Seniors un veselībai bīstamie kritieni. RSU docente skaidro, kā pamanīt riskus un rīkoties lietas labā

Autore: Aija Bukova-Žideļūna, PhD,
RSU Sabiedrības veselības institūta docente un vadošā pētniece

Kritieni ir viens no lielākajiem draudiem senioru veselībai un pat dzīvībai. Tie var izraisīt nopietnas traumas, invaliditāti un pat nāvi. Bet kāpēc kritieni notiek biežāk, cilvēkiem novecojot? Būtisks faktors ir vārgums – stāvoklis, kurš var palikt nepamanīts līdz brīdim, kad jau ir par vēlu.

Novecojoša sabiedrība un tās izaicinājumi

Eiropas Komisija iedzīvotāju novecošanu ir atzinusi par vienu no būtiskākajiem 21. gadsimta sociālajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem. Saskaņā ar Eurostat datiem 2024. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā dzīvoja aptuveni 449,2 miljoni iedzīvotāju. No tiem vairāk nekā piektā daļa bija 65 gadus veci un vecāki. Prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam cilvēki vecumā virs 65 gadiem veidos jau 32 % no Eiropas Savienības iedzīvotāju kopskaita.

Pasaules Bankas pētījumi liecina, ka Centrāleiropas un Baltijas valstis, tostarp Latvija, noveco straujāk nekā citas Eiropas valstis.

Prognozēts, ka Latvijā līdz 2070. gadam iedzīvotāju skaits, kas vecāks par 55 gadiem, sasniegs 45 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Turklāt paredzamais dzīves ilgums pieaug – aprēķināts, ka līdz 2070. gadam tas vīriešiem palielināsies par 9–12 gadiem, bet sievietēm – par 8–9 gadiem. Tomēr, neraugoties uz šo pieaugumu, paredzamais mūža ilgums Latvijā joprojām ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju.

Kāpēc kritieniem jāpievērš uzmanība

Kritieni var radīt smagas sekas veselībai un dzīves kvalitātei. Ar gadiem muskuļi kļūst vājāki, līdzsvars pasliktinās, bet kauli kļūst trauslāki, tāpēc pat neliels kritiens var izraisīt lūzumus, kas bieži prasa ilgstošu ārstēšanos un pat var radīt invaliditāti. Turklāt bailes no atkārtotiem kritieniem bieži samazina cilvēka vēlmi kustēties, padarot viņu vēl vājāku un atkarīgāku no citiem.

Dati rāda, ka kritieni ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem senioru vidū. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka tie ir otrais biežākais nāves iemesls no netīšām traumām, un vislielākais risks ir cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma. Latvijā kritieni veido ap 13 % no ārējiem nāves cēloņiem cilvēkiem pēc 65 gadiem, un līdz ar vecuma palielināšanos kritienu risks strauji palielinās.

Kas ir vārgums un kāpēc tas būtisks

Vārgums (angļu val. – frailty) ir organisma vispārējās spējas mazināšanās tikt galā ar stresu, piemēram, slimībām, traumām vai pat ikdienas aktivitātēm. To raksturo zema izturība un palēnināta atveseļošanās. Šā stāvokļa dēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst mazāk spējīgi pielāgoties pārmaiņām un atgūties pēc kritieniem.

Aptaujas par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā (SHARE) dati rāda:

• Eiropā aptuveni 8 % cilvēku virs 50 gadiem jau atbilst vārguma kritērijiem, bet pirmsvārguma stadijā atrodas vairāk nekā 40 % šajā vecumā;
• vārguma izplatība palielinās līdz ar vecumu, strauji pieaugot pēc 65 gadu vecumā, un vislielākā riska grupa ir cilvēki vecumā virs 85 gadiem;
• sievietēm kopumā visās vecuma grupās ir augstāks gan vārguma, gan tā pirmsstadijas līmenis;
• sociālā izolācija un vientulība ir nozīmīgi riska faktori, kas veicina gan vārguma gan pirmsvārguma attīstību.

Kāpēc vārgums palielina kritienu risku

Vārgums ietekmē vairākas ķermeņa sistēmas, kas ir būtiskas līdzsvara un stabilitātes saglabāšanai. Ar gadiem organisms zaudē spēju efektīvi reaģēt uz ārējiem faktoriem, kas palielina kritienu risku.

Muskuļu masa un spēks dabiski samazinās, īpaši tad, ja cilvēks ir mazkustīgs. Tas padara ikdienas darbības (piemēram, staigāšanu, kāpšanu pa kāpnēm un piecelšanos no krēsla) daudz grūtākas. Vāji kāju un muguras muskuļi mazina stabilitāti un palielina iespēju pakrist pat ikdienišķās situācijās.

Ja cilvēks staigā lēnāk un nestabilāk, nelielas izmaiņas vidē – piemēram, pakāpiens, nelīdzens segums vai pat slapja grīda – var kļūt par kritiena iemeslu. Pēkšņa apstāšanās vai pagriezieni var būt sarežģītāki, jo refleksi ir lēnāki, bet reakcijas laiks palielinās. Vārgumu bieži pavada hronisks nogurums, un tādējādi samazinās reakcijas spējas un uzmanība. Ja cilvēks ir noguris, viņa ķermenis lēnāk pielāgojas pēkšņām situācijām (piemēram, slidenam pamatam vai šķēršļiem uz ceļa), un risks zaudēt līdzsvaru un pakrist palielinās.

Vājāki muskuļi un neiroloģiskas izmaiņas var pasliktināt līdzsvara spējas. Līdzsvara zudums bieži rodas pēkšņu kustību laikā, piemēram, mēģinot ātri pagriezties vai apturēt krišanu. Ja ķermenis nespēj ātri pielāgoties, cilvēks var viegli pakrist pat bez acīmredzama iemesla. Ar vecumu ķermenis kļūst jutīgāks pret dažādiem ārējiem un iekšējiem faktoriem. Pat nelielas veselības problēmas (piemēram, viegla infekcija vai dehidratācija) var izraisīt reiboni, vājumu un spēku zudumu, kas palielina kritienu risku. Stress un trauksme var vēl vairāk pasliktināt koordināciju un līdzsvara kontroli.

Vārgums ietekmē arī spēju ātri reaģēt uz pēkšņām situācijām. Piemēram, ja cilvēks paklūp, viņa spēja noturēt līdzsvaru un atjaunot stabilitāti ir ievērojami samazināta. Tāpat ar vecumu samazinās kaulu blīvums, kas nozīmē, ka kritieni biežāk izraisa lūzumus. Atveseļošanās pēc kritieniem kļūst ilgāka, un tas var vēl vairāk mazināt cilvēka mobilitāti un neatkarību.

Lasi pilnu rakstu portāla LSM rubrikā RSU Zinātnes ekspresis!