Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālantropoloģijas pētnieku grupa sadarbībā ar SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) veikuši pētījumu Tālruņa sociālā dzīve. Projekta mērķis bija izpētīt mobilo telefonu lietojuma sociālos aspektus un to nozīmi mobilo tehnoloģiju izplatībā.

Pētījums veikts no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim. Pieci pētnieki pētīja Latvijas iedzīvotāju tālruņa lietošanas paradumus un veica eksperimentu pansionātā. Projekts ir unikāls mēģinājums analizēt mobilo telefonu vietu mūsdienu cilvēka dzīvē Latvijā.

 „Mēs varam pieņemt, ka mobilais telefons ir tikai priekšmets, taču, ja iedziļinās telefona izmantošanas paradumos un attieksmē pret šo it kā ikdienā ierasto, nepārtraukti blakusesošo lietu, mēs varam ļoti daudz pateikt par veidu, kā funkcionē mūsu sabiedrība, kādas ir tās vērtības un kā tā veido attiecības. Pētījuma gaitā palūkojāmies uz mobilo telefonu kā uz objektu, kuru cilvēki izmanto savu vajadzību apmierināšanai, un pētījām, kā mobilais telefons iegūst pats savu dzīvi un dzīvesstāstu,” norāda RSU akadēmiskā maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija vadītājs Klāvs Sedlenieks.

Mūsdienās tālrunis joprojām saglabājis savu nosaukumu, bet līdz ar viedtālruņa ieviešanu tā funkcijas ir daudz vairāk paplašinātas, sarunām reizēm paliekot otrajā plānā.

„Pētījums ir atspēkojis mītu par modernajām tehnoloģijām kā sarežģītu un neizprotamu procesu. Jau darbā ar klientiem secinām, ka viedtālruņi un planšetes bieži ir pirmajā vieta, kur iepazīstas ar interneta iespējām. Ja vien pārvar bailes un aizspriedumus, ka tas ir sarežģīti, tā ir lieliska iespēja biežāk sazināties ar līdzcilvēkiem un sekot līdzi viņu dzīves gaitām sociālajos tīklos. Paši pansionāta iedzīvotāji, kas pirmo reizi saskārās ar viedtālruni, atzina, ka tā ir arī lieliska iespēja, kā vingrināt prātu,” atzīst LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pētījums sastāvēja no trīs savā starpā saistītām aktivitātēm:

  • telefonu dzīvesstāstiem, kuros pētnieki intervēja dažādus cilvēkus par viņu attiecībām ar telefonu un telefona nozīmi viņu dzīvē;
  • etnogrāfiskā pētījuma un eksperimenta veco ļaužu pansionātā, kurā septiņi seniori vairāk nekā pusgadu lietoja viedtālruni un pētnieki dokumentēja šo procesu;
  • autoetnogrāfijām, kuras tapa, balstoties uz pētnieku pašu novērojumiem un pieredzi, pirmo reizi izmantojot līdz šim nepazīstamu viedtālruņa modeli.