"DeCrises" partneri Rīgā diskutē par sabiedrības līdzdalību zaļās un digitālās pārejas pārvaldībā

Foto no SZF arhīva

24. un 25. septembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) un RSU Sociālo zinātņu pētniecības centrs uzņēma starptautiskā pētniecības projekta ES dekarbonizācija krīzes laikā: sociālo inovāciju izpēte un taisnīgas dubultās pārejas veicināšana (DeCrises) partnerus, lai izvērtētu līdz šim paveikto sabiedrības līdzdalības izpētē zaļās un digitālās transformācijas pārvaldības procesos un apspriestu turpmākos pētniecības un sadarbības virzienus.

Uz Rīgu bija atbraukuši projekta partneri no Eiropas universitātēm un pētniecības organizācijām. Divu dienu programmā bija gan ziņojumi par projekta darba paku rezultātiem, gan diskusijas par rīcībpolitikas ieteikumiem, projekta turpmāko īstenošanu un sabiedrības vadītu iniciatīvu nozīmi pārvaldībā.

No konceptuālā ietvara līdz praktiskiem risinājumiem

Projekts DeCrises pēta, kā uzlabot daudzlīmeņu pārvaldību un sabiedrības līdzdalību, lai zaļā un digitālā pāreja būtu ne tikai ilgtspējīga, bet arī taisnīga un iekļaujoša. Projekta uzmanības centrā ir arī jautājums, kā sabiedrības un kopienu vadītas sociālās inovācijas var jēgpilni iekļaut lēmumu pieņemšanas procesos.

Būtisku ieguldījumu šajā darbā sniedz RSU, kas vada projekta pirmo darba paku par daudzlīmeņu pārvaldības konceptualizāciju.

Tās ietvaros tiek pētīts, kā savstarpēji saistīt dažādus pārvaldības līmeņus – Eiropas, nacionālo, reģionālo un lokālo – un kā veicināt sabiedrības līdzdalību un sociālās inovācijas klimata un digitālās pārmaiņas skarošos procesos. Līdzšinējais darbs veido pamatu nākamajam posmam, kurā lielāka uzmanība tiks pievērsta pētniecības atziņu pārvēršanai praktiskos risinājumos un rīcībpolitikas ieteikumos.

Viens no galvenajiem projekta secinājumiem ir tas, ka demokrātiskā pārvaldībā nepietiek tikai ar formālu iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā. Daudz būtiskāk ir tas, vai pusēm ir reālas spējas ietekmēt pieņemtos lēmumus un to rezultātus. Šo spēju nosaka ne tikai organizāciju vai indivīdu institucionālā pozīcija, bet arī pieejamie resursi, zināšanas, pieredze, sadarbības tīkli un spēja ilgtermiņā uzturēt iesaisti.

Kā norāda DeCrises projekta vadītāja RSU Vineta Kleinberga, daudzlīmeņu pārvaldības izaicinājums nav līdzdalības iespēju trūkums, bet gan nevienlīdzīga spēja izmantot šīs iespējas. Lai gan dažādas organizācijas, pašvaldības un kopienas tiek aicinātas iesaistīties zaļās un digitālās politikas veidošanā, praksē ietekme bieži koncentrējas to dalībnieku rokās, kuriem ir vairāk zināšanu, laika, cilvēkresursu un finanšu kapacitātes.

“Mēs bieži pieņemam, ka līdzdalība automātiski nozīmē ietekmi. Tomēr projekta rezultāti rāda, ka starp iespēju piedalīties un spēju ietekmēt lēmumus joprojām pastāv būtiska plaisa.

Pārvaldības kvalitāti nosaka ne tikai tas, kurš ir pie galda, bet arī tas, kurš spēj ietekmēt sarunas iznākumu,” skaidro Vineta Kleinberga.

Vidusposma tikšanās: rezultāti, diskusijas un nākamie soļi

Pirmajā tikšanās dienā projekta partneri prezentēja un apsprieda līdz šim sasniegtos rezultātus pirmajās četrās darba pakās. Tika aplūkota teorētiskā pieeja daudzlīmeņu pārvaldības analīzei, zaļā un digitālā transformācija reģionālā griezumā un inovatīvas sadarbības iniciatīvas, Eiropas Zaļā kursa un ES Digitālās stratēģijas īstenošanas izaicinājumi daudzlīmeņu pārvaldības kontekstā, kā arī sabiedrības vadītas sociālās inovācijas četros projekta gadījumu pētījumos.

Atsevišķa uzmanība tika veltīta rīcībpolitikas ieteikumiem un lēmumu pieņemšanas ceļiem, kas varētu palīdzēt stiprināt demokrātisku un iekļaujošu pārvaldību. Diskusijās tika aplūkoti arī dzimumu iekļaušanas aspekti.

