65 gadus sena studentu ēverģēlība. No RSU Vēstures muzeja krājuma
Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma
Rūta Skulte (dz. Priede) Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) studēja no 1958. līdz 1964. gadam. 2026. gada 25. maijā viņa viesojās RSU Vēstures muzejā, lai dalītos savās atmiņās par studiju laiku un nodotu dažādus vēsturiskus priekšmetus muzeja krājumam. Ar viņas atļauju publicējam aizraujošu stāstu par kādu nerātnu atjautību, ko bija izdomājuši viņas kursabiedri, rezultātā tiekot pie konkursa balvas.
“Interesants gadījums notika, ko “nostrādājām” vai nu pirmajā vai otrajā kursā. Tā kā tajā laikā Ticības mācību (lekcijas par padomju ideoloģiju, piemēram, marksisms un ļeņinisms, PSKP vēsture un zinātniskais komunisms, aut.) mācīja visādos veidos, un tika rīkots konkurss. Vairs neatceros, tieši kādi jautājumi bija konkursā, bet visi saistīti ar padomju politiku. Jautājumus mums iepriekš iedeva, lai varam gatavoties. Konkursa laikā katram bija jāizvelk viens jautājums un atbildi vajadzēja iesniegt rakstiski.
Studentiem galvas strādā! Kādēļ katram mācīties visus jautājumus? Izlēmām ar paralēlo grupu, ka sadalīsim jautājumus un katrs mājās uzrakstīs uz lapas viena jautājuma atbildi. Viss ritēja, kā plānots. Abas grupas sēdējām auditorijā. Katrs, izvelkot jautājumu, skaļi to nolasīja. Vajadzēja būt vērīgam un uzrakstīt uz savas sagatavotās lapas tā studenta vārdu un uzvārdu, kuram atbilda izvilktais jautājums, lai sakrīt rokraksts sagatavotajā atbildē ar uzrakstīto vārdu. Izdomājām, ka konkursa rakstīšanas laikā katram priekšā būs otrs papīrs, uz kura rakstīt un dzejot ko grib, lai nerastos aizdomas. Vienīgais, par ko uztraucāmies, ka nenokļūdāmies un nesanāk tā, ka divi uzraksta vienu un to pašu grupas biedra vārdu. Tomēr viss aizgāja gludi.
Gala rezultātā mums tika autobuss ekskursijai un braucām uz Talsu leprozoriju. Pa ceļam vēl apskatījām Kandavu un Sabili, arī Velnakmeni, ielīdām Velna alā. Atceros, ka Sabilē varēja nopirkt vīnu, ko tolaik jau tur ražoja. Šķiet, to sauca Sabiles pērle.
Talsu leprozorijā mūs sagaidīja un visu izrādīja jau gados vecs ārsts, kura vārdu gan neatceros. Bijušajā baznīcā bija iekārtots muzejs, kur arī mūs aizveda. Brauciens bija ļoti, ļoti jauks.”
