Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra

Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra savu darbību šobrīd īsteno vairākos virzienos – nodrošinot psiholoģijas, pedagoģijas, supervīzijas un mākslu terapijas studijas un pētniecību. 

Katedras darbības aizsākumi ir meklējami 2006. gadā, kad tolaik RSU Māszinību fakultātē (dekāne – asoc.prof. I. Millere), tika izveidota Mākslas terapijas akadēmiskā skola (MTAS) (vadītāja – doc. K. Mārtinsone, lekt. I. Majore–Dūšele), kuras pamatuzdevums bija izveidot un attīstīt mākslu terapijas profesionālās izglītības un profesionālās darbības sistēmu, adaptējot ārvalstu kolēģu pieredzi Latvijā. MTAS, sadarbojoties ar kolēģiem no dažādām RSU struktūrvienībām, Liepājas Universitāti (LiepU) un ārvalstīm, aktīvi strādāja, lai nodrošinātu maģistra studijas mākslu terapijā (vizuāli plastiskās mākslas, deju un kustību, mūzikas terapijā un no 2007. gada arī drāmas terapijā), pētniecisko darbību, kā arī lai sadarbībā ar profesionālajām apvienībām izveidotu un koordinētu mākslu terapijas profesionālās darbības sistēmu.

Lasīt vairāk

Jāuzsver, ka profesionāli izglītotu mākslas terapeitu tolaik Latvijā nebija, tāpēc mācībspēki mākslu terapijā tikai aicināti arī no ārvalstīm – aktīvi notika sadarbība ar kolēģiem Lielbritānijā (attīstot mākslu terapiju kā veselības aprūpes profesiju, pamatā ir izmantota šīs valsts pieredze). Universitāšu sadarbības Memoranda un līguma ietvaros starp RSU un Karalienes universitāti Belfāstā (Queen’s University Belfast) notika regulāras vieslekcijas, pateicoties mākslas psihoterapijas maģistra studiju programmas vadītājas doktores, tagadējās RSU goda doktores K. Sibetas Stīlas (C. Sibbett Steele) atbalstam. Ļoti bagātinoša bija sadarbība ar deju un kustību psihoterapijas studiju programmas vadītāju no Karalienes Margaretas universitātes Edinburgā (Queen Margaret University in Edinburg), doktori tagadējo RSU goda doktori V. Karkuvu (V.Karkou) (šobrīd – profesore Edge Hill University), kurai ir ievērojami nopelni deju un kustību terapijas nostiprināšanā Latvijā.

Šajā laikā tika formulēta un pamatota arī Latvijā attīstāmā integratīvi eklektiskā pieeja mākslu terapijā, kas ir atspoguļota vairākās grāmatās. Vienlaikus notika intensīvs mākslu terapijas popularizēšanas darbs, veicinot profesijas atpazīstamību un izpratni par tās potenciālu, ko sekmēja ikgadējās starptautiskās mākslu terapijas konferences (tās Latvijā tika rīkotas no 2003. līdz 2009. gadam), kuru organizēšanā iesaistījās MTAS (no 2006 līdz 2009. gadam).

Kā nozīmīgs MTAS ieguldījums mākslu terapijas attīstībā jāmin arī supervizoru izglītošanas projekts, kas tika īstenots sadarbībā ar Latvijas Mākslas terapijas asociāciju un Karalienes universitāti Belfāstā. Šo programmu vairāk nekā gada garumā vadīja supervizori no Lielbritānijas K. Sibeta un V. Tomsons (W. Thompson). Šis projekts ir jāvērtē kā ilgtermiņa resurss, kas šodien palīdz ne vien nodrošināt sekmīgu mākslu terapijas studentu prakses pārraudzību, bet arī jau tolaik palīdzēja formulēt skaidrus mākslu terapijas supervīzijas principus. Rezultātā tapa arī rakstu krājums par supervīziju mākslu terapijā. Var uzskatīt, ka šajā projektā gūtā pieredze vēlāk kļuva par vienu no pamat balstiem, veidojot jaunu – supervizora – profesiju un maģistra studiju programmu (sk. turpmākajā izklāstā).

