Zinām, bet nedarām. Kā psiholoģiskie faktori ietekmē sirds un asinsvadu pacientu līdzestību
Sirds un asinsvadu saslimšanas joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis pasaulē, un lielā mērā no tām var izvairīties ar veselīgu dzīvesveidu. Gadījumos, kad saslimšanas piemeklē, būtiska ir līdzestība – pacienta iesaiste ārstēšanā, medikamentu pareiza lietošana, veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes un veselības monitorings.
Pētījumos ir pierādīts, ka dzīvesveida un veselības uzvedības izmaiņas būtiski uzlabo pacientu prognozes, taču bieži vien ir grūtības šādas izmaiņas īstenot. Tādēļ, lai labāk izprastu, kā veicināt līdzestību, nepieciešama dziļāka izpratne par psiholoģisko faktoru nozīmi pacientu uzvedībā.
RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras doktorante, klīniskā un veselības psiholoģe asist. p. i. Mg. psych. Gunita Skaldere-Darmudasa savā promocijas darbā pēta, kā psiholoģiskie faktori nosaka pacientu līdzestību ārstēšanai un rūpēm par savu sirds veselību. Viņa izdala vairākus galvenos faktorus:
- slimības uztvere – kā pacients saprot un vērtē savu diagnozi un tās sekas; labāka izpratne korelē ar augstāku ārstēšanas ievērošanu;
- pašefektivitāte – ticība savām spējām ietekmēt veselību; pacienti ar augstu pašefektivitāti aktīvāk seko ieteikumiem par uzturu, fiziskajām aktivitātēm un medikamentu lietošanu;
- emociju regulācijas prasmes – spēja pārvaldīt stresu un negatīvas emocijas; palīdz saglabāt veselīgu uzvedību stresa situācijās;
- veselības kontroles lokuss – kas nosaka, vai paši esam atbildīgi par savas dzīves notikumiem un arī veselību (iekšējais lokuss), vai šo atbildību pārliekam uz citu pleciem (piemēram, ārsta vai likteņa vara) (ārējais lokuss). Iekšējais lokuss korelē ar augstāku līdzestību un aktīvu iesaisti veselības uzturēšanā.
Pētījuma mērķis ir izpētīt, kādas saistības pastāv starp līdzestību, tās psiholoģiskajiem un demogrāfiskiem faktoriem cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Pirmie pētījuma dati rāda, ka tikai viena trešdaļa pacientu uzskata, ka zina pietiekami par nozīmēto medikamentu lietošanu, 70 % vēlētos papildu informāciju, bet 81 % – individuālu konsultāciju par to, kā saglabāt veselību, ņemot vērā diagnozi. Tāpat pacienti ar izteiktu iekšējo veselības kontroles lokusu labāk ievēro ārstu rekomendācijas un parāda augstāku ārstēšanas kontroles līmeni, savukārt pacienti ar vāju slimības izpratni biežāk neiesaistās savas veselības uzturēšanā. Šie aspekti akcentē zināšanu lomu veselības uzvedībā, kā arī to, cik svarīgi ir apzināties savu atbildību un kontroli pār veselību.
Individuāla pieeja līdzestības veicināšanai
Pētniece uzsver, ka līdzestības veicināšanai efektīva būtu tieši individuāla pieeja pacientu izglītošanā – gan par medikamentu lietošanu, gan veselības uzturēšanu kopumā. Jo, kamēr par problēmu runā vispārīgi, tā šķietami neskar. Tas notiek tikai tad, kad cilvēks pats saņēmis diagnozi un iznāk no ārsta kabineta ar pirmo recepti – tad rodas jautājumi, ko darīt, kādas zāles, kāpēc, vai varēšu pārtraukt zāļu lietošanu, kad jutīšos labāk, vai varu pilnībā atveseļoties? Ko vēl varu darīt, lai slimība neprogresē?
Laba sirds un asinsvadu veselība noteikti nav pašsaprotama – galvenokārt tās ir mērķtiecīgas rūpes par sevi, esot apzinātiem, zinošiem par savu ķermeni un ķermeņa reakcijām, kad tas par kaut ko signalizē. Vai laikus spējam pievērst uzmanību simptomiem? Vai spējam tos atpazīt?
Pašu rokās ir uzvedība, kādu īstenojam ikdienā – ko ēdam, cik daudz kustamies, cik ciešā kontaktā esam ar savu ķermeni un kā jūtamies. Uzvedība ir arī tā, ko varam mainīt, ja mērķtiecīgi cenšamies savas sirds veselības labā, tādēļ aicinu katru padomāt, kas būtu tas, ko jūs varētu mainīt savā veselības uzvedībā, esot līdzestīgākiem un atbildīgiem par savu sirds veselību.
Gunita Skaldere-Darmudasa
No pētījuma līdz praktiskām rekomendācijām pacientu atbalstam
Pētījums tiek īstenots ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstiem visā Latvijā un kardiologiem lielākajos kardioloģijas centros, nodrošinot datu iegūšanu reālā klīniskajā vidē. Šāda pieeja ļauj pētījuma rezultātus balstīt praktiskā pieredzē un pacientu ikdienas vajadzībās.
Darba gaitā tiks izstrādātas uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas līdzestības veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot psiholoģisko faktoru lomai veselības uzvedībā. Šīs rekomendācijas paredzētas gan pacientu izglītošanai, gan veselības aprūpes speciālistu darbam, lai atbalsts pacientiem būtu mērķtiecīgāks, individuāli pielāgots un efektīvāks ilgtermiņā.
