SHARE pētījums atklāj COVID-19 pandēmijas ietekmi uz veselīgu novecošanu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) starptautiskajā pētījumā par veselību, novecošanos un pensionēšanos Eiropā SHARE iesaistījās 2017. gadā, un mūsu zinātniekiem jau ir cienījama pieredzes bagāža. Kur šobrīd esam, pētot vecāka gadu gājuma iedzīvotāju dzīves apstākļus Latvijā, Baltijas valstīs un ES kopumā, jautājam projekta Latvijas pētnieku komandas vadītājai RSU vadošajai pētniecei Ievai Reinei.

Kā notiek pētījums?

Pētījums balstās uz 50 un vairāk gadus sasniegušu personu aptaujām, kuras tiek veiktas pa posmiem jeb kārtām. Latvija iesaistījās septītajā posmā, esam veiksmīgi pārvarējuši astoto, kuru pārtrauca COVID – 19 pandēmija, un šobrīd norit devītā posma noslēguma darbi. Katra posma ietvaros tiek aptaujāti gados vecāki cilvēki, bieži vieni un tie paši respondenti ik pēc noteikta laika. Tādējādi rodas iespēja ne tikai uzzināt šo cilvēku vērtējumu par dzīves apstākļu visdažādākajām izpausmēm, bet arī salīdzināt atbildes dažkārt uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, bet jau pēc vairākiem gadiem.

28 ES valstīs un Izraēlā tiek uzkrāts kolosāls datu apjoms, ko izmantot pētniekiem, veselības un sociālās labklājības politikas veidotājiem un citiem interesentiem.

Patlaban Latvijas valdība ir piešķīrusi līdzekļus ne vien devītajam, bet arī desmitajam posmam, kuram esam sākuši gatavoties.

Papildjautājumi ietver tematus, kas īpaši interesanti mums, Baltijas valstīm. Kādi tie ir?

Viena no tām ir saistīta ar migrāciju. Pētījums liecina, ka sabiedrība Baltijas valstīs nav homogēna, un viedokļi atšķiras, turklāt bieži tie ir neviennozīmīgi. Iemesls – piespiedu migrācija PSRS gados, kas atšķīrās no valstīm, kurās migrācija laika un struktūras ziņā bija citādāka. Šī pagātnes pieredze atstāj iespaidu arī uz gados vecāku cilvēku attieksmi pret migrāciju mūsdienās.

Citi jautājumi ir saistīti ar nodarbinātību.

Vairākās ES valstīs ir lielākas iespējas cilvēkiem pensijas vecumā uz vieglākiem noteikumiem ar daļēju slodzi iesaistīties darbā.

Slodzi nosakot, vairāk tiek ņemtas vērā katra indivīda fiziskās un psihiskās veselības īpatnības. Latvijā cilvēki bieži vēlas strādāt ilgāk un vēlāk iet pensijā, bet iemesli tam ir atšķirīgi no vairākām Rietumu un Ziemeļeiropas valstīm. Mūsu samērā augstais nodarbinātības līmenis pensijas vecuma cilvēku vidū visbiežāk nav saistīts ar vēlmi darīt interesantu darbu, socializēties, būt sabiedrībā. Pētījumi rāda, ka tas vairāk ir saistīts ar izdzīvošanas un ekonomiskās drošības jautājumiem, tātad nepieciešamību nopelnīt papildus pensijai. Vēl nodarbinātība vecāku cilvēku vidū ir saistīta ar vecuma stigmu jeb eidžismu (ageism), kas nozīmē ne vienmēr pozitīvu attieksmi pret vecāka gadu gājuma strādājošajiem. Uzskatu, ka šāda diskriminācija darba tirgū Latvijā varētu tikt pētīta vairāk.

Vēl viens aspekts, ko gribam pētīt, ir demences ietekme uz veselīgu novecošanu. Jo dažādi psihiskās veselības traucējumi bieži neļauj vecākiem cilvēkiem veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā.

