Pārlekt uz galveno saturu

Kritiskā domāšana mūsdienās skaitās ļoti svarīgs augstākās izglītības ieguvums. Modernais kritiskās domāšanas jēdziens balstās uz Amerikas Psihologu asociācijas 1990. gada Delfi ziņojumu. Tajā definēts, ka kritiskā domāšana ir mērķtiecīga, pašregulējoša spriešana, kas veidota pēc racionāliem apsvērumiem, kā spriest par saņemtās informācijas datu kontekstu, pierādījumiem, koncepcijām, izpētes metodēm un standartiem, lai varētu izlemt, kam ticēt un ko darīt.

Kritiskā, loģiskā vai zinātniskā domāšana nav sausa, jo patiesības izzināšana par pasauli un cilvēkiem arī dod dzīves jēgas un zinātniskā garīguma sajūtu. Kritiskā domāšana nozīmē arī prāta atvērtību un vēlmi atmest personiskus aizspriedumus, kas ir pretstatā pašapmānam un vēlmju piepildošai domāšanai Piedāvātie vebināri aicinās uz kritiskās domāšanas ideju ieviešanu savā domu plūsmā.

Lektors

Dr. med. Artūrs Utināns – RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, sertificēts psihiatrs un psihoterapeits. Pasniedzēja stāžs RSU – 24 gadi. Aizstāvēts promocijas darbs Maģiskās domāšanas, ticības paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīcijas biežuma un izteiktības maiņa medicīnas studiju procesā.

Triju grāmatu autors

  • Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas (izdevniecība Nacionālais apgāds, 2005. g.)
  • DNS, matrice un cilvēka uzvedība (izdevniecība Nacionālais apgāds, 2007. g.)
  • Romantiskā mīlestība un psihiskie traucējumi (izdevniecība Medicīnas apgāds, 2008. g.)

Apbalvojumi

  • Ministru kabineta atzinības raksts 2005. g.
  • Latvijas Ārstu biedrības Sudraba nozīme 2009. g.
  • Valsts probācijas dienesta pateicība par nozīmīgu ieguldījumu Valsts probācijas dienesta veidošanā un attīstībā darbā ar dzimumnoziedziniekiem 2015. g.
  • Latvijas Republikas tieslietu sistēmas III pakāpes goda zīmes diploms un medaļa, 2021. g. 

Saturs

8/10

14.30–16.00

1. vebinārs. Kritiskās domāšanas jēdziens un definējumi

Pirmā vebināra saturs balstīsies uz kritiskā domāšanas un tās sastāvdaļu definēšanu. Tas ietver divas daļas: kritiskās domāšanas dispozīciju un kritiskās domāšanas iemaņas. Viens bez otra nedarbojas. Interesanti ir izprast, ko mūsdienās nozīmē ideāls kritiskais domātājs. Stundu ilgai lekcijai sekos diskusija, refleksijas un iespējas uzdot jautājumus.

22/10

14.30–16.00

2. vebinārs. Divu sistēmu teorija domāšanā

Otrais vebinārs piedāvās iepazīties ar kognitīvajās zinātnēs par cilvēka psihi plaši pieņemto divu sistēmu teoriju, par kuru tās autors Daniēls Kānemans saņēma Nobela prēmiju. Cilvēka domāšanā un lēmumu pieņemšanā darbojas divas sistēmas: sistēma 1 – ātrā un intuitīvā, sistēma 2 – lēnā, kas balstās loģiskajā un kritiskajā domāšanā. Kognitīvā sistēma 1 izpaužas caur visām intuitīvajām kognitīvajām ilūzijām un domāšanas kļūdām (cognitive biases) un emocijām/afektiem Arī šajā vebinārā stundu ilgai lekcijai sekos diskusija, refleksijas un iespējas uzdot jautājumus, risināt uzdevumus.   

5/11

14.30–16.00

3. vebinārs. Kritiskās domāšanas process

Trešais vebinārs būs veltīts kritiskās domāšanas procesam – pārejai no ikdienišķas domāšanas un objektīvu domu gaitu, faktu pārbaudi un pamatotākiem spriedumiem. Vebinārs domāts izprašanai, kāpēc nepieciešami tik daudzveidīgi objektīvas domāšanas kritēriji un kur mēs nonākam, ja tos ignorējam. Lekcijai sekos diskusija un iespējas uzdot jautājumus.  

26/11

14.30–16.00

4. vebinārs. Domāšanas aizspriedumi

Domāšanas aizspriedumi ir evolūcijas gaitā izveidojušies mentāli īsceļi (mental shortcuts), sistēma 1. Vebinārā iepazīsimies ar to galvenajām formām, lai efektīvāk diagnosticētu tos pašiem sevī un diskusijās ar oponentiem. Domāšanas īsceļi bieži ir nepieciešami, taču tie arī noved pie nepareiziem secinājumiem, sazvērestības teorijām un par rada grūtības mērķu sasniegšanā un noved nepatikšanās. Nozīmīga ir refleksija par šā tipa domāšanas kļūdām.

3/12

14.30–16.00

5. vebinārs. Argumentācijas process

Argumentācijas iemaņas ir pārliecināšanas loģikas izkārtojums, kas sevī ietver pierādījumus un atspēkojumus. Tā ir arī kādas tēzes aplamības vai nepamatotības pierādījums verbālā komunikācijā. Iemaņas noderēs diskusijās ar pseidozinātņu pārstāvjiem un savas domāšanas sakārtošanai.

17/12

14.30–16.00

6. vebinārs. Sokratiskais dialogs

Sokrats izstrādāja savu filosofijas patiesības atklāšanas metodi. Viņš savu sarunas partneri noveda apmulsumā (aporijā), sākotnēji uzdod šķietami vienkāršus jautājumus, bet tad uzdodot galveno problēmu, izsita sarunas partneri no sliedēm un lika viņam saprast, ka nav nemaz tik viegli patiesību atklāt. Sokrāts mācīja, ka patiesību jāmeklē divatā un demonstrēja kļūdu, kontrastējot esošo atbildi ar cilvēka iepriekšējo atbildi. Jaunajiem doktorantiem būs iespēja izprast šo metodi, lai varētu izmantot kādās zinātniskās diskusijās vai dialektiskā strīdā. 

Zoom saite tiks nostūtīta reģistrētājiem dalībniekiem lekcijas dienā.

PIETEIKTIES

Telpa
tiešsaistē Zoom
Datums: -

Kontaktinformācija