Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe: Ir jāpalielina RSU zinātniskā jauda!

"Šā gada lielākais uzdevums ir sagatavot augstskolas Zinātnes attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem," atzīst Liene Ņikitina-Zaķe, kas nu jau trešo mēnesi ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes departamenta direktore. Viņa vairākus gadus ir intensīvi darbojusies zinātnē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, saņēmusi L’oreal balvu reimatoīdā artrīta ģenētiskajai izpētei Latvijā, vadījusi ģenētiskās diagnostikas laboratoriju GenEra un tagad ir pievienojusies RSU zinātnes attīstītāju pulkam. 

"RSU ir fantastiska iespēja veidot starpdisciplinārus pētījumus,” par augstskolas zinātnes attīstībā veicamajiem darbiem stāsta Liene Ņikitina-Zaķe. "Tāpat jāveicina pētnieku mobilitāte, informācijas un ideju apmaiņa starp RSU zinātniskajām grupām, jāpalielina augstas raudzes publikāciju, doktorantu, aizstāvēto promocijas darbu skaits un vairāk jāmotivē studenti iesaistīties zinātnē."

Medicīnas zinātņu doktore līdztekus intensīvajam darbam un ģimenei nu jau otro gadu ir arī studente RSU studiju programmā Veselības komunikācija. "Gribēju mācīties kaut ko kardināli atšķirīgu no medicīnas. Studējot apstiprinājās manas aizdomas, ka komunikācija ir ne tikai viena no lielākajām veiksmes sastāvdaļām biznesā, bet arī zinātnē – lai pētniekiem būtu sabiedrības atbalsts un izpratne."

Kas ir paveikts Zinātnes departamentā, kopš esat tā direktore?

Šis laiks ir pavadīts "ieskrienoties" – aktīvi iepazīstos ar RSU cilvēkiem un dažādu departamentu darbu. Uzkrāju informāciju par to, kā šis lielais organisms elpo, kādas ir stiprās un vājās puses, kas līdz šim ir darīts universitātes zinātnē un kā tā ir tikusi administrēta.

Mans pirmais darbs bija raudzīties, lai veiksmīgi noritētu zinātnes starptautiskais izvērtējums, kas ir pamats ļoti daudzām ar zinātni un universitātes statusu saistītām lietām tuvākajā nākotnē. Marta sākumā izvērtēšana tika veikta medicīnas un sabiedrības veselības platformām, un, manuprāt, mēs visi kopā to lieliski paveicām. Parādījām savu zinātnisko pieredzi, briedumu un bagātību augstākajā līmenī. 

Pašlaik viena no aktualitātēm RSU ir SARS-CoV-2 un COVID-19 izpēte. Esam apkopojuši RSU pētnieku esošos un potenciālos projektus, kuru ir gana daudz. Tuvākajā laikā informāciju ievietosim intranetā, lai kolēģi var rast sadarbības idejas pētījumiem un pievienot jaunus projektus. 

Pētniecība ir viena no augstskolas stratēģiskajām prioritātēm. Kurus RSU var nosaukt par svarīgākajiem zinātnes attīstības virzieniem?

Mūsu virziens ir skaidrs – jāpalielina zinātnes jauda. Tas nozīmē palielināt augstas raudzes publikāciju, doktorantu un aizstāvēto promocijas darbu skaits. Taču, lai to panāktu, pētniekiem ir nepieciešams laiks, lai izzinātu, domātu, eksperimentētu, vāktu datus un tos analizētu. Tāpēc šeit darāmie darbi ir iezīmēti: veicināt pētnieku mobilitāti, informācijas un ideju apmaiņu starp RSU zinātniskajām grupām, sakārtot savu finansiālo un materiāltehnisko bāzi un to racionāli izmantot, kā arī dot pētniekiem laiku iegūtos datus apkopot un rakstīt publikācijas.

Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka ir ļoti grūti sasniegt labus rezultātus, ja pētniecībā strādā 0,1 slodzi. Tāpēc jāpārdomā arī pētnieku darba intensifikācijas un atalgojuma sistēma.

Tāpat ir jāstrādā, lai izveidotu sistēmu, kas motivē studentus nodarboties ar pētniecību, iekļauties zinātniskajās grupās, izstrādāt savus zinātniskos darbus un studēt doktorantūrā, kas nozīmē aizstāvēt disertāciju un turpināt attīstīt savu zinātnisko darbību RSU. Svarīga ir arī jauno pētnieku apmācība, veidojot pēctecību.  

Šā gada lielākais uzdevums ir kopā ar mūsu zinātniekiem iezīmēt RSU zinātnes nākotnes attīstības galvenos virzienus – sagatavot RSU Zinātnes attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem. 

Esat strādājusi dažādās ar pētniecību saistītās darbavietās. Ko varat minēt kā raksturīgu tieši RSU pētnieciskajai videi?

