Pārlekt uz galveno saturu

 

4. februāris – Pasaules Vēža diena

Pasaules Veselības organizācija (PVO) prognozē, ka laika posmā no 2005. līdz 2015. gadam, vēzis var atņemt dzīvības 84 miljoniem cilvēku. Lai tas nenotiktu, PVO kopā ar Starptautisko pretvēža apvienību(International Union Against Cancer) un daudzu valstu līdzdalību veic pasākumus onkoloģisko slimību apkarošanai.

Vēzis ir otrais nozīmīgākais mirstības cēlonis Eiropas Savienībā. Katru gadu no vēža mirst vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju.

Vairāk par šo tēmu:

PVO galvenā mājas lapa

Starptautiskā pretvēža biedrība

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība”Dzīvības koks”

Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība

Eiropas komisijas informācija 

Saules gaismas izpētes forums

The International Agency for Research on Cancer (IARC) publications

Biedrības ” Dzīvības koks” sabiedrības izpratnes un informētības pētījums, 2010

22. marts – Pasaules Ūdens diena

Ūdens ir mūsu planētas dzīvības avots. Spēcīgs un trausls vienlaicīgi. Visai cilvēcei kopā ir jārūpējas, lai tas saglabātos tīrs un dzirkstošs. Tāpēc no 1992. gada pēc UNESCO ierosinājuma pasaulē tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena. Tās mērķis ir vērs pasaules valstu valdību, kopienu, institūciju un arī katra cilvēka uzmanību uz jautājumiem, kas skar planētas ūdens resursu saglabāšanu un attīstību.

Katru gadu Pasaules ūdens dienas tematiskais uzsvars tiek likts uz kādu aktuālu, ar ūdens apsaimniekošanu saistītu jautājumu. Tā, piemēram,  2011. gada tēma bija „Ūdens pilsētā - ūdens ceļš, kustība un mijiedarbība”. Savukārt 2012. gada tēma “Ūdens un pārtikas drošība” vērš uzmanību uz ūdeni, kā uz pārtikas pagatavošanas pamatu.  Pasaulē dzīvo 7 miljardi cilvēku , no kuriem katrs dienā izdzer vidēji no 2 līdz 4 litriem. Taču daudz vairāk ūdens tiek iztērēts pārtikas ražošanai. Tā, piemēram, lai līdz patērētājam nonāktu 1 kg liellopu gaļas, tiek iztērēts 15 000 litri ūdens. Kilograms kviešu “izdzer” 1 500 litrus. Ko un kā darīt, lai samazināt ūdens patēriņa slogu pārtikas produktu ražošanā un pagatavošanā skaidro Pasaules Ūdens dienas 2012 informatīvā kampaņa.

Vairāk par šo tēmu:

Plašs izzinošais materiāls par ūdedensapgādi un kanalizāciju (lat.val.)

24. marts – Pasaules Tuberkulozes diena

Par godu R.Koha atklājuma 100 gadu jubilejai 1982. gadā Starptautiskā Tuberkulozes un Plaušu Slimību savienība ieteica 24. martu atzīt par Pasaules Tuberkulozes dienu.

Pasaules Tuberkulozes dienas mērķis ir pievērst uzmanību slimībai, kas ir ārstējama un, tomēr, ik gadu nogalina divus miljonus cilvēku visā pasaulē. 2010. gads ir ievērojams ar to, ka tas ir pusceļš globālā plāna „ Apturēt tuberkulozi” (2006. - 2015. g.) īstenošanā.

STOP-TB Partneru organizācijas katru gadu izsludina devīzi Pasaules Tuberkulozes dienai. Šogad tā ir:„Cīņa ar tuberkulozi turpinās. Izmantosim jaunas iespējas progresa paātrināšanā”. 

Vairāk par šo tēmu:
PVO galvenā mājas lapā
STOP TB stratēgija
STOP TB partnerība
Slimības profilakses un kontroles centrs – par tuberkulozi
Austrumu slimnīca – par tuberkulozi

7. aprīlis – Pasaules Veselības diena

Katru gadu aktuālā tēma mainās, 2010. gadā uzmanības centrā ir nonākusi urbanizācija un ar to saistītās veselības problēmas. PVO norāda, ka turpmākajos 30 gados tieši pilsētās būs vērojams lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums. Tā kā nākotne pilsētnieku skaits arvien pieaugs, pieaugs arī ar urbanizāciju saistītās veselības problēmas. Tie ir dažādi veselības riski attiecībā uz ūdeni, apkārtējo vidi, vardarbību un traumatismu, hroniskajām slimībām un to izraisošiem riska faktoriem: smēķēšanu, neveselīgiem ēšanas ieradumiem, mazkustīgu dzīvesveidu, pārlieku alkohola patēriņu, kā arī ar infekciju slimību uzliesmojumiem.

