Virkne cilvēku Latvijā nezina, ka slimo ar HIV. RSU veikti vairāki pētījumi

Autors: Toni Anželo Fernandes,
RSU Sabiedrības veselības institūta vecākais laborants un docētājs

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts vēl atkārtoti pētī, kāda situācija ir pašlaik. Vienlaikus vien trešdaļa iedzīvotāju Latvijā ir veikusi pārbaudi, un daudzi uzskata, ka šī diagnoze uz viņiem neattiecas. Vai tiešām uz to var paļauties?

"HIV uz mani neattiecas"

HIV ir stigmatizēta un mītiem apvīta tēma Latvijā. Mīti par to klejo ne vien sabiedrībā, bet arī starp pašiem cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV. Līdzīgi kā ar jebkuru citu veselības jautājumu, viss sākas ar mums pašiem. Strādājot ar HIV profilakses punkta apmeklētājiem un raugoties uz sabiedrību, bieži nākas saskarties ar visai tipisku mītu: "HIV uz mani neattiecas". Analizējot datus no RSU veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, tika konstatēts, ka 55,6 % sieviešu un 56,6 % vīriešu vecumā no 15 līdz 64 gadiem vērtē iespējamību inficēties ar HIV kā mazu, lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav izmantojuši vīriešu prezervatīvu dzimumakta laikā. Turklāt novērota tendence, ka, pieaugot vecumam, palielinās iedzīvotāju īpatsvars, kas nelieto nevienu kontracepcijas metodi, tostarp prezervatīvu.

Protams, menopauze pilnībā novērš grūtniecības iestāšanos, taču tā neatceļ risku inficēties ar HIV un citām seksuāli transmisīvām slimībām.

Gan Latvijas, gan pasaules kontekstā jau vairākus gadus HIV vairs nešķiro cilvēkus ne pēc dzimuma, ne pēc vecuma un seksuālās orientācijas. 

Latvijā izplatītākais HIV transmisijas veids ir heteroseksuālā transmisija. HIV var skart ikvienu.

Līdz šim daudzviet un bieži ir izskanējusi vajadzība reizi gadā veikt HIV pārbaudi. Diemžēl šī ziņa nenonāk līdz daudziem iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri nekad iepriekš nav veikuši HIV pārbaudi. Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir veikusi HIV pārbaudi, jo lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas. Jāatzīst, ka arī starp Eiropas valstīm mums ir viens no zemākajiem pārbaudīto cilvēku īpatsvariem.

Vērtīgs atgādinājums: HIV infekcija mēdz noritēt ļoti klusi un nemanāmi vismaz desmit gadus kopš inficēšanās brīža. Vairāk nekā puse jauno HIV gadījumu Eiropā, tostarp Latvijā, tiek atklāti vēlīni. 2021. gadā publicētajā matemātiskās modelēšanas un triangulācijas pētījumā tika noteikts, ka Latvijā aptuveni 30 % HIV gadījumu joprojām nav diagnosticēti jeb atklāti, proti, teju 2000 iedzīvotāji nezina, ka viņi ir HIV pozitīvi. RSU Sabiedrības veselības institūts atkārtoti veic šādu pētījumu, lai noskaidrotu šābrīža patieso situāciju un iegūtu jaunus rezultātus.

Jā, mums var būt laba pašsajūta un mēs varam nemanīt nevienu simptomu vai pazīmi, taču tas nenozīmē, ka mums nav jāpievērš profilaktiska uzmanība savai veselībai. Tas netiek attiecināts tikai uz HIV pārbaudi, bet arī došanos uz vēža skrīningu, uz ikgadējo vizīti pie ģimenes ārsta u. c. profilakses pasākumiem.

Latvijā ir vairāki HIV profilakses punkti, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem anonīmi, ātri un bez maksas veikt HIV, kā arī hepatītu B un C un sifilisa pārbaudi. Tāpat šajos punktos tiek sniegta visaptveroša konsultācija par HIV, citām seksuāli transmisīvām slimībām un to profilaksi, kā arī tiek izsniegti bezmaksas vīriešu prezervatīvi, kas ir efektīvākais līdzeklis, kā pasargāties no seksuāli transmisīvo slimību, tostarp HIV, inficēšanās riska. Atrodiet sev tuvāko HIV profilakses punktu un veiciet pārbaudi!

Kā vēl var pārbaudīties?

Bezmaksas eksprestestu veikšana HIV profilakses punktos nav vienīgais veids, kā veikt HIV pārbaudi. Nereti cilvēki paši dodas uz laboratoriju veikt maksas HIV pārbaudi vai viņus nosūta ārsts speciālists. Tāpat ikviens asins donors tiek pārbaudīts uz HIV. Retāk praktizēta metode ir paštestu veikšana. Līdzīgi kā Covid-19 arī HIV ir paštests, kuru var iegādāties tikai aptiekās vai internetaptiekās, taču pieprasījums pēc tiem Latvijā ir ļoti zems. Iespējams, to izskaidro HIV paštesta dārgās izmaksas, kas ir robežās no aptuveni 20 līdz pat 40 eiro. Cits izskaidrojums varētu būt šobrīd valstī pieejamo paštestu veikšanas sarežģītība, jo pašam ir jāveic dūriens pirkstā.

Lai rastu risinājumus nākotnes iespējām ieviest praksē ērtākus HIV paštestus, 2023. gadā RSU Sabiedrības veselības institūts īstenoja pilotprojektu, kurā tika noteikta HIV paštestēšanās īstenojamība un pieņemamība. Pilotprojektā tika piedāvāti līdz šim Latvijā nebijuši HIV siekalu paštesti. Gandrīz 70 % respondentu no 183 pilotprojekta dalībniekiem apgalvoja, ka HIV siekalu paštesta veikšana esot bijusi ērta vai ļoti ērta, kā arī tā nav prasījusi nekādu piepūli. Pilotprojekta dalībnieki uzsvēra, ka labprāt izmantotu šādu iespēju arī nākotnē, samaksājot par vienu HIV siekalu paštestu vidēji 5,25 eiro.

Vai iedzīvotājiem izdevīgiem un ērti veicamiem HIV paštestiem ir nākotne Latvijā? Protams, HIV situāciju valstī varētu uzlabot, ja paštesti par pieejamu cenu būtu iegādājami automātos līdzās ar citām higiēnas precēm, naktsklubos, aptiekās, iespējams, arī ģimenes ārsta praksē.

Lasi arī par citiem RSU pētījumiem saistībā ar HIV pilnajā rakstā portālā LSM!