Sporta psiholoģijas pētījums par jauniešu sportistiem. Kā izdegšana, trauksme un labbūtība veido atšķirīgus sportistu profilus
Pusaudžu vecumā nodarbošanās ar sportu parasti veicina fizisko un psiholoģisko veselību. Tomēr augsta treniņu slodze, kā arī mācību un sporta prasību apvienošana var negatīvi ietekmēt psiholoģisko labbūtību un palielināt izdegšanas un citu psiholoģisku problēmu risku. Tas var izpausties gan kā fiziskas sekas (piemēram, traumas) un psihiskās veselības grūtības (piemēram, paaugstināta trauksme), gan kā snieguma un motivācijas kritums.
RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asist. p. i. un doktorante Beate Evelīna Dišlere piedalās Valsts pētījumu programmas projekta apakšpētījumā Fiziskās un mentālās veselības riski bērnu un jauniešu sportā, kurā piedalās 12–18 gadus veci sportisti no dažādiem sporta veidiem. Dati tiek ievākti visas sacensību sezonas laikā.
Šajā pētījumā Mg. psych. B. E. Dišlere vāc datus arī savam promocijas darbam Pusaudžu sportistu izdegšanas, trauksmes un labbūtības izmaiņas sacensību sezonas laikā. Viņa dalās ar pirmajām atziņām par iegūtajiem datiem:
“Mūsu pētījumā aptuveni piektdaļa jauno sportistu jau sezonas sākumā uzrādīja paaugstinātas izdegšanas un sacensību trauksmes riska pazīmes. Tas liecina, ka psiholoģiskie riski jauniešu sportā nav reti un ir pamanāmi jau sezonas sākumā, tāpēc svarīgi savlaicīgi pievērst tiem uzmanību. Meitenes un individuālo sporta veidu sportisti biežāk nonāk riska grupā, un to varētu skaidrot ar augstāku individuālās atbildības un snieguma spiediena līmeni, lielāku emocionālo slodzi un ierobežotākām sociālā atbalsta iespējām ikdienas treniņu procesā.”
Analizējot sportistu izdegšanas, sacensību trauksmes un psiholoģiskās labbūtības rādītājus sacensību sezonas sākumā, tika identificēti trīs atšķirīgi jauno sportistu psiholoģiskie profili:
- paaugstināta riska profils – relatīvi zemāka psiholoģiskā labbūtība, augstāks fiziskā un emocionālā noguruma līmenis, izteiktāka sporta devalvācijas tendence, zemāka snieguma sajūta un augstāki kognitīvās un somatiskās trauksmes rādītāji salīdzinājumā ar pārējiem profiliem. Šo profilu biežāk pārstāv meitenes un individuālo sporta veidu sportisti;
- zema riska profils – relatīvi augstāka psiholoģiskā labbūtība, augstāks pašpārliecinātības līmenis un zemāki izdegšanas un trauksmes rādītāji salīdzinājumā ar citiem profiliem. Šo profilu biežāk pārstāv zēni un komandu sporta veidu sportisti;
- vidējais profils – rādītāji atrodas starp abiem iepriekšējiem profiliem.
Papildu analīze, kurā daļai sportistu tika salīdzināti sezonas sākuma un vidus dati, parādīja ka sezonas gaitā palielinās emocionālais un fiziskais izsīkums, kā arī intereses zudums par sportu. Būtiski uzsvērt, ka sportisti ar augstāku psiholoģisko labbūtību sezonas sākumā ir vairāk pasargāti no izdegšanas riskiem. Tas uzsver nepieciešamību savlaicīgi rūpēties par jauniešu pašsajūtu sportā, ne tikai par rezultātiem.
Šie rezultāti aicina pievērst lielāku uzmanību jauniešu pašsajūtai sportā, slodzes līdzsvaram un savlaicīgam atbalstam. Sportisti nav vienādi, katram ir atšķirīgas vajadzības un resursi. Tāpēc profilu pieeja palīdz precīzāk plānot atbalstu un savlaicīgi identificēt riska situācijas.
Pētījums turpinās, analizējot izmaiņas sezonas gaitā, lai vēl precīzāk izprastu riskus un veicinātu veselīgu sportistu attīstību un ilgtspējīgu sportisko sniegumu.