MTAS darbības laikā maģistra studiju programma „Mākslas terapija” saņēma augstu novērtējumu ne tikai starptautiskās akreditācijas procesā, bet arī Eiropas mākslu terapijas izglītības konsorcijā (European Consortium for Arts Therapies Education), iegūstot atpazīstamību ārvalstu mākslu terapijas profesionāļu un interesentu vidū. Pakāpeniski tika stiprināta mākslas terapeitu profesionālā identitāte, izveidoti mācību līdzekļi un, kas ir visbūtiskāk, izkristalizējusies mākslas terapeita loma un vieta veselības aprūpē – funkcionālo speciālistu grupā, multiprofesionālas komandas sastāvā.

Pēc desmit gadu darba var atzīt, ka mākslu terapija (veselības aprūpes virziens, kurā klientu/pacientu daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā izmanto mākslu (četrās specializācijās) terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā Latvijā ir nostiprināta normatīvajos dokumentos (Ārstniecības likumā, vairākos MK noteikumos, mākslas, mūzikas, deju un kustību, drāmas terapijas medicīniskajās tehnoloģijas, kā arī citos dokumentos). Ir izveidots un formulēts tās teorētiski praktiskais pamatojums, tiek īstenoti pētījumi, izglītību ieguvušie speciālisti strādā veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs.

Līdztekus darbībai mākslu terapijas jomā MTAS mācībspēki aktīvi iesaistījās profesionālās bakalaura studiju programmas „Psiholoģija” izveidē un vēlāk nodrošināja tajā vairāku studiju kursu docēšanu.

2009. gadā maģistra studiju programma “Mākslas terapija” (vadītāja – doc. K. Mārtinsone) pēc vispārējām strukturālām pārmaiņām RSU savu vietu atrada Rehabilitācijas fakultātē (RF) (dekāns – prof. A Vētra) Sporta un pedagoģijas katedrā (vēlāk – Sporta, uztura un pedagoģijas katedrā, SUPK, vadītājs – asoc. prof. V. Arnis). Palielinoties mācībspēku sastāvam – uzsākot darbu asist. K. Vendei, asist. A. Upmalei, asist. A. Vagalei vēlāk, no 2013. gada arī asist. E. Čukuram, asist. J. Koļesņikovai, SUPK izveidojās psiholoģijas un mākslu terapijas docētāju grupa.

Šī grupa, sadarbojoties ar Socioloģijas katedru (no 2007. gada Socioloģijas un psiholoģijas katedru, vadītāja – asoc.prof. S. Mihailova) aktīvi iesaistījās gan psiholoģijas studiju virziena attīstībā RSU, gan nodrošināja psiholoģijas studiju kursu docēšanu RF studiju bakalaura un maģistra studiju programmās, kā arī kopā ar pieaicinātajiem pasniedzējiem docēja studiju kursus visās specializācijās mākslu terapijā, vienlaikus aktīvi veidojot mākslu terapijas profesijas ietvaru (tika izdota kolektīvā monogrāfija „Mākslu terapija” (pateicoties profesores emeritus Ā. Karpovas tulkojumam tā iznāca arī krievu valodā izdevniecības Reč), grāmata par mākslu metodēm un tehnikām profesionālajā darbībā, rakstu krājums par pētniecības aktuāliem jautājumiem), kā arī, sadarbojoties vairāku augstskolu mācībspēkiem, izdota grāmata par pētniecības pamatjautājumiem, rakstu krājums par pieaugušo izglītību; tika sagatavotas vairāk nekā 100 publikācijas mākslu terapijā, psiholoģijā, supervīzijā.

Darbs RF SUPK kļuva par bagātinošu darbības attīstības posmu. Diskusijās un sarunās ar kolēģiem un citu funkcionālo profesionālās izglītības programmu vadītājiem, kas strādā un māca strādāt multidiscipinārā komandā, balstoties uz biopsihosociālo pieeju ārstniecībā un akceptējot uz pacientu centrētu pieeju, precizējās mākslas terapeita loma un vieta rehabilitācijā. Tas palīdzēja attīstīt un pilnveidot profesiju, skaidrot robežas, atbildību un sadarbības iespējas, pakāpeniski ieviest un nostiprināt mākslu terapijas pakalpojumus ārstniecības iestādēs. Šajā laikā intensīvi attīstījās sadarbība ar prakšu vietām, darba devējiem, tika stiprināta sadarbība ar rehabilitācijas speciālistu profesionālo organizācijām Latvijā, kā arī attīstīti kontakti ar ārvalstīm, kas atspoguļojas, piemēram, Erasmus līgumos (ar kolēģiem Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā utt.).