2011. gada Veselības dienas tēma – mikroorganismu rezistence pret antibiotikām. Patogēno mikroorganismu rezistence pret antibiotikām ir nopietns drauds sabiedrības veselībai visā pasaulē. Problēmu veicina divi galvenie faktori – nepamatota pārmērīga antibiotiku lietošana medicīnā un agrārajā sektorā, kā arī zāļu ražotāju neieinteresētība jaunu antibiotiku izstrādāšanā un ražošanā.

2012. gada Pasaules Veselības dienā uzsvars tika likts uz to, ka ievērojot veselīgas dzīves uzvedības principus, vecāka gadagājuma  cilvēki var dzīvot pilnasinīgi un produktīvi, turpinot dot nozīmīgu ieguldījumu ģimenei un sabiedrībai kopumā. Turklāt, laba veselība pagarina cilvēka mūžu.

Vairāk par šo tēmu:
PVO oficiālajā mājaslapā
Pasaules veselības dienas 2010. oficiālā mājaslapa
Pasaules Veselības dienas 2011. oficiālā mājaslapa
Pasaules Veselības dienas 2012. oficiālā mājaslapa
Pasaules Veselības diena 2015. “Droša pārtika no fermas līdz šķīvim”

25. aprīlis – Pasaules Malārijas diena

Malārija, galvenokārt, ir izplatīta tropu un subtropu reģionos, tādēļ eiropieši šai slimībai nepievērš pietiekamu vērību. Pēc PVO datiem Eiropas reģiona valstīs laika posmā no 1990. līdz 2003. gadam no ievestas tropiskās malārijas miruši gandrīz 900 cilvēki. Arī Latvijas iedzīvotājiem pēdējos gados ir pavērušās plašākas iespējas ceļot  uz jebkuru pasaules valsti . Ne vienmēr,  plānojot ceļojumu tiek padomāts par risku saslimt ar citos reģionos izplatītajām slimībām.  Rezultātā daži ceļotāji pārbrauc mājās ar neplānotu „suvenīru” – malāriju. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem,  2009. gadā Latvijā ir reģistrēti 6 pacienti ar malāriju. Šī iemesla dēļ nepieciešami informatīvi pasākumi, lai pievērstu cilvēku uzmanību šai slimībai, akcentējot profilakses pasākumu nozīmi.

Pirms ceļojuma uz kādu no tropu – subtropu reģiona valstīm ieteicams konsultēties pie infekciju slimību speciālista. To izdarīt var, piemēram, Rīgas Infektoloģijas centrā vai Valsts Vakcinācijas dienestā. Ceļotājiem ārsts – infektologs profilakses nolūkos var ieteikt lietot speciālos ārstniecības preparātus, taču jāatceras – tie nepasargā no saslimšanas, bet atvieglo slimības gaitu un samazina letālā iznākuma risku.

Uzziņai:

Malārija ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir plazmodiju pārnesēji- malārijodi vai slims cilvēks. Ierosinātāju no slimā cilvēka uz veselo pārnes odi, kuru organismā noris ierosinātāja dzimumvairošanās cikls. Cilvēkā var parazitēt 4 malārijas ierosinātāju sugas :

  • Plasmodium vivax- ierosina trīsdienu malāriju
  • P. malariae – četrdienu malārija
  • P. falciparum- tropiskā malārija
  • P. ovale- ierosina trīsdienu malāriju

Malārijas inkubācijas perioda ilgums atkarīgs no ierosinātāja sugas — parasti 10—20 dienu tropiskajai un trīsdienu malārijai, 3—6 nedēļas četrdienu malārijai.

