RSU Zinātnieku brokastīs pievēršas "homo climaticus" pieejai veselības aprūpē

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnieku brokastis 5. martā bija veltītas tematam par atbildīgu pieeju resursiem un zaļo domāšanu veselības aprūpē, pulcējot 35 dalībniekus klātienē un attālināti. RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa ievadā uzsvēra sabiedrības norišu izpētes nozīmību un deva vārdu RSU vadošajai pētniecei, asoc. prof. Dinai Bitei – pētījuma Sociāli atbildīga zaļā pāreja: pārvaldības risinājumu uzlabošana veselības aprūpes sektorā (GreenCare) vadītājai. Projektu īsteno starpdisciplināra septiņu RSU pētnieku komanda. 

Pētījums ir pusē, atklājumi jau iezīmējušies

Iepazīstinot ar pētījumu, asoc. prof. D. Bite skaidroja, ka homo climaticus jēdziens apzīmē cilvēku, kura dzīvesveidu, lēmumus un identitāti būtiski ietekmē klimata pārmaiņas un nepieciešamība pielāgoties to radītajiem izaicinājumiem. Tas tiek attiecināts gan uz indivīda, gan organizācijas līmeni, un šajā pētījumā – kā klimatam neitrālus risinājumus var ieviest veselības aprūpes iestādes, ar to radot iespējas homo climaticus attīstībai. Vienlaikus pētījumā pievērsta uzmanība tam, vai videi un klimatam draudzīgu risinājumu ieviešana veselības aprūpes sektorā nepastiprina esošo un nerada jaunu nevienlīdzību. Pētījums rit otro gadu un pašlaik ir vidusposmā. Pērn tika vērtēta veselības aprūpes juridiskā ietvara atbilstība starptautiskajam regulējumam saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, kā arī analizēti ekonomiskie riski, veselības aprūpes sistēmā ieviešot videi un iedzīvotājiem draudzīgus zaļos pasākumus. 

Šā gada janvārī veikta iedzīvotāju aptauja par klimata pārmaiņu jautājumiem kontekstā ar dzīvesveidu un veselības aprūpi. Lai arī rezultāti pagaidām indikatīvi, jau tagad var izcelt, ka Latvijas iedzīvotāji klimatam draudzīgas izmaiņas dzīvesveidā maz saista ar klimata pārmaiņām: paradumu maiņas saikni ar klimata pārmaiņām atzīmējuši tikai 8 % respondentu. Tas atspoguļo kopumā zemo satraukuma līmeni par klimata pārmaiņām Latvijā, jo līdzīgi kā RSU iepriekš veiktajos pētījumos atbildē uz jautājumu par klimata pārmaiņu problēmas aktualitāti liela daļa (81 %) iedzīvotāju piekrīt, ka tā ir nopietna problēma pasaules mērogā, bet, domājot par Latviju, tam piekrīt tikai 53 %, par sevi un ģimeni – 26 %. Lielākā daļa (64 %) respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā bija apmeklējuši kādu ārstniecības iestādi, nebija pamanījuši, ka tās pievērš uzmanību vides un klimata jautājumiem, piemēram, ir izvietota informācija par elektrības taupības pasākumiem, atkritumu šķirošanu. Attālinātas ārstu konsultācijas kādā no interneta platformām izmantotu mazāk par pusi (46 %) iedzīvotāju.

Turpinās gadījumu izpēte vairākās slimnīcās: Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā. Drīzumā pētījumam pievienosies vēl viena slimnīca. Kā pilotprojekts tika veikta izpēte Strenču Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Pirmie apkopotie rezultāti liecina, ka slimnīcās tiek gan plānoti, gan iespēju robežās veikti klimatam draudzīgi pasākumi. Tā ir iespēja ietaupīt finanses – slimnīcas meklē energoefektīvus risinājumus, sākot ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu un beidzot ar papīra taupīšanu. Darbinieki pozitīvi vērtē un atbalsta zaļo pasākumu ieviešanu, bet par to ir sistemātiski jāizglīto. Projekta pētnieki diskusijā ar nevalstisko organizāciju Zaļā brīvība ir nonākuši pie atziņas, ka visi labprāt kaut ko darītu vides ilgtspējas jomā, bet trūkst informācijas par konkrētām aktivitātēm.

Klimata jautājumi ir slimnīcu dienaskārtībā, tomēr izaicinājumu netrūkst

Pēc projekta prezentācijas RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Vineta Kleinberga aicināja uz diskusiju BKUS Kvalitātes vadības daļas vadītāju Anastasiju Ustinovu un Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvjus ekonomistu Ediju Poikānu un projektu vadītāju Ilonu Rāvieti, kā arī attālināti no Veselības ministrijas piedalījās Vides veselības nodaļas vadītāja Anita Segliņa. Diskusiju aizsāka divi jautājumi: kas jau ir izdarīts klimata pārmaiņu mazināšanā, un kādi ir izaicinājumi.

Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvji atbildēja, ka zaļā kursa jautājums ir ļoti aktuāls. Piemēram, Strenčos tiek veikts siltuma un elektroenerģijas CO2 emisiju aprēķins. Ieviesti vairāki energoefektivitātes pasākumi, piemēram, uzstādīti saules paneļi, siltinātas senās simtgadīgās slimnīcas ēkas (ERAF projekti). Jāņem gan vērā, ka tie ir ieguldījumi, kas atmaksāsies ilgtermiņā, jo

“neviens zaļais pasākums par velti nenotiek”.

Piemēram, saules paneļu parks atmaksāsies pēc 10 gadiem. Izaicinājums būs darbinieku paradumu maiņa, bet iestrādes jau ir – latviski pielāgots un darbiniekiem izplatīts PVO izstrādātais informatīvais materiāls. Arī slimnīcas procesu pārveidošana un vadīšana, ņemot vērā klimata neitralitātes aspektus, ir nākotnes izaicinājums. Plānos ir turpināt elektroauto iegādi. Vislielākais izaicinājums ir laiks un cilvēkresursi, jo darbiniekiem rodas papildu pienākumi.

BKUS pārstāve Anastasija Ustinova norādīja, ka par zaļā kursa jautājumiem slimnīca gan domā, gan realizē projektus. Viņa uzsvēra, ka katrs iepirkums ir “zaļš”, visas jaunās ēkas ir energoefektīvas. Arī digitalizācija ir viens no ilgtspējas būtiskiem aspektiem. Svarīgas ir izmaksas uz pacientu – slimnīcā uzskaita medikamentus uz pacientu, tos izmanto lietderīgi, un samazinās medikamentu pārpalikumi. Pacientu pieredzes aptaujās redzams, ka slimnīcas apmeklētāji pārsvarā ir jauni vecāki, kuri saskata pilnveides iespējas (bīstamie atkritumi, šķirošanas konteineri). Slimnīcā ir ieviesta ideju banka – jebkurš darbinieks var iesniegt savu priekšlikumu, kas tiek izskatīts un nodrošināta atgriezeniskā saite; darbinieku iesaiste ir svarīga. 

VM pārstāve norādīja, ka šo jautājumu jāskata no diviem aspektiem: pirmkārt, kā veselības aprūpes sistēma ietekmē klimata pārmaiņas; otrkārt, gatavība tam, kā klimata pārmaiņas ietekmē cilvēku veselību (infekcijas, karstuma ietekme). Latvijā klimata pārmaiņas visvairāk ietekmēs mazāk aizsargātās sociālās grupas: vecākos cilvēkus un iedzīvotājus ar hroniskām slimībām un invaliditāti.

Atbildot uz jautājumu par nevienlīdzības riskiem, ko zaļās pārejas ieviešana rada dažādām sabiedrības grupām, BKUS pārstāve izcēla darbības nepārtrauktības nodrošināšanu – kā salāgot gan veselības aprūpes nepārtrauktību, gan zaļo kursu. Strenču slimnīcas pārstāvis ar skatu no reģiona savukārt akcentēja telemedicīnas ieviešanu, norādot, ka ir pacientu loks, kam tas būs piemēroti, bet ne visiem tāds pakalpojums būs pieejams. Tāpat jāvērtē gatavība dažādām neparedzamām situācijām, t. sk. vides riskiem.

Pat suņu terapija slimnīcā veicina videi draudzīgus risinājumus

Pētījuma dalībniece Olga Veilande, RSU Sociālo zinātņu fakultātes zinātniskā asistenta p. i., norādīja, ka veselības aprūpes sistēma ir ceturtā lielākā CO2 ģenerētāja. Tas ietekmē saslimstību un pieejamo gultasvietu daudzumu, tāpēc slimnīcas tiek aicinātas piedalīties CO2 samazināšanā. Citu valstu pētījumi pierāda – zaļā pāreja rada pozitīvu ietekmi uz pacientu drošību un atveseļošanos. Viņa vaicāja, vai ir dati, kas pamato kādu no abiem aspektiem. 

BKUS pārstāve atzina, ka, renovējot vecās ēkas vai būvējot jaunas, ļoti domā par dizainu. Slimnīcā lieto spēļu terapiju bērniem. Piemēram, pirms magnētiskās rezonanses veikšanas to izspēlē kopā ar bērnu, un procedūru var veikt bez anestēzijas. Tā slimnīca gan ietaupa zāles, gan ir draudzīga videi. BKUS pieejama arī canis terapija (slimnīcā “strādā” divi samojedu šķirnes suņi), kura dod ļoti pozitīvu ietekmi – mazajiem pacientiem medikamenti jālieto mazāk, samazinās slimnīcā pavadīto dienu skaits. 

Strenču pārstāvji atbildēja, ka slimnīcā ir pieejamas visas iespējamās mākslu terapijas – mūzikas, dejas un mākslas; slimnīcas parks veidots kā atvērta telpa pacientiem un ikvienam. Daba dziedē, tās klātesamība ir svarīga, un drīzumā domāts attīstīt arī dārza un piedzīvojumu terapiju.