Pārlekt uz galveno saturu
Viedoklis

Apstiprinot Krišjāņa Kariņa vadīto valdību, tās deklarācijā 2019. gada janvārī tika ierakstīts ambiciozs mērķis: panākt, ka vismaz viena no Latvijas universitātēm iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā.

Lai to panāktu, valdību veidojošās partijas apņēmās nodrošināt atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu. Paralēli finansējuma pieaugumam universitātēm ir nepieciešams savs likums straujākai attīstībai starptautiskā mērogā. Speciāls universitāšu likums ļaus ieekonomēt publiskos finanšu līdzekļus un īsā laikā panākt visiem pieņemamas pārmaiņas.

Nereti Top 500 noteikšana par mērķi ir tikusi kritizēta. Tomēr jāatzīst, ka kopumā uzstādījums panākt 500 pasaules labākās universitātes ir pozitīvs mērķis visai Latvijas augstākās izglītības telpai. No sākotnējās neizpratnes esam nonākuši līdz apņēmībai un meklējam atbildes uz diviem galvenajiem jautājumiem: kādi šķēršļi ir mūsu ceļā un kādi resursi nepieciešami, lai mērķi sasniegtu. 

Par resursiem ticis runāts daudz, un pie šīs tēmas neizbēgami nāksies atgriezties. Īsumā jāatgādina, ka pasaules universitāšu reitingu mērījumu divas galvenās komponentes ir reputācija un sasniegumi pētniecībā (starptautiski citējamas publikācijas, to skaits un kvalitāte). Ja pēdējam rādītājam ir tieša korelācija ar pētniecībai pieejamā finansējuma apjomu, tad reputācija tiek “mērīta” ar nozaru ekspertu aptaujas palīdzību (akadēmiķu un darba devēju aptauja – 50 % QS reitinga metodoloģijā).

Valdības ieskatā būtiskākais šķērslis, kas traucē straujākai universitāšu izaugsmei, ir esošais augstskolu pārvaldības modelis, tādēļ jau 2019. gada augustā Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots izstrādāt ziņojumu par “iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Ziņojums tika pieņemts valdībā šī gada februārī (sākotnēji bija iecere to apstiprināt jau 2019. gada decembrī). Pieaugot ziņojuma apjomam, pieauga arī institūciju un organizāciju skaits, kas nebija apmierināti ar ziņojumu, jo saskatīja apdraudējumu savai pastāvēšanai nākotnē.

Līdzīgas diskusijas varētu sagaidīt Augstskolu likuma grozījumu projektu, ko Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izsludināšanai šā gada 12. marta Valsts sekretāru sanāksmē. Izstrādāt apjomīgus grozījumus 25 gadus vecā likumā nav pateicīgs darbs, nodrošinot jauno normu saderību ar spēkā esošo tekstu. Diez vai diskusijas par likumprojektu ilgs tikai pāris nedēļas. Jāuzsver, ka likuma pieņemšana pati par sevi vēl neatnesīs augstskolām jaunu pārvaldības modeli.

Pieņemot, ka visi normatīvie akti tiks laikus izstrādāti, saskaņoti un pieņemti, augstskolu padomju ieviešana visās valsts augstskolās (plānots – 11 padomes locekļu; 16 valsts augstskolu) prasīs ievērojamu laiku un pūles. Kā norādīts IZM ziņojumā, padomju ieviešanu uzraudzīs neatkarīga, stratēģiska pārvaldības modeļa ieviešanas komiteja. Komitejas finansēšanai tiks tērēti ES struktūrfondu resursi – sarunās neoficiāli tiek minēti vairāki miljoni eiro. Kā var secināt no ziņojuma, miljonus plānots tērēt nevis padomju darbībai, bet tikai konsultācijām to ieviešanai. 

Aprakstītajam procesam ir alternatīva: jauns universitāšu likums par jaunu pārvaldības modeli lielākajās Latvijas universitātēs. Tieši par šādu modeli ir panākuši vienošanos universitāšu pārstāvji Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja A. Ašeradena izveidotajā darba grupā, un lielā mērā to ir akceptējusi arī IZM, savā ziņojumā iekļaujot daļu no darba grupas piedāvājuma.

Jaunā universitāšu likuma pozitīvie aspekti

  1. To var radīt ļoti kompaktu, samazinot plašo tvērumu, kas redzams ministrijas ziņojumā un likumprojektā, un gaidāms MK noteikumos.
  2. Latvijas lielāko universitāšu pārstāvji ir panākuši vienošanos par jaunu modeli, līdz ar to pārmaiņas varētu tikt īstenotas ātri, pašām universitātēm aktīvi iesaistoties.
  3. Valsts lielākajās universitātēs ieviestais pārvaldības modelis kalpotu kā pilotprojekts pārvaldības maiņai pārējās augstskolās.
  4. Aicinām konsultantiem iecerētos resursus novirzīt pētniecībai, kur šie līdzekļi ir vitāli nepieciešami. Mūsu piedāvātajā variantā normatīvu izstrādes un pārvaldības modeļa ieviešanas izmaksas būtu nesalīdzināmi mazākas, piesaistot pārvaldības, finanšu un tiesību ekspertus no pašām universitātēm.

Jāpiebilst, ka tieši šāda, pakāpeniska pieeja tika pielietota Igaunijā, jaunu pārvaldības modeli ieviešot visupirms Tartu Universitātē, vēlāk – Tallinas Tehniskajā universitātē, un tikai pēc tam pārējās četrās universitātēs.

No individuālām izcilībām un izcilības saliņām, kādas mums nešaubīgi ir, laiks virzīties uz institucionālu un sistēmisku izcilību. Latvijas lielākajām universitātēm ceļā uz izcilību palīdzēs jauns pārvaldības modelis, kuru jāievieš gudri un orientējoties uz konkrētu mērķi. Lielākajām Latvijas universitātēm ir jāuzlabo savas pozīcijas pasaules labāko universitāšu vidū, un tam ir nepieciešams atbilstošs instruments – jauns universitāšu likums. Esmu pārliecināts – universitātes tam ir gatavas!