ESRS vasaras skola 2026

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes rīkotā vasaras skola piedāvā dalībniekiem iespēju attīstīt pētniecības prasmes un izzināt lauku teritoriju digitalizācijas sociālās dimensijas, izmantojot starpdisciplināru pieeju.

Par vasaras skolu

Digitālās tehnoloģijas arvien lielākā mērā ietekmē to, kā lauku teritorijās tiek sniegti pakalpojumi, pārvaldīti resursi un plānota nākotne. Sākot no mākslīgā intelekta un beidzot ar digitālajām platformām un uz datiem balstītiem pārvaldības rīkiem, tehnoloģijas bieži tiek pasniegtas kā ceļš uz noturīgāku un ilgtspējīgāku lauku teritoriju attīstību. Tajā pašā laikā digitālā transformācija var radīt arī jaunas problēmas – pastiprināt nevienlīdzību, mainīt vietējās tradīcijas un izraisīt pretrunas starp tehnoloģiskajiem risinājumiem un sociālo realitāti.

Pētniekiem, kas strādā ar lauku teritoriju pārmaiņu jautājumiem, tas rada gan daudz iespēju, gan neskaidrību. ESRS vasaras skolas mērķis ir palīdzēt dalībniekiem labāk orientēties esošajā situācijā, palīdzot kritiski izvērtēt digitalizācijas sniegtās iespējas un ierobežojumus, kā arī izstrādāt pētniecības pieejas, kas ņem vērā digitalizācijas sociālās dimensijas.

Vasaras skolas mērķis

ESRS doktorantūras vasaras skola 2026 aicina doktorantus un jaunos pētniekus no starpdisciplinārā skatupunkta kritiski izvērtēt lauku teritoriju digitalizācijas sociālos, metodoloģiskos un pārvaldības aspektus.

Programma aptver socioloģijas, ģeogrāfijas, kā arī politikas, inovāciju un digitālo pētījumu jautājumus ar mērķi risināt kopējās problēmas, kas saistītas ar lauku teritoriju digitālo pārmaiņu izpēti. Tostarp tiks skatīti jautājumi par to, kā kvalitatīvos pētījumu rezultātus var padarīt nozīmīgus plašākā kontekstā, nevis tikai atsevišķu gadījumu izpētē, kā digitālās prakses var izpētīt, izmantojot tādus pētījumu paņēmienus kā digitālā etnogrāfija, un kā digitalizāciju ietekmē vairāku pušu iesaiste un politikas vide.

Dalībnieki tiks aicināti attīstīt savas pētniecības idejas dialogā ar kolēģiem un mentoriem, pievēršot uzmanību tādām tēmām kā kvalitatīvās pētniecības pārredzamība, pētījumu rezultātu pārnesamība un digitālās transformācijas sociālās sekas lauku vidē.

Tematika

Dalībnieki pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar vietējām inovāciju ekosistēmām, līdzdalības pārvaldību, pāreju uz ilgtspējību, kā arī ikdienas praksi, caur kuru digitalizācija izpaužas lauku teritorijās. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā digitālā transformācija norit neatkarīgi no liela mēroga tehnoloģiskajām investīcijām, tostarp mazos uzņēmumos, kopienu iniciatīvās un vietējos sadarbības tīklos.

Programma radīs iespēju epistemoloģiski pārdomāt to, kā pētījumu rezultāti tiek pārnesti no viena konteksta uz citu. Dalībnieki tiks aicināti apsvērt, kāda nozīme ir vietējā kontekstā balstītiem secinājumiem ārpus konkrētās vides, kurā tie rodas, un kā kvalitatīvo pētījumu rezultātus var padarīt analītiski pārskatāmus un nozīmīgus plašākās diskusijās.

Tas ietver uzmanības pievēršanu metodoloģiskiem jautājumiem, piemēram, kā strādāt ar pētniecības rezultātiem tā, lai izvairītos no izolētiem, uz atsevišķiem gadījumiem balstītiem secinājumiem un tā vietā veicinātu salīdzinošu un pārnesamu izpratni. Tiks izpētīti pārredzamības un interpretācijas pamatotības jautājumi, kā arī iespējas kolēģu mentoringam un uz pētniecību orientētai uzraudzībai.

Dalībnieki izmantos tādus pieejas veidus kā digitālā etnogrāfija un stāstniecība, lai izpētītu, kā lauku teritoriju iedzīvotāji un uzņēmēji, tostarp mazie uzņēmumi un kopienu iniciatīvu īstenotāji ikdienā izmanto digitālās platformas. Tādējādi programma parādīs, ka digitalizācija bieži vien attīstās, izmantojot pieejamus un sabiedrībā iesakņotus risinājumus, nevis tikai liela apjoma ieguldījumus tehnoloģijās.

Vasaras skolā tiks pētīts, kā digitālie procesi darbojas praksē, tostarp caur līdzdalību un vairāku iesaistīto pušu sadarbību, kas apvieno vietējās zināšanas, institucionālos pamatprincipus un tehnoloģisko kompetenci. Tas rada arī jautājumus par digitalizācijas lomu lauku teritoriju pārvaldībā un attīstības stratēģijās, kā arī par to, kā politikas vide ietekmē digitālo inovāciju telpu.

Noslēgumā programma aicinās kritiski pārdomāt ar digitalizāciju saistītos pārveidojošos jautājumus. Dalībnieki pētīs digitālo pārmaiņu sākotnējos rezultātus un to ietekmi lauku teritorijās un apsvērs, kā sociālās zinātnes var nozīmīgi palīdzēt izprast ne tikai digitalizācijas ietekmi, bet arī to, kāpēc un kam tā ir svarīga.