Kā SHARE pētījumu un aptauju rezultātus ietekmēja COVID-19 pandēmija?

Nevaram vērtēt šajā laikā nevienu novecošanas izpētes aptauju vai programmu bez COVID-19 ietekmes. Tā ir gan fiziska un psihiska, gan ekonomiska. Senioru vidū vientulība un sociālā izolētība arī pirms pandēmijas bija viena no lielākajām problēmām, bet COVID laikā tā ieguva īpašu aktualitāti.

Gados vecāki cilvēki ļoti reāli un personiski izjuta ierobežojumu ietekmi gan uz fizisko, gan uz psihisko veselību.

Kopā ar kolēģiem no ASV, Teksasas Tech universitātes veicām pētījumu par dažādu ierobežojumu un izolācijas ietekmi uz psihisko veselību, un interesanti rezultāti mums parādījās saistībā ar dzimumu atšķirībām. Sievietes vairāk pārdzīvoja par savu ģimeni un par sociālo izolētību. Iemesls psihiskajām problēmām bija, ka sievietes nevarēja satikt tuviniekus, it īpaši bērnus un mazbērnus.

SHARE dati dod plašas iespējas pētniekiem. Kādi projekti ir jūsu darba kārtībā pašreiz?

Šobrīd ir trīs aktīvi projekti, kuros tiek izmantoti SHARE dati. Viens ir mans pēcdoktorantūras projekts, kas noslēgsies nākamā gada 30. aprīlī. Tas ir saistīts ar sociālo izolētību un vientulību. Vēl ir divi starptautiski projekti. Viens no tiem ir saistīts ar veselīgas novecošanas salīdzinājumu starp Latviju un Islandi. Kopā ar zinātnisko konsultanti Signi Tomsoni un asociētā profesora Andreja Ivanova doktoranti Madaru Miķelsoni esam izveidojuši veselīgas novecošanas indeksu Latvijai. Savukārt Islandes partnerim ir savs pētījums, kurā ir līdzīgi, bet ne identiski jautājumi. Tā kā PVO ir desmit universāli veselīgas novecošanas noteicošie faktori, mēs pēc tiem esam izveidojuši līdzīgu indeksu arī Islandei. Tas ir metodoloģisks eksperiments, kā mēs varam salīdzināt veselīgu novecošanu divās atšķirīgās valstīs ar atšķirīgiem pētījuma jautājumiem. Esam interesantā posmā, lai izstrādātu metodoloģiju, kā salīdzināt it kā nesalīdzināmo. To varēs pielietot arī plašāk, lai salīdzinātu citas ekonomiski un sociāli pat ļoti atšķirīgas valstis.

Vai, vērtējot senioru iespējas un dzīves kvalitāti, esam Eiropas pastarīši, vai kādā jomā spējam izrauties līderos?

Nesen piedalījos ES sabiedrības veselības konferencē Berlīnē, kur prezentēju vairākus Latvijas pētījumus. Vienā no maniem semināriem auditorijai bija daudz jautājumu par medicīnas pakalpojumu pieejamību Latvijā pandēmijas laikā, un jāatzīst, ka mūsu valsts šajā ziņā pozitīvi izcēlās.

Mēs Latvijā dažkārt domājam, ka ir grūti dabūt pierakstu pie ārsta vai saņemt medicīnisko palīdzību laikus, tomēr ES kontekstā tas tā neizskatās.

Atšķirībā no Vācijas un vairākām citām attīstītajām ekonomikām Latvijā vizīšu atcelšana un pārcelšana samazinājās drīz vien pēc pandēmijas sākuma.

Vai, jūsuprāt, šie aptauju dati, kuru ieguvi finansē Latvijas valsts, tiek pietiekami intensīvi izmantoti?

Gribu aicināt ne tikai pētniekus, bet arī lēmumu pieņēmējus vairāk izmantot šos unikālos datus par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, lai normatīvie akti, lēmumi un likumi vairāk balstītos pētījumos.