Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Darbiniekiem
Māszinības

Godinot medicīnas māsu profesiju un viņu ieguldījumu veselības aprūpē, 12. maijā pasaulē atzīmē Starptautisko māsu dienu. Sveicot visas māsas šajā dienā un izsakot pateicību par viņu nozīmīgo darbu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas Māszinības vadītāja un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenās māsas vietniece Eva Cela iezīmē, kādas izmaiņas skar medicīnas māsu izglītību un profesiju, tāpat arī to, kādas ir šo nozīmīgo speciālistu perspektīvas nākotnē.

eva_cela.jpg

"Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, starp Baltijas valstīm tieši Latvijā ir vismazāk medicīnas māsu. Latvijā būtu nepieciešami 13 tūkstoši māsu, taču patlaban ir par aptuveni 3600 medicīnas māsām mazāk nekā vidēji Eiropā. Būtisku uzlabojumu veselības aprūpē var panākt, īstenojot reformas, kas mazinātu veselības sistēmas vājos punktus: slimnīcu infrastruktūras nepilnības, cilvēkresursu trūkumu, māsu noslodzes nevienmērību un novecošanu, kā arī nepietiekamo atalgojumu.

Covid-19 krīze ir trāpīgi atklājusi vājās vietas mūsu veselības aprūpes sistēmā, un lielu daļu milzīgā pandēmijas sloga uz saviem pleciem ir paņēmušas māsas. Lai arī ir atrasti vairāki šī brīža operatīvi risinājumi situācijas uzlabošanai, svarīgi ir plānot vidēja un ilgtermiņa reformas, lai nodrošinātu atbilstošu veselības aprūpes darbinieku skaitu un uzlabotu atalgojuma sistēmu. RSU profesionālā bakalaura studiju programma Māszinības jau vairāku gadu garumā tiek modernizēta un piemērota mūsdienu veselības aprūpes sistēmas prasībām. Lai izglītības reforma palīdzētu risinātu krīzi veselības aprūpes sistēmā, RSU atkāroti aicina pārskatīt valsts budžeta vietu skaitu māszinību studiju programmā.

Medicīnas māsas šodien un rīt

Mūsu sabiedrībā ir profesijas, kuras var uzskatīt par sabiedrības morālā brieduma un ētikas indikatoru. Tieši tāda ir māsu profesija. Principi, kurus 19. gadsimtā definēja māsu profesijas pamatlicēja Florence Naitingeila (1820–1910), proti, koncentrēties uz pacientu aprūpi un maksimāli labāko iespējamo apstākļu nodrošinājumu, ir aktuāli joprojām, un tie spilgti parāda māsu nozīmi ārstniecības procesā. Tomēr, attīstoties zināšanām par sabiedrības veselību, apgūstot jaunas ārstniecības iespējas un tehnoloģijas, ir mainījusies visa veselības aprūpes sistēma, tādēļ jāmainās arī māsu profesijai.

Māsu nozīme un atbildība veselības aprūpē ir palielinājusies un nākotnē turpinās pieaugt. Arvien nepieciešamākas kļūst māsas, kurām ir daudzpusīgas klīniskās kompetences un prasmes. Ja agrāk māsa bija norādījumu izpildītāja, tad šodienas māsas profesijas filozofija balstās uz holistisko pieeju pacientam. Mūsdienu realitāte pieprasa arī citas kompetences, un māsām ir jābūt ne tikai ārsta asistentiem, bet arī augsti kvalificētiem kolēģiem, kas pieņem patstāvīgus lēmumus, konsultē, diagnosticē un izraksta medikamentus. Ieguvēji no tā ir visi – gan māsas, kurām palielinās profesionālās iespējas, gan pacienti, kas saņem uz parādījumiem balstītu, kvalitatīvu, uz personu centrētu aprūpi.

Māszinību izglītības reforma māsu profesijas attīstībai

Māsu profesijas izglītības reforma paredz, ka no 2022. gada šo profesiju varēs apgūt tikai profesionālā bakalaura studiju programmā. Jaunais modelis piedāvā vienu izglītības procesu un lielāku mobilitāti darba tirgū, turklāt māsai pēc šādas izglītības iegūšanas būs plašākas zināšanas un kompetences. Māsu specializācija vairs nebūs tik sadrumstalota kā līdz šim, jo varēs kļūt par vispārējās aprūpes māsu, kas palielinās jauno speciālistu mobilitāti un konkurētspēju darba tirgū. Būtiska nozīme māsu izglītībā paredzēta ne tikai jauno kompetenču apguvei, bet arī pētniecības procesam, simulācijas tehnoloģijām un praksēm. Šīs izmaiņas izglītībā, kas ļauj pēc tam iegūt dažādas māsu specializācijas profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmās, kā arī pētnieciskie projekti pacientu un sabiedrības veselības aprūpē, ir būvēti uz stipriem, labi pārdomātiem un praksē pārbaudītiem pamatiem.

Starptautiskajā māsu dienā novēlu – lai pietiek iespēju, enerģijas un līdzekļu nemitīgai profesionālai pilnveidei, lai vairāk laika, ko terapeitiskā sarunā veltīt pacientam, lai sabiedrībā pieaug izpratne par līdzestības milzu nozīmi un par veselību veicinošiem paradumiem, kā arī lai pieaug uzticamas un pārbaudāmas veselības informācijas apjoms un mūsu prasme ar to rīkoties! Lai vairāk zinību alkstošu studentu un krietni vairāk jauno māsu atrod savu īsto vietu Latvijas veselības aprūpē!"