Otrajā dienā partneri pārrunāja projekta komunikācijas un rezultātu izplatīšanas aktivitātes, kā arī vadības un koordinācijas jautājumus. Programmu papildināja diskusijas par projekta ietvaros plānotu grāmatu, kurā projekta pētnieki apkopos projekta rezultātus.

Tikšanās bija iespēja ne tikai apkopot paveikto, bet arī saskaņot turpmākos soļus, lai pētījuma rezultāti palīdzētu izstrādāt ieteikumus sabiedrības līdzdalības un pārvaldības stiprināšanai.

Četri gadījumi, kas parāda pārmaiņas praksē

DeCrises pēta četras sabiedrības vadītas sociālās inovācijas iniciatīvas Baltijas jūras reģionā, lai izprastu, kā tās darbojas dažādos apstākļos un kā tajās gūtā pieredze var tikt iekļauta daudzlīmeņu pārvaldības procesos.

• Green Region Vestland, Norvēģijā. Reģionāla iniciatīva, kas apvieno uzņēmumus, pašvaldības un citus dalībniekus, lai veicinātu zaļo un digitālo pāreju reģionā un attīstītu ilgtspējīgus risinājumus.
• Fingrid Datahub, Somijā. Centralizēta elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus datu apmaiņas sistēma, kas ļauj pētīt digitālo risinājumu un dažādu iesaistīto pušu sadarbības nozīmi enerģētikas pārvaldībā.
• Potęgowo pašvaldība, Polijā. Piemērs tam, kā atjaunojamās enerģijas ražošana un tās digitālā uzraudzība var veicināt reģiona enerģētisko drošību un sadarbību starp pašvaldību, uzņēmumiem, zinātniekiem un iedzīvotājiem.
• Rīgas apkaimes, Latvijā. Šajā piemērā tiek pētīta apkaimju iniciatīvu un Rīgas Apkaimju alianses nozīme pilsoniskās sabiedrības iesaistē pilsētas plānošanā un pārvaldībā.

Šīs dažādās iniciatīvas ļauj salīdzināt, kā dažādās vietās tiek īstenota zaļā un digitālā pāreja, kādi faktori palīdz vai traucē vietējām iniciatīvām un kā stiprināt sabiedrības iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Rīgas Apkaimju alianse – vietējās iniciatīvas un reālas ietekmes iespējas

Tikšanās noslēgumā projekta partneri apmeklēja Rīgas Apkaimju aliansi, kas ir viens no projekta pētījuma gadījumiem. Alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons iepazīstināja viesus ar organizācijas vēsturi, mērķiem un darbību, kā arī tās nozīmi Rīgas iedzīvotāju iesaistē pilsētas attīstībā.

Partneri apmeklēja arī kopienu centru eS14, kas ir apkaimju iniciatīvas rezultātā attīstīta kopienu pulcēšanās vieta. Rīgas pašvaldības piešķirto ēku alianses pārstāvji pašu spēkiem ir atjaunojuši, daļu telpu izīrē, lai nodrošinātu ieņēmumus, bet pārējās izmanto kopienas aktivitātēm.

Projekta vadošā pētniece Dina Bite norāda: „Apkaimju aliansē iesaistītie Rīgas iedzīvotāji iedzīvina demokrātiju ikdienā – pulcējot iedzīvotājus, uzklausot atšķirīgus viedokļus, vienojoties par apkaimes vajadzībām un kopīgi rīkojoties, lai ietekmētu pašvaldības lēmumus par savu apkaimju attīstību.”

Rīgas Apkaimju alianses piemērs sniedz priekšstatu par to, kā vietējo iedzīvotāju iniciatīvas var piedalīties pilsētas attīstības jautājumu risināšanā un kādi apstākļi nosaka to reālo ietekmi. Lai vietējo kopienu iniciatīvas spētu ilgtermiņā virzīt pārmaiņas, nepietiek tikai ar vēlmi iesaistīties, nepieciešami arī resursi, zināšanas, sadarbības partneri un cilvēku spēja ilgstoši turpināt darbu.

Šo jautājumu izpēte Rīgas apkaimēs palīdzēs DeCrises projektam izstrādāt ieteikumus, kā stiprināt sabiedrības vadītas sociālās inovācijas un to nozīmi ES daudzlīmeņu pārvaldībā.

DeCrises (EU Decarbonisation in Times of Crises: Exploring Social Innovations and Enhancing an Equitable Twin Transition) ir Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis Eiropa finansēts starptautisks projekts, ko koordinē Jiveskiles Universitāte Somijā. Projektā piedalās deviņi partneri no Eiropas valstīm, tostarp RSU. Projekts tiek īstenots no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2028. gada 31. martam. Plašāk par projektu