Kā viens no nozīmīgākajiem starptautiskās sadarbības rezultātiem ir jāmin pasniedzējas E. Krēvicas iedvesmotā un RSU kolēģes L. Amosovas koordinētā Mākslu terapijas vasaras skola 2012. gadā, kā arī no 2012. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Erasmus Mūžizglītības programmas ietvaros īstenotais starptautiskais projekts “Mākslu terapija ar dažādām klientu/pacientu grupām”. Tas īstenojās, sadarbojoties RSU RF profesionālās maģistra studiju programmas “Mākslas terapija” mācībspēkiem un studentiem ar LiepU un vairāku ārvalstu augstskolu Lietuvas Izglītības zinātņu universitāte (Lithuanian University of Educational sciences (Lietuva), Tallin University (Igaunija), Hogeschool Arnhem Nijmegen (HAN) (Nīderlande), Queen Margaret University (Lielbritānija), University of Leeds (Lielbritānija), Leeds Metropolitan University (Lielbritānija), Universität Witten Herdecke (Vācija) mācībspēkiem un studentiem. Intensīvās izglītojošās programmas ietvaros notika teorētiskas un praktiskas pieredzes apmaiņa, pilnveidojot prasmes darbā ar dažādām klientu/pacientu grupām atbilstoši mākslu terapijas specializācijai, klienta/pacienta problēmām un resursiem; multidisciplināras komandas darba iepazīšana praksē; kā arī tālākas profesionālas sadarbības nostiprināšana starptautiskā vidē, sekmējot diskusiju un padziļinot izpratni par mūsdienu tendencēm mākslu terapijā projekta partnervalstīs. Vasaras skolas guvumi vēlāk atspoguļojās apkopojošā rakstu krājumā angļu valodā par mākslu terapiju darbā ar dažādām klientu/pacientu grupām. Kā RF paveiktā darba apkopojums, pozicionējot arī jaunus pētījumu un darbības virzienus, ir vērtējams 2014. gadā izdotais rakstu krājums mākslu terapijā latviešu valodā.

No 2014. gada studiju programmu “Mākslas terapija” vada J. Duhovska.

Lai izglītotu multiprofesionālas komandas dalībniekus, kuri savu pamata izpratni sakņo biopsihosociālajā un uz pacientu centrētā pieejā, 2012. gadā aizsākās darbs pie jaunas – veselības psiholoģijas nozares attīstības un profesionālās maģistra studiju programmas psiholoģijā izveides (vadītāja – asoc.prof. K. Mārtinsone). Šīs studiju programmas izveides nepieciešamību noteica arī fakts, ka RSU pirmo izlaidumu piedzīvoja Komunikācijas fakultātē īstenotās profesionālās bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” jaunie speciālisti. 2013./2014. akadēmiskajā gadā tika uzsākta profesionālās maģistra programma studiju programmas „Veselības psiholoģija” īstenošana. SUPK psiholoģijas docētāji ne vien iesaistījās studiju kursu sagatavošanā un īstenošanā, bet veidoja arī pirmās publikācijas veselības psiholoģijā, skaidroja šīs nozares būtību un vietu psiholoģijas un veselības zinātņu sistēmā, ierosināja un koordinēja pirmo Psiholoģijas dienu norisi Latvijā.

Kā nozīmīgs faktors programmas izveidē ir jāmin dalība (kopā ar kolēģēm doc. V. Sudrabu un G. Freimani) 2012. gada pavasarī 26. Eiropas Veselības psiholoģijas apvienības (European Health Psychology Society, EHPS) konferencē, kur uzmanība tika veltīta pieredzes apmaiņai par maģistra studiju programmu veselības psiholoģijā izstrādi, to vadlīniju noteikšanu. Nenoliedzami gūtā pieredze konferences laikā un izveidotā sadarbība ir jāvērtē kā nozīmīgs resurss programmas attīstībā.

