RSU ilgtspēja: pazemināta temperatūra apkures periodā naktīs un brīvdienās rada būtisku ietaupījumu

Linda Rozenbaha,
RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Apkures temperatūras samazināšana svētku dienās un brīvdienās, saules paneļu parki un elektromobiļu parks – tie ir veidi, kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) taupām elektroenerģiju, vienlaikus gan rūpējoties par vides un resursu izmantošanu, gan par optimizētiem izdevumiem. Turpinām rakstu sēriju par ilgtspēju RSU.

RSU Infrastruktūras departamenta Tehniskās un transporta pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Miončinskis stāsta, ka visu laiku tiek analizēts katras ēkas elektroenerģijas patēriņš, noslogojums un skatīts, vai tas tiek izmantots optimāli, ko vēl uzlabot. “Piemēram, kopš 2017. gada RSU darbojas sertificēta energopārvaldības sistēma atbilstīgi starptautiskajam standartam ISO 50001. Tas nozīmē, ka mēs reģistrējam un analizējam energoefektivitātes datus un meklējam soļus, kā varam uzlabot efektivitāti vēl. Temperatūras samazināšana  naktīs un brīvdienās (tur, kur nenotiek lekcijas) RSU sniedz patērētās siltumenerģijas ietaupīšanu,” skaidro A. Miončinskis, piebilzdams: “Ja kāds nāk strādāt brīvdienās, viņam jārēķinās, ka var būt pāris grādus vēsāks (temperatūru samazinām par trim grādiem, jo mēģinām to izlīdzināt). Energopadevi atsevišķās ēkās var regulēt ar attālinātām iespējām.” Patlaban notiek ēku centralizētās vadības sistēmas izbūves darbi Anniņmuižas bulvārī 26a un Dzirciema ielā 20. Šāda vadība varēs palīdzēt ātrāk kontrolēt siltummezglu un ventilācijas sistēmu darbību.

Visos jaunajos objektos tiek izbūvēts LED apgaismojums un pakāpeniski notiek gaismekļu nomaiņa arī pārējās RSU ēkās, savukārt dienesta viesnīcās Dārza ielā ieviestā sistēma paredz: kad cilvēks nav mājās, ventilācija darbinās samazinātā apjomā, turpretī gaisa apmaiņa palielinās, kad viņš ir kopmītnēs. Šādi arī ēkā būtiski samazinām pašpatēriņu. Savukārt Konsula ielas ēkā pēc CO₂ līmeņa ventilācija pati seko līdzi cilvēku noslodzei pa telpām un ir uzstādīta augstāka līmeņa regulēšana. Dārza un Konsula ielas risinājums palīdz arī uzlabot gaisa apmaiņu atkarībā no cilvēku esamības telpās. Tas rada gan energoresursu ietaupīju (iekārtas netērē enerģiju lieki, bet strādā vien tad, kad nepieciešams), gan nodrošina gaisa kvalitāti.

Abās minētajās ēkās ir arī pasīvie veidi, kā taupām enerģiju, proti, logiem dienvidu pusē ir ārējās žalūzijas, jo enerģijas taupīšanas ziņā tās ir daudz efektīvākas nekā iekšējās. Šādas žalūzijas regulējas atkarībā no saules intensitātes. Vēl viens aspekts – pēc āra gaismas intensitātes koplietošanas telpās tiek regulēta gaisma: jo ārā tumšāks, jo intensīvāks apgaismojums ieslēdzas.

Ne tikai patērējam elektroenerģiju, bet arī radām

Esam ne tikai elektroenerģijas patērētāji, bet arī radītāji. 2023. gadā ierīkots pirmais saules paneļu parks – Kristapa ielā 30, savukārt otrs uzstādīts Konsula ielā 2024. gada sākumā. 2024./2025. studiju gadā izpētīsim 12 objektus RSU, lai noskaidrotu, kādā apjomā un kādas jaudas saules paneļu parkus tajos var uzstādīt, lai to ieviešanu realizētu nākamajos gados, saka A. Miončinskis.

RSU ēkā Konsula ielā 20 uzstādītie saules paneļi

Interesanti, ka arī RSU saime un viesi var vērot rādītājus par saules paneļa parka darbību. Piemēram, ēkā Konsula ielā uz jumta ir saules paneļu parks, un ēkas pirmajā stāvā, atpūtas telpā video ekrānā var vērot, kāds ir saules enerģijas ieguvums attiecīgajā brīdī. Tas savā veidā iesaista apmeklētāju.

Saules paneļus līdz gada beigām plānojam uzstādīt arī RSU sporta bāzē Taurenē, turklāt tajā speciāli izvēlēsimies lielāku jaudu, lai ražotu enerģiju, kuru varēsim novirzīt uz jebkuru citu RSU objektu (piemēram, Rīgā).

Ieviesti elektromobiļi

Arī autoparka izveidē esam videi draudzīgi. “Pašreiz mums ekspluatācijā ir astoņi elektromobiļi. Šādi izmantojot elektroenerģiju, mēs arī varam redzēt ieguvumu – nededzinot degvielu, samazinām CO₂ pēdu,” stāsta A. Miončinskis.

Elektroauto izmantojam gan tuvākiem braucieniem, gan iespēju robežās arī tālākiem braucieniem. “Piemēram, nevar aizbraukt uz Liepāju un atpakaļ bez automašīnas uzlādes – lai tas izdotos, būtu jāsakrīt pārāk daudz apstākļiem: gaisa temperatūra, braukšanas ātrums, temperatūra salonā. Domāju, ka nākamie elektroautomobiļi, kurus saņemsim lietošanā pēc gadiem diviem, jau varēs veikt garākus maršrutus bez uzlādes,” prognozē A. Miončinskis.

Viņš stāsta, ka divas reizes gadā Infrastruktūras departaments izsūta e-pastā informatīvu vēstuli, lai izglītotu universitātes darbiniekus un atgādinātu par svarīgāko energoefektivitātē RSU telpās.

A. Miončinskis uzsver: “Soli pa solim ar katru mazāku vai lielāku enerģijas taupīšanu mēs samazinām savu CO₂ pēdu un ietaupām dabas resursus. Vēlos uzsvērt, ka nozīmīga ir ne tikai RSU stratēģija ilgtspējā, bet ikviena cilvēka rīcība. Piemēram, ja ir redzams kādas iekārtas bojājums, ir svarīgi par to informēt Tehnisko un transporta pakalpojumu nodaļu, nevajag kautrēties! Ja telpās apkures sezonā ir pārāk karsts – arī par to dodiet ziņu. Tāpat atbildīgi ir pēdējam savā darba telpā izslēgt gaismu un monitoru – ja katrs darba beigās to izslēgs, noteikti būs ietaupījums. Katra rīcībai ir nozīme.”