SARS-CoV-2 pīķa proteīns un cilvēka herpesvīrusa 6 un 7 reaktivācija

10 % no SARS-CoV-2 inficētajiem pacientiem pilnībā neatveseļojas no vīrusa infekcijas un tiem attīstās hroniska slimība (garais COVID). Garā COVID pacientiem nereti konstatē herpesvīrusu reaktivāciju. Nelielai grupai indivīdu attīstās līdzīgs klīniskais stāvoklis pēc SARS-CoV-2 mRNA vakcinācijas, nemaz nepiedzīvojot COVID-19. SARS-CoV-2 pīķa proteīns ir kopīgs faktors pie abu šo stāvokļu veidošanās, un to var atrast dažādos audos vairākus mēnešus pēc vīrusa infekcijas. Ir zināms, ka SARS-CoV-2 pīķa proteīns reaktivē endogēnā retrovīrusa sekvences cilvēka šūnās. Tāpēc mūsu hipotēze ir, ka SARS-CoV-2 pīķa proteīns var mijiedarboties ar saimnieka imūnsistēmas šūnu proteīniem, kas tieši maina iedzimto imunitāti un ļauj vīrusiem bieži reaktivēties. Saimniekorganisma šūnu ģenētikai un fizioloģijai potenciāli ir būtiska nozīme pīķa proteīnu mijiedarbībā. Tas arī izskaidro kāpēc tikai neliela daļa personu nelabvēlīgi reaģē uz SARS-CoV-2 infekciju vai vakcināciju. Provizoriskie eksperimentālie rezultāti apstiprina šo hipotēzi. Plānotajā projektā izmantosim uz sistēmu bioloģijas balstītas pieejas, ieskaitot starpdisciplināras metodoloģijas vienas šūnas līmenī un 3D audu modeļus, lai saprastu SARS-CoV-2 pīķa izraisīto šūnu izmaiņu un herpesvīrusu reaktivizācijas molekulāro mehānismu(s). Iegūtie rezultāti atklās būtiskas atziņas par mijiedarbību starp SARS-CoV-2 pīķa proteīnu un HHV-6 un HHV-7 reaktivāciju, iespējams, novedot pie jaunām terapeitiskām stratēģijām.

Plānotie rezultāti

• Oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti datubāzēs Web of Science vai SCOPUS iekļautajos Q1 vai Q2 kvartiles izdevumos – 2
• Citi anonīmi recenzēti oriģināli zinātniskie raksti citos zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos (tostarp konferenču rakstu krājumos) ar starptautisku redakcijas kolēģiju – 2
• Zinātniskās datubāzes un datu kopas, sagatavotas atbilstīgi FAIR principiem – 2
• Cits jauns produkts vai tehnoloģija, programmatūras autortiesības (tostarp metodes, prototipi, nekomercializējamas ārstniecības un diagnostikas metodes) – 1
• Rīcībpolitikas ieteikumi un ziņojumi par rīcībpolitiku ietekmi – 1
• Iesniegts projekta pieteikums starptautiskā pētniecības un attīstības projektu konkursā (konkurss ārvalstīs vai iesniedzis starptautisks konsorcijs) – 1
• Iesniegts projekta pieteikums Latvijas pētniecības un attīstības projektu konkursā – 1

Progresa ziņojumi

2026. gada 1. aprīlis – 30. jūnijs

Otrajā projekta ceturksnī pilnveidotas laboratorijas metodes, lai pētījumā izmantotajos šūnu modeļos nodrošinātu dažādu SARS-CoV-2 pīķa proteīna formu veidošanos, un sekmīga proteīna ekspresija tika apstiprināta eksperimentāli.

Pētnieki izstrādāja un pārbaudīja arī metodes herpesvīrusu reaktivācijas noteikšanai, tostarp izveidoja kontroles apstākļus, kas nepieciešami uzticamu eksperimentu veikšanai turpmākajos projekta posmos. Vienlaikus sākta izpēte par pīķa proteīnu lokalizāciju šūnās, kas līdz šim zinātniskajā literatūrā ir pētīta salīdzinoši maz. Šī mērķa sasniegšanai izstrādātas mikroskopijas un attēlu analīzes metodes.

Veikti sagatavošanās darbi specializētu šūnu līniju izveidei, kas ļaus precīzi kontrolēt pīķa proteīnu veidošanos šūnās. Izstrādāta un validēta nepieciešamā eksperimentālā pieeja un molekulārās bioloģijas instrumenti.

Pārskata periodā pabeigts un iesniegts projekta datu pārvaldības plāns. Tāpat pabeigts un starptautiskā recenzētā zinātniskajā žurnālā Trends Open (Cell Press izdevums) publicēts pārskata raksts, kurā apkopotas pašreizējās zināšanas par SARS-CoV-2 pīķa proteīna iespējamo lomu latentu herpesvīrusu reaktivācijā, un iespējamo saistību ar hronisku saslimšanu attīstības mehānismiem.

2026. gada 1. janvāris – 31. marts

Pirmajā projekta ceturksnī izveidota projekta zinātniskā komanda un organizēta projekta uzsākšanas sanāksme, kurā vienojās par darba plānu, uzdevumu sadalījumu, termiņiem un pirmajā projekta gadā sasniedzamajiem rezultātiem. Projekta komandai pievienojās doktorants un pēcdoktorantūras pētnieks. Doktorants uzsāka studijas RSU dokotrantūras studiju programmā ar promocijas darba tēmu, kas ir tieši saistīta ar projekta mērķiem.

Projekta dalībnieki apguva plānotajam darbam nepieciešamās apmācības, tostarp biodrošības prasības darbam ar šūnu kultūrām, kā arī darbam ar institūtā pieejamajām molekulārās bioloģijas un attēliegūšanas tehnoloģijām un iekārtām.

Uzsākta projekta datu pārvaldības plāna izstrāde, vienlaikus sagatavojot dokumentāciju, kas nepieciešama institucionālās pētniecības pārvaldības un biodrošības prasību nodrošināšanai.  

Pirmajos projekta mēnešos pētnieku komanda izveidoja laboratoriskos modeļus un pētniecības rīkus, kas nepieciešami, lai pētītu iespējamo saistību starp SARS-CoV-2 infekciju un latentā stāvoklī esošu herpesvīrusu reaktivāciju. Vienlaikus tika veikta jaunākās starptautiskās zinātniskās literatūras analīze par šo tēmu un sagatavots zinātnisks pārskata raksts, kurā apkopotas aktuālās zināšanas un identificēti galvenie vēl neatbildētie pētniecības jautājumi. 

Zinātniskās grupas dalībnieki

• Bhupesh Kumar Prusty – projekta vadītājs  
• Zaiga Nora-Krūkle – galvenā izpildītāja  

Sadarbības partneri

• Prof. Philipp Wörsdörfer, Universität Würzburg (Vircburgas Universitāte), Vācija