Slimībai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes, kas sākas ar stipru trīci, temperatūras paaugstināšanos līdz 39 - 40°, nemieru, galvassāpēm, paātrinātu elpošanu, sāpēm locekļos un jostas apvidū. Slimniekam palielinātas aknas un liesa, rodas anēmija. Lēkme ilgst 3 - 8 st. un beidzas ar strauju temperatūras  krišanos (dažkārt zem normālās), stipru svīšanu, nespēku, miegainību. Lēkmes atkārtojas ik pēc 48 st. Latentais periods pēc slimības akūtajām lēkmēm iestājas ārstēšanas rezultātā vai spontāni kā pašizārstēšanās. Ar trīsdienu malāriju slimo līdz 2 gadiem, ar tropisko malāriju — apm. 1 gadu, ar četrdienu malāriju — līdz 3 gadiem un ilgāk. Ja slimību neārstē vai ārstēšanu nesāk laikā, var rasties komplikācijas; tropiskās malārijas gadījumā (bērniem arī pēkšņas trīsdienu malārijas gadījumā) var rasties malārijas koma (smaga vispārēja intoksikācija, apziņas zudums), kas var beigties ar nāvi. Reta, bet smaga malārijas komplikācija ir hemoglobinūriskais drudzis.

RSU Sabiedrības Veselības fakultātes studenti iesaistās Malārijas dienas aktualizēšanā.  Ar PVO Depozitārija bibliotēkas atbalstu ir izveidots informatīvs plakāts. Tā mērķis –  informēt potenciālos ceļotājus, par riskiem, kas saistīti ar malāriju. Plakātā ir atrodama karte, kur var noskaidrot bīstamos reģionus un valstis, kā arī dota praktiska informācija par profilakses pasākumiem.

Vairāk par šo tēmu:

PVO oficiālajā mājaslapā

World Malairia Day 

12. maijs – Starptautiskā Māsu diena

12. maijs ir Starptautiskā Māsu diena par godu angļu māsas Florences Naitingeilas (Florence Nightingale) dzimšanai 1820. gada 12. maijā.

Katru gadu Starptautiskā Māsu Padome izvirza gada tēmu. Piemēram, 1994. gadā “Veselas ģimenes veselai valstij”, 2017. gadā “Māsas: Līdera balss, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus”, taču šogad tā ir “Māsu vadošā balss – Veselība ir cilvēktiesības”. Starptautiskā Māsu Padome uzskata, ka tieši māsas ir tās, kuras nodrošina pieeju medicīniskajai aprūpei jebkurā vietā.

Māsu Dienas ietvaros Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Universitāte aicina sabiedrību apmeklēt lekciju ciklu ”Māsu profesionālais padoms sabiedrībai” un konferenci.

Vairāk par šo tēmu:

Starptautiskās Māsu Padomes publikācija.

Starptautiskās Māsu Padomes 2018. gada mērķi, pētījumi un citi resursi.

NursingNOW kampaņas materiāli.

NursingNOW par māsu statusa paaugstināšanu.

31. maijs – Diena bez tabakas

Katru gadu Pasaules Veselības Organizācija (PVO) 31.maiju atzīmē kā  dienu, brīvu no tabakas dūmiem. Ik gadu tabakas lietošana nogalina vairāk par 5 miljoniem pasaules iedzīvotāju – katrās 6 sekundēs no tās izraisītājām slimībām mirst viens cilvēks [1]. Mūsdienās katram otrajam pasaules bērnam vismaz viens no vecākiem ir smēķētājs. Savukārt no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām, katru gadu mirst 600 000 cilvēku. Svarīgi apzināties, ka tabaka ir novēršams nāves cēlonis visā pasaulē. Reti kurš nojauš, ka Latvijā tabakas lietošanas sekas ir vainojamas vismaz 4380 priekšlaicīgās nāvēs gadījumos gadā. Vismaz 12 cilvēki katru dienu Latvijā mirst no slimībām, kas ir saistītas ar tabakas lietošanu. Oficiālā statistika gan neatspoguļo problēmas, kas skar cilvēkus, alerģiskus pret tabakas dūmiem un tos, kuri cieš no pasīvās smēķēšanas.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

14. jūnijs – Pasaules Asinsdonoru diena

Latvija arī ir aktīvi iesaistījusies asins donoru kustībā. Pēc Valsts asinsdonoru centra datiem, 1,5 % Latvijas iedzīvotāju ir pastāvīgie donori. Donors dzīves laikā var nodot 150 l asiņu vai 600 l plazmas. Mūsu valstī gada laikā sagatavo 16,5 tonnas eritrocītus, 1 tonnu trombocītus un 25 tonnas plazmas. Par nodotajām asinīm saskaņā ar likumdošanu paredzēta kompensācija.

