RSU pētnieki iesaistās “Apvārsnis Eiropa” projektā un pētīs bakteriofāgu terapiju

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) fāgu pētniecības komanda docenta dr. Kārļa Rāceņa vadībā ir ieguvusi līdz šim lielāko starptautisko atbalstu bakteriofāgu (fāgu) pētniecībā, pievienojoties 15 miljonu eiro Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projektam REPhRAME. Šis finansējums būtiski paaugstina Latvijas kapacitāti fāgu terapijas izpētē un tās klīniskajā pielietošanā. Projektā pirmo reizi randomizētā klīniskā pētījumā pārbaudīs fāgu terapijas un zarnu mikrobiotas atjaunošanas kombināciju sievietēm ar atkārtotām urīnceļu infekcijām.

Urīnceļu infekcija katru gadu skar vairāk nekā 400 miljonus cilvēku pasaulē, un 30–50% gadījumu tā atkārtojas. Visbiežāk tā skar sievietes. Katra jauna infekcijas epizode nozīmē kārtējo antibiotiku kursu, un ar katru kursu pieaug iespēja, ka baktērijas kļūs pret antibiotikām nejutīgas. Tā veidojas apburtais loks, kurā daudzi pacienti paliek gadiem, neatrodot ilgtermiņa risinājumu.

RSU ir pievienojusies pētniecības projektam REPhRAME, kas šo apburto loku mēģinās pārraut. Projektam piešķirti 15 miljoni eiro no Eiropas pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis Eiropa; no tiem 350 tūkstoši eiro paredzēti RSU pētnieku darbam. Projektu vada Frankfurtes Universitātes medicīnas centrs (Universitätsmedizin Frankfurt), un tajā apvienojušies 16 partneri no astoņām Eiropas valstīm. Darbs sākās 2026. gada jūnijā un ilgs piecus gadus.

REPhRAME ir viens no trim liela mēroga fāgu terapijas projektiem, kuriem Eiropas Komisija kopumā piešķīrusi vairāk nekā 45 miljonus eiro, lai izvērtētu, vai fāgu terapija var kļūt par drošu un efektīvu ārstēšanas metodi bakteriālām infekcijām, kas aizvien biežāk ir rezistentas pret antibiotikām.

Jauna stratēģija, kā pārraut infekciju un antibiotiku lietošanas apburto loku

Ārstēšanas pamatā ir bakteriofāgi jeb fāgi – vīrusi, kas inficē un iznīcina tikai baktērijas. Atšķirībā no antibiotikām, kuras skar arī organismam nepieciešamās baktērijas, fāgi darbojas ļoti mērķtiecīgi: katrs fāgs atpazīst tikai noteiktas baktērijas un lielāko daļu mikrobiotas atstāj neskartu.

Pirmajā ārstēšanas posmā tiks izmantots “fāgu kokteilis” (vairāku fāgu kombinācija), kas vērsts pret biežākajiem urīnceļu infekciju izraisītājiem – noteiktiem zarnu nūjiņas (Escherichia coli) celmiem –, vienlaikus mazinot jaunas rezistences veidošanās iespējamību.

Otrajā posmā tiks atjaunota zarnu mikrobiota. Tas ir būtiski tāpēc, ka zarnas bieži ir rezervuārs, no kura baktērijas atkārtoti nonāk urīnceļos. Ķelnes Mikrobiotas bankas (Cologne Microbiota Bank) izstrādātais produkts INTESTIFIX 001 nodrošina vesela donora zarnu baktēriju pārnesi, palīdzot atjaunot dabisko mikrobiotas līdzsvaru un tādējādi pasargāt pacientu no jaunām infekcijām.

Projekta centrā ir vairāku valstu klīniskais pētījums, kurā sistemātiski vērtēs jaunās ārstēšanas metodes drošumu un efektivitāti. Tiks salīdzinātas trīs pieejas: tikai fāgu terapija, fāgu terapija kombinācijā ar antibiotikām un fāgu terapija, kurai seko mikrobiotas atjaunošana. Klīnisko pētniecības daļu Latvijā plānots veikt sadarbībā ar universitāšu slimnīcām – Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.

