, K2EDTA5–10 reizesGreiner Bio-One, Austrija
    Monovete, K2EDTA5–10 reizesSarstedt AG & Co. KG, Vācija
  12. Pārliecinieties, ka pacientam duršanas vietā ir hemostāze.
Venozo asiņu paraugu transportēšana molekulāri bioloģiskai izmeklēšanai
  1. Paraugu transportēšanas laika periods.
    Venozo asiņu paraugi jānogādā 7 kalendāro dienu* laikā pēc to paņemšanas.
    Piezīme. Ja parauga transportēšanas laika periods pārsniedz 7 kalendārās dienas, tad laboratorijas personāls novērtē tā atbilstību pieņemšanas kritērijiem, informē pieprasītāju un veic atzīmi testēšanas pārskatā sadaļā “Komentāri”.
  2. Paraugu transportēšanas apstākļi
    • Venozo asiņu paraugus novērtē kā potenciāli infekciozu bioloģisko materiālu un ievieto tam atbilstīgi marķētā infekciozā materiāla/biodrošības maisiņā
    • Paraugus novieto vertikāli slēgtā vidē (piemēram, termosomā)
    • Transportē ledusskapja temperatūrā (+2–8ºC temperatūrā) vai istabas temperatūrā (+18–25°C)
    • Paraugus nedrīkst pakļaut tiešo saules staru ietekmei
    • Paraugus nedrīkst pakļaut īpaši paaugstinātas vai pazeminātas temperatūras ietekmei.
  3. Paraugu transportēšanas vieta un veidi
    • Paraugi jānogādā RSU Ambulancē Rīgā, Dzirciema iela 16, tās darba laikā;
    • Paraugus ir iespējams nogādāt šādos veidos:
      - personīgi (fiziskas un juridiskas personas);
      - izmantojot RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas kurjeru, iepriekš veicot pieteikumu laboratorijai pa tālruni 67061542 vai e-pastsu mgzlatrsu[pnkts]lv; var tikt piemērota atsevišķa samaksa par kurjera pakalpojumu izmantošanu.
      Piezīme. Neatkarīgi no paraugu nogādāšanas veida tam jābūt marķētam ar pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, datumu un laiku, kad asinis ir noņemtas.

Nosūtījums