Kā izmanto donoru asinis? Visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā, līdz ar to, vienā asins došanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, bet dažkārt – vairāki donori – vienam slimniekam. Piemēram, politraumas gadījumā ir nepieciešami 20 - 25 donori, pēc plaša apdeguma – 60 - 65 donori, autoavārijā cietušajam – 10 - 20 donori, pie gūžas protezēšanas – 4 - 6 donori, asins vēža gadījumā vai ik dienas pārlej asinis no 1 - 3 donoriem, visā ārstēšanas laikā bieži nepieciešami 200 - 250 donori.

Vairāk par šo tēmu:

PVO oficiālajā mājaslapā

World Blood Donor Day oficiālā mājaslapa 

WHO programme on Blood transfusion safety

Blood transfusion. European region information

28. jūlijs - Vispasaules hepatīta diena

B un C hepatīts tiek uzskatīts kā viens no veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem, jo tas skar aptuveni 325 miljonu cilvēku visā pasaulē. Hepatīts ir viens no aknu vēža cēloņiem, kas ik gadu izraisa 1,34 miljonus nāves gadījumu.

B un C hepatīts ir hroniskas infekcijas, kuru simptomi var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Kā, piemēram, 60% vēža gadījumi ir saistīti ar novēlotu hepatīta saslimšanas atklāšanu un ārstēšanu. PVO uzskata, ka šī situācija ir jāmaina līdz 2030. gadam.

Šogad, atzīmējot Vispasaules hepatīta dienu 28. jūlijā, PVO izvirza saukli “Izmeklēt. Ārstēt. Hepatīts.”, kā arī tika izvirzīti sekojoši mērķi:

atbalstīt un veicināt hepatīta profilakses, izmeklēšanas, ārstēšanas un aprūpes pakalpojumus, izmantojot PVO izmeklēšanas un ārstēšanas ieteikumus; veicināt veselības pakalpojumu nodrošināšanu; uzlabot partnerību un nodrošināt finansējumu cīņai pret hepatītu.

Vairāk par šo tēmu:

PVO galvenā majaslapā

Publikācijas par hepatītu 2017-2018

1 - 7. augusts – Pasaules Zīdīšanas atbalsta nedēļa

Mātes piens satur visas barības vielas, kas nepieciešamas bērna pilnvērtīgai augšanai, veselībai un attīstībai. Pasaules Veselības organizācija iesaka bērnus līdz 6 mēnešu vecumam ēdināt tikai ar mātes pienu (Exclusive Brestfeeding), atsakoties no citiem piebarošanas veidiem un dzirdīšanas ar ūdeni, vēlāk turpinot krūts barošanu kombinācija ar piebarošanu līdz bērna divu gadu vecumam un atteikšanos no pudelītēm un māneklīšiem.

Vairāk informācijas:

PVO mājaslapā

World Brestfeeding Week mājaslapa

19. augusts – Humānās palīdzības diena

Ik dienas humānās palīdzības darbinieku visā pasaulē pašaizliedzīgi velta savas pūles lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kurus skārusi krīzes situācija. Dabas stihijas, bruņotie konflikti, epidēmijas un citas ārkārtas situācijas ik gadu apdraud miljoniem cilvēku dzīvības un veselību.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

World Humanitarian Day mājaslapā 

Eiropas savienības portāls

10. septembris – Pasaules Pašnāvību novēršanas diena

Parasti pašnāvību iemesli ir psihiskie traucējumi (depresija, personības problēmas, atkarības, šizofrēnija), kā arī smagas nedziedināmas saslimšanas (vēzis, neiroloģiskas slimības, HIV/AIDS). Tieši pašnāvības ir tas nāves iemesls, kuru bieži vien varētu  novērst, savlaicīgi veicot profilaktiskās  darbības. PVO ieteikumi pašnāvību skaita mazināšanai valstiskā līmenī ir:

  • pēc iespējas ierobežot iedzīvotāju piekļuvi līdzekļiem, ar kuriem pašnāvības tiek pastrādātas (medikamenti, pesticīdi, ieroči);
  • nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu psihiatrisko un psihoterapetisko ārstēšanu (īpaši depresijas, šizofrēnijas un alkoholisma gadījumos);
  • turpināt novērot personas, kas ir izdarījuši pašnāvības mēģinājumu;
  • masu mēdiju pārdomāta un atbildīga stratēģija pašnāvību gadījumu atspoguļošanā;
  • īpaša apmācība personālam, kas nodrošina primāro medicīnisko aprūpi.

