Pilotprojekts par infekciju kontroli slimnīcās palīdz noteikt nākamos soļus

Slimnīcā iegūtās jeb nozokomiālās infekcijas ir viens no būtiskākajiem pacientu drošības izaicinājumiem visā pasaulē. Starptautiskie dati liecina, ka ar tām saskaras aptuveni 7 – 10 % hospitalizēto pacientu attīstītajās valstīs, bet dažos reģionos šis rādītājs var pārsniegt pat 15 – 20 %. Tas nozīmē, ka infekciju risks ir neatņemama veselības aprūpes sistēmas realitāte – vienlaikus būtiska daļa no šīm infekcijām ir novēršama.

Lai Latvijā šo jautājumu analizētu balstoties datos, nevis pieņēmumos, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas vadībā tika īstenots pilotprojekts, kas prezentēts zinātniski praktiskajā konferencē Nozokomiālās infekcijas: neizbēgamais un novēršamais. Fakti un padomi. Tā laikā tika veikti tūkstošiem mikrobioloģisko analīžu, izvērtēta slimnīcu vide, personāla ikdienas darba paradumi un pacientu dati. Tika izmantoti arī vides sensori, lai labāk izprastu telpu noslodzi un gaisa kvalitāti. Projektā iesaistījās vairāk nekā 100 speciālistu, un iegūtie rezultāti sniedz praktisku pamatu turpmākai rīcībai.

Pamati ir stipri, bet iespējami uzlabojumi

Pilotprojekta rezultāti parāda, ka infekciju kontroles sistēma Latvijā jau funkcionē. Dezinfekcijas līdzekļi ir pieejami, personāls ir apmācīts, tiek izmantoti individuālie aizsardzības līdzekļi un lielākajā daļā slimnīcu darbojas infekciju uzraudzības dienesti. Tas nozīmē, ka būtiskākie drošības elementi jau ir ieviesti.

Vienlaikus pētījums ļauj identificēt jomas, kur

ar salīdzinoši nelieliem organizatoriskiem uzlabojumiem iespējams panākt vēl lielāku drošību.

Piemēram, vides analīze parādīja, ka mikroorganismi visbiežāk sastopami intensīvi lietotās vietās – uz pacientu gultu galiem. Tas apstiprina, ka virsmu dezinfekcijai jākļūst par vēl strukturētāku ikdienas darba sastāvdaļu.

Līdzīgi dezinfekcijas praksi var padarīt efektīvāku, ja līdzekļi atrodas tieši tur, kur notiek darbs – pie datoriem, dokumentācijas vietām un pacientu aprūpes zonās. Šādi nelieli organizatoriski risinājumi palīdz padarīt pareizos paradumus par vieglāk ievērojamiem.

Pilotprojekts arī iezīmē attīstības virzienus darba vidē. Jau tagad personāls izmanto atsevišķu darba apģērbu, tomēr centralizēta apģērbu mazgāšana un vienota aprite nākotnē varētu vēl vairāk samazināt mikroorganismu pārneses risku. Tāpat ilgtermiņā nozīmīga būs pakāpeniska infrastruktūras attīstība, piemēram, izolācijas telpu paplašināšana vai ventilācijas sistēmas uzlabojumi.

Savukārt infekciju uzraudzības dienestu nozīme arvien vairāk varētu attīstīties no kontroles uz konsultatīvu atbalstu, palīdzot personālam ikdienā ievērot labāko praksi.

Drošāka aprūpe nozīmē arī efektīvāku veselības sistēmu

Infekciju mazināšana nav tikai pacientu un medicīnas personāla drošības jautājums – tai ir arī būtiska ietekme uz veselības aprūpes izmaksām.

Katra novērsta slimnīcā iegūta infekcija nozīmē īsāku hospitalizācijas laiku, mazāk nepieciešamu antibiotiku terapiju, retākas komplikācijas un mazāku atkārtotas ārstēšanas nepieciešamību.

Tas savukārt samazina slodzi uz ārstniecības personālu, atbrīvo gultasvietas citiem pacientiem un ļauj efektīvāk izmantot veselības aprūpes resursus. Pat salīdzinoši nelieli uzlabojumi – strukturētāka virsmu dezinfekcija, drošāka darba apģērba aprite vai ērtāka piekļuve dezinfekcijas līdzekļiem – ilgtermiņā var nozīmēt būtiskus ietaupījumus sistēmas līmenī. Tādējādi infekciju kontroles stiprināšana nav papildu izdevums, bet gan investīcija efektīvākā veselības aprūpē.

Kopumā pilotprojekts parāda, ka infekciju kontrole Latvijā nav jāsāk no nulles.

Sistēma jau darbojas, un ar mērķētiem, praktiskiem uzlabojumiem iespējams to padarīt vēl efektīvāku, balstoties datos un reālajā praksē.

Konferences foto galerija

Pētījums pilotprojekts Nozokomiālo infekciju ierobežošanas un veselības aprūpes resursu optimizācijas kritēriju izstrāde ar pielietošanas algoritmiem un ceļa kartēm, nr. NVD-9/103-2024 (NVD pilotprojekts nr. 12) veikts projektā Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija, un to finansē no ES Atveseļošanas fonda 4. komponentes Veselība 4.3.1.r. reformas Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums un no valsts budžeta līdzekļiem.