Līdzīgi kā citas psiholoģijas maģistra studiju programmas Latvijā RSU maģistra studiju programmai ir divas daļas – vispārējā un specifiskā. Vispārējā daļa ir veidota atbilstoši Latvijas psihologa profesijas standartam un Eiropas Psihologu asociāciju federācijas (European Federation of Psychologists Associations, EFPA) ieteikumiem gan attiecībā uz pamata studiju kursiem, gan prakses apjomu. Tās ietvaros maģistranti apgūst psiholoģijas teorētiskos un empīriski pamatotos principus, attīsta praktiskās iemaņas psiholoģiskajā izvērtēšanā un konsultēšanā, t.sk. īstermiņa konsultēšanā, kognitīvi biheiviorālajā un citās pieejās konsultēšanā, psiho sociālajā rehabilitācijā, krīžu intervencēs u.c. Savukārt specifiskā daļa ir veidota atbilstoši specializācijai, šajā gadījumā – veselības psiholoģija. Šī programmas satura daļa atbilst vadlīnijām, ko ir izstrādājusi Eiropas Veselības psiholoģijas apvienība (European Health Psychology Society (EHPS)). Veselības psiholoģijas specializācijā studējošie apgūst šīs nozares vēsturi un pamatprincipus, veselības un slimības psiho sociālos aspektus, veselības uzvedību, dažādības perspektīvu veselības psiholoģijā, izglītojošo veselības psiholoģijas programmu izveides principus, arī veselības un slimības bioloģiskos aspektus u.c. Proti, specializācijas studiju kursu saturs ir vērsts uz dažādu bioloģisko, psiholoģisko un sociālo procesu mijiedarbību, strādājot ar dažādām grupām. Kopumā programmu raksturo orientācija uz jaunāko pētījumu atziņu integrāciju studiju saturā un uz labāko praksi.

Programmas izveidi un attīstību ir sekmējusi ne vien RSU RF, bet savu atbalstu ir sniegusi arī EHPS, – tostarp tās pārstāvji iepazinās ar programmu, un EHPS 2013. gadā finansiāli atbalstīja veselības uzvedības vadošā pētnieka, Šefildas universitātes (University of Sheffield) profesora Pola Normena (Paul Norman) vieslekcijas RSU.

No 2014./2015. akadēmiskā gada studiju programmu “Veselības psiholoģija” vada doc. J. Koļesņikova.

Attīstot ar profesionālās darbības praksi, SUPK psiholoģijas un mākslu terapijas docētāju grupas pārstāvji (asoc. prof. K. Mārtinsone, lekt. I. Majore – Dūšele, asist. A. Upmale, asist. A. Vagale), kolēģi no Komunikācijas fakultātes (asoc. prof. S. Mihailova un doc. J. I. Mihailovs) un Māszinību fakultātes (doc. V. Sudraba), kā arī pieaicinātie pasniedzēji, pamatojoties uz Eiropas Nacionālo supervizoru organizāciju asociācijas (Association of National Organisations for Supervision in Europe – ANSE) vadlīnijām Tālākizglītības fakultātē izveidoja divgadīgu kursu programmu “Supervīzija profesionālajā darbā”. Šīs programmas izveides nepieciešamību noteica fakts, ka mākslas terapeita profesijā strādāja jau vairāk nekā 100 RSU un LiepU absolventu, kuriem, kā noteikts medicīnas tehnoloģijās un (re)sertifikācijas kārtībā, bija nepieciešamas regulāras supervīzijas. Tādējādi esošo supervizoru skaits kļuva nepietiekams. Šajā programmā mācības uzsāka 15 mākslas terapeiti. Programma guva labas atsauksmes (turklāt tā bija vienīgā Latvijā, kas nodrošināja supervīzijas izglītību atbilstoši ANSE vadlīnijām), un pēc interesentu pieprasījuma nākamajā gadā tajā tika uzņemti psihologi, psihoterapeiti, sociālie darbinieki, medicīnas māsas. 2014. gadā, pēc supervizora profesijas standarta izveides šī kursu programma kļuva par pamatu profesionālajai maģistra studiju programmai “Supervīzija” (vadītāja – asoc.prof. K. Mārtinsone), un 2014./2015. akadēmiskajā gadā tā vēra durvis pirmajiem maģistrantiem. Kā būtisks resurss programmas izveidei jāmin arī dalība Latvijas Supervizoru apvienības veidotajā Nordplus Adult projektā, kurā padalījās Latvijas, Igaunijas, Norvēģijas kolēģi ar mērķi saskaņot izglītības programmas un izveidot uz vienotiem didaktikas principiem balstītu supervīzijas mācību metožu kopu.

