Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība

Kā iespējams nodrošināt mākslas terapiju tiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai pārvietošanās ierobežojumu dēļ nevar nokļūt pie speciālista?

RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras pētnieces Ērika Reitere, Jana Duhovska un profesore Kristīne Mārtinsone kopā ar kolēģi Vikiju Karkū (Vicky Karkou) no Lielbritānijas veikušas darbības jomu noteikšanas pārskatu par pēdējo 15 gadu pētījumiem, kas analizē attālinātu mākslas terapiju cilvēkiem ar neirālās attīstības un neiroloģiskiem traucējumiem.

Pārskatā iekļauti 17 starptautiski pētījumi. Visbiežāk bija pētīta mūzikas terapija, iekļaujot arī mākslas, deju un kustību, kā arī ekspresīvās mākslas terapiju. Dalībnieku vecuma amplitūda ir plaša, no četriem līdz pat 87 gadiem, ar tādām diagnozēm kā autiskā spektra traucējumi, UDHS, Parkinsona slimība, demence u. c.

televeseliba.png

Terapijā izmantotas dažādas platformas no Zoom, Skype, WhatsApp līdz pat specializētām virtuālajām vidēm. Piedzīvotas daudzveidīgas metodes, kas aptver plašu klāstu – no elpošanas tehnikas, relaksācijas vingrinājumiem un vizualizācijām līdz kopīgai dziedāšanai, dziesmu radīšanai un kustību uzdevumiem, kā arī mākslas darbu radīšanai digitālā vidē. Tika izmantotas gan tiešsaistes sesijas, gan iepriekš ierakstītas nodarbības, kas ļāva dalībniekiem strādāt sev piemērotā tempā un laikā.

Katrā iekļautajā pētījumā tika ziņots par televeselības mākslas terapijas pozitīvo ietekmi. Tie uzsvēra kognitīvos, emocionālos un sociālos ieguvumus. Tomēr būtiski šajā formātā ir arī izaicinājumi – tehniskas grūtības, terapeita ierobežotā spēja uztvert ķermeņa valodu un ierobežoti resursi mājas apstākļos. Tomēr ir skaidrs, ka, arvien palielinoties pētījumu skaitam, attālinātā terapija nav tikai krīzes situāciju pagaidu risinājums: tā kļūst par nozīmīgu veselības aprūpes daļu arī nākotnē. 

Vairāk par pētījumu