Asoc. prof. Jeļena Storoženko: "Strādājot medicīnas laboratorijā, jāatceras – katrs paraugs ir saistīts ar reālu pacientu"
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras asociētā profesore un pētniece Jeļena Storoženko darba gaitas RSU sāka 2002. gadā docentes amatā. Ilgus gadus viņa strādā par laboratorijas ārsta specialitātes rezidentūras studiju programmas vadītāju.
Asoc. prof. Jeļena Storoženko 2025. gada 28. martā Gada balvas medicīnā svinīgajā ceremonijā, kur saņēma Latvijas Ārstu biedrības speciālbalvu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas izglītībā un laboratorās diagnostikas attīstībā.
Foto: Ģirts Miksons
“Ļoti svarīgi, ka programma ir akreditēta un ka tās saturs atbilst Eiropas Klīniskās ķīmijas un laboratorijas medicīnas federācijas mācību programmai laboratorijas medicīnas speciālistiem. Līdz ar to mūsu speciālistu izglītība ir atzīta visā Eiropā,” tā asoc. prof. J. Storoženko stāsta intervijā žurnālam Ārsts.
Ar žurnāla atļauju publicējam fragmentu no raksta.
Asoc. prof. J. Storoženko: “Kā jebkurā medicīnas jomā Latvijā arī laboratoriskajā medicīnā trūkst talantīgu, zinošu un uzticamu speciālistu.
Medicīnas laboratorijas funkcionēšana ir ļoti sarežģīta, tāpēc svarīgi, lai būtu ne tikai labas prasmes un zināšanas, bet jābūt arī komandas cilvēkam.
Topošajam speciālistiem jābūt spējīgam komunicēt gan ar pieredzējušiem speciālistiem, kuri realizē apmācības procesu, gan ar citiem laboratorijā strādājošajiem. Galu galā jaunie speciālisti ir arī topošie vadītāji, kuriem pašiem būs jāorganizē darbs, jāvada kolektīvs un jāpiesaista citus talantīgus darbiniekus.
Speciālistiem ir ļoti svarīgi pārzināt mūsdienīgas laboratorijas iekārtas, informācijas tehnoloģijas, arī akreditācijas procesu, jo Latvijā medicīnas laboratorijām akreditācija ir obligāta.
Tajā pašā laikā ne uz mirkli nedrīkst aizmirst, ka aiz paraugiem un iekārtām stāv pacients, un no mūsu rezultātiem atkarīga viņa veselība un dažkārt arī dzīvība.
Tā ir laboratorijas specifika – mēs neredzam pacientu, bet ir jāzina viss, kas saistīts ar rezultātiem, piemēram, dzīvībai bīstamas novirzes, izmeklēšanas secība, algoritmi, rezultātu interpretācija un daudz ko citu. Esmu pilnībā pārliecināta, ka jaunās tehnoloģijas, arī mākslīgais intelekts, nekad nevarēs aizvietot darbinieku kompetenci un zināšanas.
Lielākais izaicinājums – grāmatas sagatavošana
Grāmata Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā ir veltīta laboratorisko izmeklējumu lomai dažādu slimību diagnostikā. To bija iespējams izdot ar SIA Centrālā laboratorija visciešāko sadarbību un atbalstu. Grāmatas tapšanā piedalījās izcils 22 autoru kolektīvs – RSU un LU profesori, docenti, pētnieki, vadošie Latvijas ārsti un speciālisti. Grāmatas izdevējs ir SIA Medicīnas apgāds.
J. Storoženko grāmatas atvēršanas svētkos
Vēlme uzrakstīt grāmatu par laboratoriskiem izmeklējumiem radās pakāpeniski. Profesionālās dzīves laikā, kas vienmēr bija saistīta ar medicīnas laboratoriju, sakrājās daudz interesantas informācijas par laboratoriskiem izmeklējumiem, ko vajadzēja, galvenokārt, risinot praktiskus jautājumus ar klīnicistiem, kā arī, veicot akadēmisko darbu.
Vienmēr cenšos saglabāt interesantus pierakstus ar domu, ka tie kādreiz noderēs. Jā, tiešām noderēja.
Sākot darbu Centrālajā laboratorijā, bija izlemts, ka gatavošu nelielu grāmatu par izmeklējumiem. Pavisam nelielu un viegli lasāmu. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka jāgatavo grāmata, kas būtu interesanta un noderīga klīnicistiem. Tāpēc tai jāsatur daudz plašāka informācija, ieskaitot klīnisko gadījumu aprakstus. Grāmatas zinātniskais recenzents profesors Aivars Lejnieks norādījis, – būtu labi, ja grāmata palīdzētu ārstiem izvairīties no liekiem izmeklējumiem un palīdzētu izvēlēties pareizos. Vai tas izdevās – vērtēt lasītajiem. Grāmatas sagatavošana aizņēma trīs ar pusi gadu un tas nebija viegls process. Ļoti ceram, ka tā ir noderīga ārstiem praktiskajā darbā, kā arī topošiem ārstiem, apgūstot studijas medicīnā.
Jeļena Storoženko kopā ar kolēģiem prof. Pēteri Stradiņu un asoc. prof. Agnesi Ozoliņu un RSU rektoru profesoru Aigaru Pētersonu pēc asociētā profesora diploma saņemšanas
Saistītās ziņas
Ģimenē bijis krūts vai olnīcu vēzis? RSU pētnieku ieteikumi sievietēm ar iespējamu pārmantotas slimības riskuPar mums medijos, Pētniecība
