Zinātne digitālajā laikmetā. RSU absolventes pēta mākslas terapijas ietekmi un redzamību
Kā zinātniskie pētījumi sasniedz ne tikai pētniekus, bet arī sabiedrību? Uz šo jautājumu savos maģistra darbos atbildes meklējušas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistrantūras programmas Mākslas terapija absolventes Anastasija Gromova, Dārta Melngalve un Kristīne Kirfa. Izmantojot bibliometrisko un altmetrisko analīzi, viņas pētījušas mākslas terapijas zinātnisko publikāciju akadēmisko un sabiedrisko ietekmi digitālajā vidē.
Pētījumu rezultāti ne tikai sniedz ieskatu mākslas terapijas pētniecības attīstībā, bet arī veidojuši pamatu starptautiskai zinātniskai publikācijai par mākslas terapijas pētījumu akadēmisko un sociālo ietekmi.
Mākslas terapija un zinātniskās ietekmes mērīšana
RSU maģistrantūras programma Mākslas terapija jau 20 gadus sagatavo speciālistus darbam veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā. Programma apvieno četras specializācijas – vizuālās mākslas terapiju, mūzikas terapiju, drāmas terapiju un deju un kustību terapiju.
Lai gan mākslas terapijas efektivitāti un pielietojumu pēta arvien plašāk, līdz šim salīdzinoši maz uzmanības pievērsts jautājumam par šo pētījumu redzamību un ietekmi ārpus akadēmiskās vides.
Šim nolūkam absolventes izmantoja altmetriku – pieeju, kura novērtē zinātnisko publikāciju ietekmi digitālajā telpā, analizējot to pieminējumus sociālajos medijos, ziņu portālos, blogos, Vikipēdijā un citās platformās. Atšķirībā no tradicionālajiem bibliometriskajiem rādītājiem (piemēram, citējamības) altmetrika palīdz novērtēt, cik lielā mērā zinātniskie rezultāti sasniedz plašāku sabiedrību.
Mākslas terapijas pētījumu ietekme: dominē akadēmiskā vide
A. Gromovas pētījumā pirmo reizi visaptveroši analizēts, cik plaši mākslas terapijas zinātniskās publikācijas sasniedz gan pētniekus, gan sabiedrību. Pētījumā analizēti 1845 recenzēti zinātniskie raksti, kas publicēti no 2017. līdz 2022. gadam.
Rezultāti liecina, ka mākslas terapijas pētījumi galvenokārt sasniedz akadēmisko auditoriju – citējamība un lasījumi zinātniskajā platformā Mendeley izrādījās stabilākie ietekmes rādītāji, savukārt redzamība digitālajā vidē bija zema un neregulāra – 80–95 % publikāciju nebija saņēmušas nevienu pieminējumu sociālajos medijos, ziņās vai blogos.
Specializāciju vidū konstatētas būtiskas atšķirības. Mūzikas terapijai raksturīga augstākā citējamība un lielākais atvērtās piekļuves publikāciju īpatsvars, turpretī drāmas terapijā un deju un kustību terapijā šie rādītāji bija zemāki. Pētījums apliecina, ka atvērtās piekļuves publikācijas kopumā saņem statistiski nozīmīgi vairāk citējumu, taču augstāka atvērtā piekļuve pati par sevi negarantē lielāku redzamību digitālajā vidē.
Deju un kustību terapijas pētījumi sociālo mediju uzmanības lokā
D. Melngalves pētījums bija veltīts deju un kustību terapijas publikāciju sociālajai ietekmei digitālajā vidē.
Analizējot 422 zinātniskās publikācijas, konstatēts, ka 53 % publikāciju saņēmušas vismaz vienu pieminējumu internetā. Visbiežāk uzmanība tām pievērsta sociālajās platformās, īpaši platformā X.
Plašāku auditoriju visvairāk interesējuši pētījumi par deju un kustību terapijas pielietojumu psihiskās veselības stiprināšanā un labizjūtas veicināšanā. Rezultāti arī parādīja to, ka atvērtās piekļuves publikācijas saņēma ievērojami lielāku sabiedrības uzmanību nekā slēgtās piekļuves publikācijas.
Drāmas terapija: lielāka rezonanse starpdisciplināros pētījumos
K. Kirfas pētījums bija veltīts drāmas terapijas publikāciju redzamībai un ietekmei.
Analizējot 275 datubāzē Scopus indeksētas publikācijas, tika secināts, ka, neskatoties uz pieaugošo pētījumu skaitu, drāmas terapijas redzamība digitālajā vidē joprojām ir salīdzinoši ierobežota. Sociālo uzmanību Facebook platformā bija saņēmis 21 % pētījumu, savukārt ziņās, blogos un Vikipēdijā pieminēti 13 % publikāciju.
Vislielāko rezonansi digitālajā vidē bieži guvuši starpdisciplināri pētījumi, kuros drāmas terapija aplūkota plašākā psihiskās veselības vai attīstības traucējumu kontekstā.
Ko pētījumi liecina par zinātnes komunikāciju
Apvienojot visu trīs pētījumu rezultātus, iezīmējas kopīga tendence: mākslas terapijas pētījumi veiksmīgi sasniedz zinātnisko kopienu, taču sabiedriskā redzamība joprojām ir ierobežota.
Pētījumi liecina, ka atvērtā piekļuve veicina zinātnisko darbu citējamību un sasniedzamību, tomēr būtiska nozīme ir arī aktīvai komunikācijai sociālajos medijos, ziņu platformās un citos publiskajos kanālos.
No maģistra darba līdz starptautiskai publikācijai
Balstoties uz pētījumu rezultātiem, A. Gromova kopā ar RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesori Dr. psych. Kristīni Mārtinsoni, docenti PhD Sanitu Šuriņu, docenti Dr. sc. soc. Silvu Seņkāni, Spānijas Nacionālās pētniecības padomes pētnieku PhD Hosē Luisu Ortegu (José Luis Ortega) un RSU maģistranti Dārtu Melngalvi sagatavojusi zinātnisku publikāciju Academic and Social Impact of Creative Arts Therapies Research (2017–2022): A Scopus-Based Bibliometric and Altmetric Study.
Pētījuma pārskats publicēts starptautiskajā zinātniskajā žurnālā Social Sciences & Humanities Open un sniedz vienu no līdz šim visaptverošākajiem pārskatiem par mākslas terapijas pētījumu akadēmisko un sabiedrisko ietekmi.