Sabiedrības līmenī ir svarīgi informēt par to, ka tikai neliels pašnāvību skaits tiek izdarīts bez iepriekšējā brīdinājuma. Vairums pašnāvnieku stāsta vai dod mājienus par saviem nodomiem. Apkārtējiem pret šiem draudiem jāizturas ļoti nopietni. Svarīgi ir arī zināt, ka vairums pašnāvnieku ir ļoti dalīti un haotiski savās jūtās. Tiem ir daudz iekšēju pretrunu un nav galīgas vēlmes mirt. Nereti pašnāvība tiek izdarīta tad, kad cilvēka stāvoklis ir šķietami uzlabojies. Tieši šajā laikā parādās spēks un enerģija lai postošos nodomus pārvērstu aktīvā rīcībā.

Apstāklis, ka cilvēks ir reiz mēģinājis izdarīt pašnāvību nenozīmē, ka viņš vienmēr paliks riska grupā. Dažiem cilvēkiem laika gaitā domas par pašnāvību atgriežas, taču tās nav pastāvīgas, bet dažiem tās neatgriežas nekad.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

The International Association for Suicide Prevention (IASP)

Latvijas psihoterapeitu asociācijas mājaslapā

26. septembris – Pasaules Sirds diena

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kas ik gadu aiznes vairāk nekā 17 miljonus dzīvības. Par šo slimību rašanos galvenajiem riska faktoriem speciālisti uzskata paaugstināto asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, nepietiekamu augļu un dārzeņu lietošanu uzturā,  liekā svara problēmu, mazkustīgu dzīvesveidu un augstu ikdienas stresa līmeni.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

World Heart Federation mājaslapa

28. septembris – Pasaules trakumsērgas diena

Trakumsērga ir bīstama infekcijas slimība, kuras iznēsātāji ir slimi dzīvnieki.  Slimība ir nāvējoša un no tās var pasargāt tikai savlaicīga vakcinācija. Jaunattīstības valstīs vakcinācija dārdzības dēļ ir grūti pieejama iedzīvotājiem. Ik gadu no trakumsērgas mirst ap 55 000 cilvēku.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

Latvijas Infektoloģijas centra mājaslapā

10. oktobris – Pasaules Psihiskās veselības diena

Cilvēka fiziskā un garīgā veselība ir cieši savstarpēji saistītas. PVO uzsver, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību gan fiziski slimu cilvēku psihiskai veselībai, gan otrādi – jāseko garīgi slimo cilvēku fiziskai veselībai.

Vairāk par šo tēmu:

PVO oficiālajā mājaslapā

Pasaules Psihiskās veselības federācijas mājaslapā

Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA”  mājaslapā

13. oktobris – Pasaules Redzes diena

Redzes problēmu jautājums ir aktuāls arī tādēļ, ka pieaugot vidējam dzīves ilgumam, cilvēku populācija saskaras ar novecošanos saistītiem redzes traucējumiem – diabēta retinopātiju, kataraktu, glaukomu , tīklenes deģenerāciju u.c. Ņemot vērā problēmas nopietnību, un ar mērķi izglītot sabiedrību redzes saglabāšanas jautājumos, kā arī veicināt oftalmoloģiskās aprūpes pieejamību,  ik gadu tiek atzīmēta Pasaules Redzes diena. To ieviesa PVO un Starptautiskā Akluma profilakses aģentūra (IAPB)  kā palīgu globālas iniciatīvas “Redze 2020: Tiesības uz redzi” (Vision 2020: The Right of Sight) īstenošanā.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

14. novembris – Pasaules Diabēta diena

Jaunākie Starptautiskās diabēta dati liecina, ka 220 miljoni cilvēku visā pasaulē slimo ar diabētu, un joprojām tiek prognozēts slimnieku skaita pieaugums - līdz 2030. gadam tas varētu pat divkāršoties. Vismaz 50% cilvēku, kuriem jau ir cukura diabēts, vēl nemaz par to nezina. Tādēļ ir nepieciešami informatīvi pasākumi, lai pievērstu cilvēku uzmanību šai slimībai, vēršot akcentu uz agrīnu diagnostiku un profilaksi. Mūsdienu dzīves stila ietekmē, ko bieži raksturo mazkustīgums, palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā, neveselīga pārtika un palielināts ķermeņa svars, ir vērojama tendence diabēta slimniekiem kļūt arvien jaunākiem. Latvijas Diabēta Federācija ziņo, ka Latvijā ar cukura diabētu slimo vairāk kā 64 000 cilvēku!

