Dermatoloģija un veneroloģija (RRE_013)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Apmācīt reimatoloģijas specialitātes rezidentus: izprast balsta kustības aparāta saistaudu slimību (autoimūno, iekaisīgo, infekciozo, imūndeficīta, metabolo pataloģiju) neiekaisīga rakstura osteoartrītu, vaskulītu, generalizētu patoloģiju un ādas un zemādas izpausmes un norises, to lomu un nozīmi reimatisko slimību etioloģijā, patoģenēzē, diagnostikā un klīnikā. Ādas un venērisko slimību ārstēšanas metodes un pamatprincipus, kas samazina vai novērš balsta locītavu sistēmas bojājumu vai reimatiskās slimības saasinājumu un progresēšanu. Dermatoloģijā un veneroloģijā izmantojamo diagnostisko metožu pielietošana reimatisko slimību diagnostikā, diferenciāldiagnostikā un slimības gaitas monitoringā.
Rezultāti
1.Demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kas nodrošina pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un arī pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā saskarē.
1) Ādas un redzamo gļotādu anatomija, histoloģija un histoķīmija, fizioloģija un bioķīmija normā un patoloģijā. Ādas un zemādas reakcijas uz zemām un augstām temperatūrām. Ādas un zemādas manifestācijas reimatisko slimību gadījumā: sarkanā vilkēde, dermatomiozīts, sistēmas skleroze, nekrotizējošs arteriīts, reimatoīdais artrīts, Šegrēna sindroms, Reino fenomens, krioglobulinēmija.
2) Ādas un zemādas manifestācijas un norises reimatisko slimību gadījumā, to loma un nozīme reimatisko slimību etioloģijā, patoģenēzē, diagnostikā un klīnikā. Ar locītavu patoloģiju iespēju saistīto ādas un infekcijas slimību epidemioloģija, klīniskā aina, diagnostika, ārstēšana.
3) Ādas un venērisko slimību ārstēšanas metodes un pamatprincipi, kas samazina vai novērš balsta locītavu sistēmas, saistaudu un asinsvadu bojājumus vai reimatiskās slimības paasinājumus un progresēšanu.
4) Dermatoloģijā un veneroloģijā izmantojamo diagnostisko metožu pielietošana reimatisko slimību diagnostikā, diferenciāl diagnostikā un slimības gaitas monitoringā.
5) Ādas, venērisko un infekciju slimību profilakses un terapijas principi.
6) Speciālie ādas stāvokļi reimatoloģijā un to dermatoloģiskās un kosmetoloģiskās ārstēšanas iespējas.
1.Ārsts izprot konkrētās problēmas būtību, diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu specializētu palīdzību, kā arī praktiski realizē diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus.
Spēj argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem aspektiem reimatoloģijā gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem. Spēj noformēt lietojamo medicīnisko dokumentāciju, veikt ierakstus ambulatorā un stacionārā medicīnas kartē.
Spēj patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, uzņemties atbildību par darba rezultātiem un to analīzi, veikt uzņēmējdarbību, inovācijas reimatoloģijā, veikt darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas.
Noteikt un klasificēt ādas manifestācijas un to veidus, mērķtiecīgi ordinēt slimniekiem specifiskos laboratoriskos izmeklējumus un izvērtēt to rezultātus.
1.Ārsts strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam augstākajā zināšanu, prasmju, attieksmju apguves un lietošanas līmenī, veicot balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi, patstāvīgi plāno un organizē savu ārsta speciālista profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību, uzņemas atbildību par personāla grupu darbu un spēj veikt inovācijas un uzņēmējdarbību. Pieņemt uz argumentiem balstītus, pārbaudāmus un zinātniskas domāšanas ceļā izstrādātus lēmumus attiecībā uz pacientu veselību, kā arī uz sabiedrības veselību un apkārtējās vides stāvokli; pamatot un atspoguļot lēmumus medicīniskajā dokumentācijā.