Supervizora profesijas standarts nosaka, ka supervīzija ir mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais un izglītojošais atbalsts, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija (supervizējamais) ar mērķi pilnveidot profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti. Tas ir veids, kā speciālistiem un topošajiem speciālistiem – studentiem – analizēt un novērtēt dažādus savas profesionālās darbības aspektus. Supervizors ir kādas noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora kvalifikāciju un kurš sniedz supervīzijas pakalpojumu – organizē un vada supervīzijas procesu; īsteno pētniecisko darbību un veicina profesijas attīstību; atbildīgi un sistemātiski pilnveido savu kvalifikāciju un profesionālo izaugsmi. Supervizors strādā valsts, pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un uzņēmumos, kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

Supervīzija (lat. super – virs, videre – skatīties) ir integratīva un starpdisciplināra profesionālās darbības joma, kas iekļaujas dažādās profesijās. Lai arī supervīzija pietiekami plaši, jau vairāk nekā 20 gadus, ir pazīstama Latvijas izglītības sistēmā un vairāku profesiju (sākotnēji palīdzošo profesiju – sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, mākslas terapeita, bet šobrīd – arī uzņēmēja, jurista, pedagoga utt.) profesionālās darbības praksē, tai vairākās profesijās ir būtiska nozīme profesionālā statusa iegūšanai (sertifikācija)/saglabāšanai (resertifikācija) vai adekvātu profesionālās darbības standartu uzturēšanai, speciālista profesionālajai attīstībai (izaugsmei), iespējamo profesionālo un personisko grūtību pārvarēšanai, tomēr supervizors kā patstāvīga profesija – tā ir jauna šīs profesionālās darbības izpratne un kvalitāte.

2013.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija apstiprināja terminus "supervīzija" un "supervizors", tika sagatavots un apstiprināts supervizora profesijas standarts, kas iekļauts Profesiju klasifikatorā. Savukārt 2014. gadā, iezīmējot virzību uz profesionālās prakses sakārtošanu un nosakot kritērijus supervizoru izglītībai un darba pieredzei, Latvijas Supervizoru apvienība ir uzsākusi supervizoru sertifikācijas procesu, kur viena no prasībām ir ANSE vadlīnijām atbilstoša izglītība, prakse un tālākizglītība. (Kā vieni no pirmajiem tika sertificēti RSU maģistra studiju programmas “Supervīzija” mācībspēki.)

No 201./2017. akadēmiskā gada studiju programmu “Veselības psiholoģija” vada doc. K. Circenis.

Kopš 2014.gada 1.jūlija, kad RSU, apvienojot bijušo Māszinību fakultāti, Sabiedrības veselības fakultāti, Rehabilitācijas fakultātes Sporta, uztura un pedagoģijas katedru un Sociālā darba katedru, ir izveidota jauna – Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte (SVSLF) (dekāne – prof. I. Millere), pievienojoties jauniem kolēģiem un pamatojoties uz iepriekš veiktajām iestrādēm, ir izveidota SVSLF Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra. Tās uzdevums, kā minēts, ir turpināt attīstīt mācību metodisko darbību un pētniecību psiholoģijā, supervīzijā un mākslu terapijā, kā arī iesaistīties studiju kursu pedagoģijā īstenošanā. Šobrīd VPP darbs ir koncentrēts uz kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu, sadarbības stiprināšanu ar citu augstskolu mācībspēkiem, pētnieciskās kapacitātes attīstību un dažādošanu, ciešāku saišu veidošanu ar darba devējiem un sociālajiem partneriem, kā arī apkopojošu izdevumu par veselības psiholoģiju un supervīziju izveidošanu.

Izmantoti fragmenti no:

• Mākslas terapijas akadēmiskā skola (2010). No J. Vētra (Sast.). No universitātes līdz universitātei: Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās darbības vēsture dokumentos un atmiņās. (377.-379.lpp.). Rīga: RSU.
• Mārtinsone, K. Kurp aizvedis pirmais solis (2014). No Rehabilitācija: RSU Rehabilitācijas fakultātes 20 gadi: 1994-2014. (75.-84.lpp.). Rīga: RSU.