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Normāls glikozes līmenis ir >6,1 mmol/l. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā, šo procesu nodrošina hormons insulīns, kuru ražo aizkuņģa dziedzera ß šūnas. Ja insulīna ir nepietiekami glikoze paliek asinīs. Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzera ß šūnas neražo insulīnu pietiekošā daudzumā (1. diabēta tips) vai organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot un tā ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta (2. diabēta tips). 1 tipa diabētu konstatē 10 -15 % gadījumu un ar to saslimst galvenokārt bērni un pieaugušie vecumā līdz 40 gadiem. 2. tipa diabēts ir daudz biežāk sastopams – 85 - 90%, ar to saslimst pārsvarā cilvēki pēc 40 gadu vecuma.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

Pasaules Diabēta Federācijas mājaslapā

Latvijas Diabēta asociācijas mājaslapā

Latvijas Diabēta Federācijas mājaslapā

18. novembris – Pasaules HOPS diena

Saskaņā ar jaunākajiem PVO datiem(2007), pašlaik 210 miljoni cilvēku pasaulē sirgst ar HOPS. 2005. gadā no HOPS miruši 3 miljoni cilvēku. Pēc PVO prognozēm, līdz 2030. gadam HOPS kļūs par trešo vadošo nāves cēloni visā pasaulē.

HOPS ir nepietiekami diagnosticēta, atpazīta un ārstēta slimība. Tas notiek tāpēc, ka ārsti slimību neatpazīst, ka pacienti pielāgojas simptomiem, uzskatot tos par smēķēšanas un novecošanas sekām. HOPS var viegli diagnosticēt, veicot vienkāršu pārbaudi – spirogrāfiju.

Vairāk par šo tēmu:

PVO mājaslapā

Oficiālajā Pasaules HOPS dienas mājaslapā

20. novembris – Satiksmes negadījumu upuru piemiņas diena

Pēc Pasaules Veselības Organizācijas ierosinājuma, kopš 2005. gada katra novembra trešā svētdiena ir ceļu satiksmes negadījumu upuru piemiņas diena. Šī diena tika ieviesta, lai pieminētu visus ceļu satiksmes negadījumu upurus un vērstu sabiedrības uzmanību uz bojāgājušo tuvinieku smago situāciju, kad tiem jātiek galā ar daudzām psiholoģiskām un praktiskām problēmām.

Vairāk par šo tēmu:

The World Day of Remembrance for Road Traffic Victims mājaslapa

25. novembris – Pasaules diena cīņai ar vardarbību pret sievietēm

Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka vardarbība pret sievieti ir ļoti izplatīta problēma visā pasaulē. Sievietes tiek sistas un pazemotas gan lepnas pilīs, gan nabaga būdiņās visā pasaulē: šī nelaime vienādi sāpīgi skar kā nabadzīgās jaunatīstības valstis, tā arī pārtikušo „veco pasauli”.  PVO apkopotie dati liecina, ka katra trešā sieviete pasaules savā mūžā ir saskārusies ar piekaušanu, ir piespiesta staties nevēlamās dzimumattiecības vai arī citādi fiziski ietekmēta. Līdz 70% gadījumu  agresors ir sievietes partneris, kāds cits ģimenes loceklis, vai sievietes paziņa. Vardarbība smagi ietekme cietušo sieviešu fizisko un garīgo veselību,  noved pie dažāda veida traumām un nereti  beidzas ar sievietes nāvi.  Atsaucoties uz Valsts policijas datiem organizācija „Amnesty International” min, ka ik mēnesi Latvijā savās ģimenēs tiek nogalinātas trīs sievietes.

Vairāk par šo tēmu:

Vairāk informācijas Violence Prevention Alliance mājaslapā

1. decembris – Pasaules AIDS diena

1988. gada 1. decembrī pēc Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvas sāka atzīmēt AIDS dienu, lai cilvēkos veicinātu izpratni, paaugstinātu sabiedrības  informētības līmeni un mazinātu aizspriedumus par HIV/AIDS un tā sekām. Šajā dienā visi pasaules iedzīvotāji tiek aicināti padomāt par HIV/AIDS upuriem. Starptautiskais HIV/AIDS izpratnes simbols ir sarkanā lentīte, kas simbolizē morālu atbalstu tiem, kas ir inficēti ar HIV/AIDS.

Vairāk par šo tēmu:

Vairāk par HIV/AIDS PVO mājaslapā

2015. gada HIV/AIDS diena

2014. gada HIV/AIDS diena