Vai ēdiena bildes sociālajos tīklos liek ēst vairāk? Pēta RSU maģistrante
Autore: Ieva Kaša (RSU programmas Uzturzinātne maģistrante)
Sociālo tīklu lietošana ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Bieži tajos redzam idejas ēdienu receptēm, informāciju par veselīgiem un neveselīgiem produktiem, kā arī dažādus ieteikumus, kā samazināt ķermeņa masu vai uzlabot savus ikdienas paradumus. Taču, vai skatoties ēdienu bildes sociālajos tīklos, ēdam vairāk? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēju gan ārzemju pētījumos, gan savā maģistra darba pētījumā Sociālo tīklu lietošanas saistība ar ēšanas uzvedību.
Pētījumā 2024. gadā piedalījās 333 dalībnieki no Latvijas dažādā vecumā, sākot no 18 gadiem (93 % no tiem – sievietes), kuri Facebook vai Instagram platformā aizpildīja aptauju ar aptuveni 30 jautājumiem par sociālo tīklu lietošanu un to saistību ar uztura paradumiem.
Pētījumā secināju, ka sociālos tīklus izmantojam jaunu recepšu ideju meklēšanai, kā arī izmēģinām savā ēdienkartē produktus, kurus ieraugām sociālajos tīklos, tostarp mainām savus uzskatus par produktiem. Zīmīgi šķiet tas, ka sociālajos tīklos redzamie pārtikas un ēdienu attēli var ietekmēt apetīti, proti, varam turpināt našķoties, lai gan esam paēduši. Vai arī apetīte var palielināties, ilgstoši skatot sociālo tīklu saturu.
Shutterstock.com
Vakariņu izvēle pēc sociālo tīklu bildēm
Ar pārtiku un ēdienu saistīts saturs sociālajos tīklos ir ļoti atšķirīgs un kļūst aizvien populārāks. Ieskatam pasaules statistika – 2022. gadā gandrīz trešā daļa no visiem lietotājiem Eiropā atzina, ka izmanto sociālos tīklus, lai atrastu jaunas receptes, savukārt 56 % norādīja, ka gatavoja maltītes, kas bija populāras sociālajos medijos.1
Instagram fotoattēlu skaits ar tēmturi "ēdiens" ir palielinājies no 800 tūkstošiem 2013. gadā līdz gandrīz 250 miljoniem 2018. gadā.2 Vienkāršs ieradums publicēt ēdiena fotoattēlus sociālajos tīklos ir izveidojis milzīgu informācijas apjomu tiešsaistē. Ēdienu fotogrāfiju ievietošana ir kļuvusi par populāru līdzekli savas identitātes paušanai sociālajos tīklos. Cilvēku ēdienu izvēle var atspoguļot viņu uzskatus, aizraušanos un personību. Šie attēli var ietekmēt mūsu izvēles, piemēram, lūkojot, kur doties vakariņās ārpus mājas.
Ņemot vērā ēdienu un produktu popularitāti pēc mirkļbirkām, slavenākie produkti ir šokolāde, kūkas, pica, suši, burgeri, kafija, vīns un zemenes.3
Vislielākais neveselīgo mirkļbirku īpatsvars ir Brazīlijā, Argentīnā un Francijā. Savukārt visvairāk pozitīvu ar veselību saistītu mirkļbirku bija Nīderlandē, kur 25 no 50 populārākajām mirkļbirkām ir saistītas ar veselību un fitnesu. Vērtējot pēc "patīk" atzīmēm, ieraksti ar veselīgām mirkļbirkām ir populārāki un saņem vairāk atzinības.4
Pozitīvi ir manā pētījumā iegūtie dati, ka vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku jeb 68 % nevērtē pārtikas kvalitāti vai veselīgumu pēc "patīk" vai "dalīties" atzīmju skaita. Taču vienlaikus dalībnieki atklāj, ka produktu parādīšanās sociālajos tīklos ietekmē skatījumu uz konkrēto produktu.
Sociālie tīkli un veselība
Ņemot vērā pieaugošo sociālo tīklu nozīmi, pētniecībā vairojas interese par to, kā sociālie tīkli ietekmē cilvēku ēšanas paradumus un potenciāli veicina ēšanas traucējumu attīstību. Esot sociālajos tīklos, ir tendence salīdzināt sevi un savas izvēles ar tur redzamo. Un tas var radīt trauksmi par sevi, saviem ēšanas paradumiem.
Jo ilgstošāk cilvēks lieto sociālos tīklus, jo vairāk var ietekmēties no redzētajiem attēliem un rakstiem par ēdienu. Īpaši neaizsargāta grupa ir pusaudži – viņu vecumā aktīvi veidojas uzskati par pasauli un ikdienas paradumi, tostarp uztura paradumi.
Aplūkotie attēli var izraisīt izsalkuma sajūtu un pastiprinātu vēlmi ēst neatkarīgi no sāta sajūtas. Mana pētījuma ietvaros nepilni 50 % dalībnieku norādīja, ka sociālajos tīklos redzamie attēli izraisa vēlmi ēst. Izmantojot sociālos tīklus ēdienreizes laikā, novēršam savu uzmanību no maltītes, tādējādi varam nepamanīt, cik reāli esam apēduši. Ceturtā daļa no aptaujātajiem respondentiem norādīja, ka sociālo tīklu lietošanas laikā turpina našķoties, tikai pēc tam saprotot, cik daudz patiesībā ir apēduši. Savukārt nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa respondentu aizmirst, ka ir izsalkuši, lietojot sociālos tīklus.
Lasīt visu rakstu portāla LSM.lv rubrikā RSU Zinātnes ekspresis
Atsauces
1 Statista, 2023
3 Mejova, Y., Abbar, S., & Haddadi, H. (2016). Fetishizing food in digital age: #foodporn around the world. In Proceedings of the International AAAI Conference on Web and Social Media (Vol. 10, No. 1, pp. 250–258)
4 Mejova, Y., Abbar, S., & Haddadi, H. (2016). Fetishizing food in digital age: #foodporn around the world. In Proceedings of the International AAAI Conference on Web and Social Media (Vol. 10, No. 1, pp. 250–258)
Pirmavots: LSM.lv