Vieslektori

Karlo Džua (Carlo Giua, Pizas Universitāte, Itālija) ir pēcdoktorantūras pētnieks, kurš strādā lauku attīstības, digitālo inovāciju un agro-pārtikas sistēmu jomā. Viņa pētījumi koncentrējas uz digitālo tehnoloģiju izplatību un mērogošanu lauksaimniecībā, kā arī uz lauku inovāciju ekosistēmām, īpaši izmantojot līdzdalības un vairāku iesaistīto pušu pieejas, kas izstrādātas vairākos Horizon projektos. Gadu gaitā viņš ir iesaistījies arī lauku inovāciju veicināšanā ārpus akadēmiskās vides, tostarp konsultāciju darbā, kā arī rezultātu izplatīšanas un zināšanu apmaiņas iniciatīvās, kas atbalsta lauku attīstības politiku un praksi.
Koens Saleminks (Koen Salemink, Groningenas Universitāte, Nīderlande) ir docents lauku un kultūras ģeogrāfijā Telpisko zinātņu fakultātē. Koena mērķis ir apvienot ekonomiskās, sociālās un kultūras ģeogrāfijas atziņas, lai labāk izprastu, kā lauku un mazo pilsētu kopienas risina sociālās un digitālās atstumtības problēmas. Viņa darbi publicēti žurnālos Journal of Rural Studies, Sociologia Ruralis, Environment and Planning A un International Journal of Entrepreneurship and Innovation. Viņš ir arī žurnāla Local Economy Eiropas redaktors.
Liana Taunzenda (Leanne Townsend, Džeimsa Hatona institūts, Skotija, Apvienotā Karaliste) ir vadošā pētniece pētniecības grupā Society, People and Nature. Viņai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze lauku digitalizācijas pētniecībā, un savā darbā viņa izmanto daudzveidīgas perspektīvas, lai pētītu, kā digitālie rīki ietekmē lauku kopienu dzīvi, ar dabu saistītas prakses un ekonomisko attīstību. Pašlaik viņa pēta digitalizācijas nozīmi mazo un savu darbību dažādojošo saimniecību noturībā, to, kā nelieli lauku uzņēmumi, kuru darbība balstās uz dabas resursiem, izmanto digitālos rīkus savu prakšu stiprināšanai un popularizēšanai, kā arī to, kā līdzdalīgas digitālās metodes var veicināt vides pārvaldību un kopienu iesaisti lauku iniciatīvās, kas saistītas ar dabu.
Sandija Zēverte-Rivža ir asociētā profesore un vadošā pētniece Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, kur viņa vada arī doktorantūras studiju programmu Agrārā un reģionālā ekonomika. Viņas pētnieciskā darbība ir vērsta uz digitālo transformāciju lauksaimniecībā, lauku uzņēmējdarbību un plašāku bioekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā digitālie risinājumi var veicināt inovācijas, konkurētspēju un ilgtspēju lauku teritorijās. Viņa ir piedalījusies vairākos nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos, kas saistīti ar digitalizāciju lauku attīstībā, lauksaimniecības sistēmās un uzņēmumu līmeņa transformācijā. Paralēli savai pētnieciskajai darbībai viņa aktīvi iesaistās doktorantu vadīšanā, konsultējot doktorantus, kuri pēta ar digitalizāciju saistītus jautājumus, tostarp digitālo transformāciju lauku tūrisma uzņēmumos un plašākā lauku uzņēmējdarbības kontekstā.

Programma

14.00	Ierašānās, reģistrācija
15.30–16.00	Atklāšana
16.00–16.40	Koena Saleminka ievadruna
16.45–17.30	Diskusija par lauku digitalizāciju
17.30–18.00	Kafija un tīklošanās neformālā gaisotnē

9.00–9.40	Karlo Džuas lekcija
9.40–10.20	Miķeļa Grīviņa lekcija
10.20–11.20	Plenārdiskusija
11.20–11.40	Kafijas pauze
11.40–13.40	Referātu prezentācija un doktorantu diskusijas paralēlās grupās
13.40–14.40	Pusdienas
14.40–17.10	Paralēlie darbsemināri ar 2–3 ekspertu līdzdalību katrā sesijā
19.00	Vakariņas un tīklošanās

9.00–9.40	Lianas Taunzendas lekcija
9.40–10.20	Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvja lekcija
10.20–11.20	Plenārdiskusij
11.20–11.40	Kafijas pauze
11.40–13.40	Referātu prezentācija un doktorantu diskusijas paralēlās grupās
13.40–14.40	Pusdienas
14.40–17.10	Paralēlie darbsemināri ar 2–3 ekspertu līdzdalību katrā sesijā
18.00	Stāstu un tīklošanās vakars

9.00–17.00

Kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti organizētas aktivities

9.00–10.00	Lekcija un diskusija par akadēmisko rakstīšanu un publicēšanas stratēģiju
10.00–12.30	Rakstīšanas darbseminārs
12.30	Noslēguma pusdienas

Apraksts (angļu val.)

Iespēja publicēties

Journal of Rural Studies speciālizlaidumā

Ar prieku paziņojam par publicēšanās iespēju, kas saistīta ar ESRS vasaras skolu 2026. Dalībniekiem būs iespēja piedalīties žurnāla Journal of Rural Studies topošajā speciālizlaidumā Artificial Rural Intelligence? Rethinking Expertise, Technology, and Rural Futures.

Journal of Rural Studies ir viens no vadošajiem starpdisciplinārajiem zinātniskajiem žurnāliem, kas veltīts pētījumiem par lauku sabiedrībām, lauku attīstību un pārmaiņu procesiem lauku vidē.

Uzsaukums (angļu val.)