RSU strādā ļoti pieredzējuši zinātnieki, publikāciju skaits aug ar katru gadu, zinātniskā infrastruktūra ir labā līmenī, pētnieki augstu vērtē savas augstskolas reputāciju, un viņiem patīk šeit strādāt.

RSU pētnieciskā vide ir ļoti daudzveidīga, mums ir trīs pētniecības platformas – medicīnas, sabiedrības veselības un sociālo zinātņu, kas papildina cita citu. Tā ir fantastiska iespēja veidot multidisciplinārus pētījumus, apskatīt dažādas problēmas gan no medicīnas, gan sociālo zinātņu aspekta.

Tomēr šādu projektu līdz šim RSU nav bijis daudz. Ceru, ka mums izdosies satuvināt dažādās platformās strādājošos pētniekus un multidisciplināro pētījumu skaits RSU pieaugs. Sadarbība un pētniecības kvalitāte ir zinātnes virzītājspēks. 

Kā ir būt sievietei zinātnē? Apvienot ģimeni, administratīvo, zinātnisko darbu, studijas, rast laiku vaļaspriekiem un atpūtai?

Pēdējos trīs gadus ar zinātnisko darbību aktīvi vairs nenodarbojos. Mans tagadējais uzdevums ir, izmantojot manu līdz šim uzkrāto vietējo un starptautisko pieredzi, palīdzēt veiksmīgāk īstenot zinātnisko pētniecību citiem. 

Domāju, ka zinātnei ir nepieciešami gudri, atraktīvi un talantīgi cilvēki, vienalga, vai tās ir sievietes vai vīrieši. Paskatījos UNESCO statistiku par demogrāfiju pētniecības un attīstības sektorā – Latvijā sievietes šajā sektorā ir puse no visiem strādājošajiem. Tomēr zinātnes struktūru vadošajās pozīcijās biežāk ir vīrieši. Sasniegumi zinātnē nav atkarīgs no dzimuma. Svarīgi ir apstākļi, kādos cilvēks nokļūst, un izvēles, kas viņam ir jāizdara. 

Nav noslēpums, ka prioritātes mainās, ģimenē piedzimstot bērniem, un visbiežāk – tieši sievietēm. Daļa no viņām vairs nevelta tik daudz laika zinātnei, samierinās ar mierīgāku pētnieka darbu, nekļūst par līderēm, bet velta vairāk laika bērniem un iegulda savu enerģiju viņu nākotnē. Taču apvienot veiksmīgu zinātnisko darbu ar ģimeni var tad, ja ģimene ir atbalstoša. Man ar tādu ir paveicies – ir brīnišķīgs vīrs, fantastiski vecāki un māsa. Šī stiprā aizmugure vienmēr ir palīdzējusi pārvarēt jebkuras grūtības. 

Pēdējos gados, kad darbā bija biežāk jāsastopas ar stresu un pārstrādāšanos, atklāju savu ideālo hobiju – velobraukšanu. Nekas tik labi nepārslēdz domas kā ilgstoša, mērena slodze, un velotūrisms ir ideāls veids, kā to panākt.

Ekspresjautājumi

Kas jums dzīvē ir svarīgākais?

Mana ģimene.

Kas ir laime?

Būt harmonijā ar sevi.

Vai ir kaut kas, no kā ir bail?

No augstuma. Ļoti!

Kur jūs noteikti ieteiktu aizbraukt?

Pati gribētu atgriezties Marokā un Portugālē. Bet citiem ieteiktu ar velosipēdu apceļot Latviju.

Jūsu mīļākās grāmatas?

No daiļliteratūras – Milan Kundera "Unbearable lightness of being", John Irving "The World according to Garp".

Joprojām atceros, ar kādu sajūsmu bērnībā pārlapoju tēta bibliotēkā esošos Siņeļņikova anatomijas atlantus. Patīk lasīt slavenu zinātnieku, politiķu un mani interesējošo cilvēku biogrāfijas. Mani vienmēr ir interesējusi ģenētika, diezgan daudz tā ir bijusi jāskaidro cilvēkiem no citām sfērām – šādam nolūkam lieti noderējušas populārzinātniskās grāmatas par zinātni – iesaku Matt Ridley "Genome: Autobiography of Species in 23 chapters", Bryan Sykes "Seven Daughters of Eve", un Nick Lane "Power, Sex, Suicide. Mitochondria and the Meaning of life".

Par ko bērnībā gribējāt kļūt?

Par ārsti. To, ka tomēr negribu kļūt par ārsti, sapratu brīdī, kad pirmo reizi iegāju zinātniskajā laboratorijā.

Kādu mūziku patīk klausīties?

Ļoti dažādu. Paskatījos Spotify statistiku – pirmaja vietā ir Chet Baker. Otro un trešo vietu dala Prodigy un Groove Armada. Šobrīd bieži klausos Billie Holiday. Kad strādāju, fonā skan Amon Tobin, Chicane, Hybrid vai M83.