“REPhRAME mērķis ir pārvērst fāgu terapiju no daudzsološa pētniecības koncepta par klīniski apstiprinātu ārstēšanas iespēju, nodrošinot datus par tās drošumu, efektivitāti un praktisko ieviešanu. Tādējādi ceram ielikt pamatus fāgu terapijas integrēšanai ikdienas medicīnas praksē visā Eiropā,” norāda projekta koordinatore, Frankfurtes Universitātes medicīnas centra Infekcijas slimību nodaļas vadītāja profesore Marija Fērešilda (Maria J. G. T. Vehreschild).

RSU loma – imūnā atbilde un fāgu jutība

Jaunā Apvārsnis Eiropa projekta gaitā RSU īstenos klīniskā pētījuma fāgu jutības un imunoloģisko daļu. Pētījumā tiks apvienotas vairākas inovācijas – gan fāgu jutības noteikšana pēc EUCAST (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing) standartiem un imunoloģiskās atbildes izvērtēšana, pētot citokīnu veidošanos, fāgu neitralizāciju un antivielu veidošanos, gan iespēja kombinēt terapiju ar fekālās mikrobiotas transplantāciju, kas varētu sniegt būtiskus uzlabojumus pacientiem ar infekcijām, kuras ir īpaši rezistentas pret antibiotikām. Lai nodrošinātu metožu kvalitatīvu ieviešanu Latvijā, RSU pētnieki īstenos iepriekš ieviestus laboratorijas paņēmienus sadarbībā ar partneriem Šveicē un Vācijā.

“Fāgu terapija ir viena no perspektīvākajām metodēm antibakteriālās rezistences apkarošanā, un Latvija šobrīd ir uz pareizā ceļa, lai kļūtu par inovatīvu spēlētāju Eiropas līmenī. 

 

Pēdējo gadu laikā esam kļuvuši par reģionā atzītu fāgu zinātnes centru, kas īsteno virkni nacionālu un starptautisku projektu,” norāda RSU fāgu pētniecības grupas vadošais pētnieks docents dr. K. Rācenis.

No nelielas iniciatīvas līdz klīniskiem pētījumiem

Fāgu pētniecība RSU aizsākās kā neliela iniciatīva Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā prof. Jutas Kroičas vadībā pirms vairāk nekā 10 gadiem, balstoties galvenokārt uz pētnieku entuziasmu. Šis pētniecības virziens pavisam citu mērogu ieguva brīdī, kad K. Rācenis šo tēmu izvēlējās savā doktorantūrā, sākot intensīvu un sistemātisku fāgu izpēti. Starptautiskā sadarbība, kas veidojās gan NATO pētniecības tīklos, gan vēlāk Eiropas Aizsardzības fonda projektu ietvaros, pavēra durvis uz augstākas raudzes pētniecības vidi un nodrošināja piekļuvi Eiropas vadošajām fāgu laboratorijām.  

Savukārt turpmākā pētniecības attīstība balstījusies jau institucionāli organizētā pētniecības darbā: NATO radītie kontakti un aktīva projektu iesniegšana veicināja RSU komandas atpazīstamību, savukārt iekšējās konsolidācijas grantu programmas un Valsts pētījumu programmas finansējums nodrošināja iespēju izveidot stabilu, starpdisciplināru komandu.

“Šodien RSU fāgu pētniecībā strādā biologi, ārsti, klīniskā farmaceite, molekulārie biologi un viespētnieki, kas ļāvuši paplašināt pētniecības spektru no laboratorijas darbiem līdz klīnisko pētījumu ieviešanai slimnīcās,” uzsver RSU fāgu pētniecības grupas vadītāja prof. J. Kroiča. Viņa arī norāda, ka RSU pētnieku darbs ir sniedzis tiešu atbalstu arī Ukrainas aizstāvjiem – komanda piedalījusies sarežģītas infekcijas ārstēšanā Ukrainas kareivim, un šie rezultāti patlaban tiek gatavoti publikācijai vadošā medicīnas jomas žurnālā.

Docents dr. Kārlis Rācenis ir arī EUCAST Fāgu jutības noteikšanas apakškomitejas (Phage Susceptibility Testing Subcommittee jeb PST) loceklis un darbojas fāgu jutības testēšanas jautājumos. Apakškomiteja izstrādā medicīnas praksē izmantojamus standartus fāgu terapijas personalizēšanai. Tajā darbojas 23 vadošie speciālisti no 16 pasaules valstīm, un Latvijas pārstāvja dalība šajā lokā apliecina RSU komandas profesionālo līmeni un starptautisko novērtējumu.