Absolventiem jābūt profesionāli sagatavotiem darba gaitām
Darba devēji ir izteikuši bažas, ka studenti pēc mācību beigšanas Latvijas augstskolās ne vienmēr ir gatavi profesionāli un kvalificēti sākt darbu. Dažkārt jaunieši ir vairāk sagatavoti akadēmiski nekā praktiski, un jaunajam speciālistam darba vietā ir jāapgūst iemaņas, kas nepieciešamas, lai veiktu ikdienas pienākumus. Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) uzskata, ka svarīgi, lai jaunietis nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūtu jau mācību procesa laikā un savā izvēlētajā darba vietā varētu pilnvērtīgi strādāt jau no pirmās dienas.
Efektīvu mācību iestādes un nozares sadarbības piemēru skaidro RSU Absolventu asociācijas valdes priekšsēdētājs, veselības uzņēmumu grupas Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits. Veselības centru apvienībai, kurā ir trīspadsmit centri jeb poliklīnikas visās Rīgas apkaimēs, Daugavpilī, Jūrmalā un Liepājā, dažkārt pietrūkst augsti kvalificēti speciālisti, tādēļ, lai tos sagatavotu jau mācību procesā, pirms gada tika sākta īpaša sadarbības programma. Tās ietvaros apvienība apmaksā rezidentūru jaunajiem mediķiem, piedāvājot tās specialitātes, kas uzņēmumam visvairāk ir nepieciešamas. Tā kā valsts apmaksātas rezidentūras vietas jaunajiem ārstiem ir mazāk nekā būtu nepieciešams, šī sadarbība dod iespēju mediķiem ātrāk iegūt ārsta diplomu un atrast darbu, bet Veselības centru apvienībai dod nepieciešamos speciālistus. Var gadīties, ka topošais mediķis vēlētos rezidentūru kādā citā specialitātē nekā tiek piedāvāts, tomēr iespējas atbilst darba tirgus prasībām konkrētā laikā. D. Šmits stāsta, ka aktīva sadarbība ar RSU ir jau mācību procesa laikā pirms rezidentūras, jo jaunieši ir aicināti iziet praksi dažādos apvienības veselības centros, iepazīstas ar darba apstākļiem, prasībām un iegūst praktiskās zināšanas. D. Šmits uzsver, ka sadarbība starp darba devēju un RSU sniedzas ārpus medicīnas jomas – piemēram, Juridiskajā fakultātē tiek apgūtas policijas darbā nepieciešamas programmas, bet daudzi studenti ir policijas darbinieki, kuri vēlas celt kvalifikāciju un iegūt atbilstošu izglītību. Arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ir izteicis viedokli, ka RSU esošā struktūrvienība, kura patlaban izglīto policistus, varētu būt stūrakmens, uz kura bāzes veidotu jauno Policijas akadēmiju.
Jau kopš 2014. gada RSU kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti īsteno īpašu rūpnieciskās farmācijas programmu, kuru sākotnēji rosināja Farmaceitu biedrība un aktīvi atbalsta nozares uzņēmumi kā Grindeks, Olainfarm un citi. Programmas uzdevums ir sagatavot rūpnieciskos farmaceitus darbam lielākos vai mazākos zāļu ražošanas uzņēmumos, jo šī darba specifika un prasības darbiniekiem atšķiras no uzdevumiem, kas jāveic farmaceitiem, strādājot aptiekās. Farmācijas fakultātes dekāne Baiba Mauriņa uzsver, ka klasiskās farmācijas studiju programmas ietvaros, kura ilgst piecus gadus, nevar sagatavot rūpnieciskās farmācijas speciālistus, jo, piemēram, šī kursa pēdējā gadā atbilstoši ES prasībām studentiem ir jāiziet sešu mēnešu prakse aptiekās, savukārt rūpnieciskajam farmaceitam būtu nepieciešama prakse zāļu ražošanas uzņēmumos.
Līdz šim rūpnieciskā farmaceita specialitāti RSU ir ieguvuši septiņi studenti. Tā ir pusotra gada mācību programma jau pēc farmaceita specialitātes iegūšanas. Ir desmit valsts budžeta vietu, tādēļ studentiem tas ir izdevīgi, jo par mācībām nav jāmaksā. Absolvente Arita Domarka augstu vērtē iespēju apgūt zināšanas, kādas nepieciešamas darbam zāļu ražošanā. Absolvente stāsta, ka ir studenti, kuri sava nākotnes redzējuma dēļ vēlas strādāt zāļu ražošanas jomā nevis aptiekā, un šī mācību programma ir laba iespēja izvēlēties nodarbošanos, kura saista visvairāk. Tajā pašā laikā Arita piekrīt, ka konkurences cīņa par jauno farmaceitu Latvijā ir visai sīva. Arī aptieku pārstāvji rūpējas par kvalificētu darbinieku piesaisti un bieži cenšas rekrutēt jaunos darbiniekus jau pirmā vai otrā kursa laikā. Savukārt iepazīšanās ar rūpnieciskās farmācijas būtību farmācijas studentiem sākas trešajā kursā, kad daudzi jau strādā aptiekās, ir apmierināti ar savu izvēli un nevēlas mainīt nākotnes plānus.
Akciju sabiedrības Grindeks Gatavo zāļu formu ražošanas direktore Baiba Galviņa ir pārliecināta, ka kvalificētu rūpniecisko farmaceitu sagatavošana ir svarīga ne tikai konkrētiem uzņēmumiem, bet arī valstij kopumā, jo tā ir viena no tautsaimniecības attīstības prioritātēm. Latvijā ražotās zāles veiksmīgi konkurē starptautiskajos tirgos. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka ārpus Latvijas pārdoto zāļu apjoms aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 14 % salīdzinājumā ar 2016. gadu un apgrozījums ir sasniedzis 140,35 miljonus eiro, tādēļ speciālistu sagatavošana ir un būs nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai.
Grindeks jauniešiem sniedz iespēju izvēlēties darbu zāļu izstrādē, reģistrācijā, ražošanā, mārketingā un kvalitātes kontrolē. Turklāt darba laikā, gūstot papildu pieredzi un zināšanas, ir iespējams mainīt darbības jomu, piemēram, sākt strādāt zāļu ražošanā un vēlāk pievērsties mārketingam. Tomēr iegūtā rūpnieciskā farmaceita specialitāte vēl negarantē darbu uzņēmumā, jo izvēlēti tiek labākie. B. Galviņa uzskata, ka būtu nepieciešams pagarināt mācību laiku, lai paplašinātu iegūto zināšanu apjomu un varētu iegūt maģistra grādu. Tā studentiem būtu papildu motivācija.
Viens no RSU rektora Aigara Pētersona stratēģiskajiem mērķiem ir mērķtiecīga sadarbība integrācijai darba tirgū, sadarbība ar klīnikām, slimnīcām, pētniecības centriem un industrijas uzņēmumiem, studentu praktisko iemaņu pilnveidošana un prakses vietu attīstība.
Profesors A. Pētersons uzskata, ka RSU jau tagad īsteno pasākumus, kas stiprina saikni starp universitāti un darba devēju. Piemēram, tradicionāli intensīva ir universitātes un dažādu Latvijas vadošo slimnīcu sadarbība, attiecīgās nozares uzņēmumu vadītāji piedalās mācību gala pārbaudījumos un novērtē studentu zināšanas, darba devēji ir pārstāvēti fakultāšu domēs un padomnieku konventā, lai universitātes sniegtās zināšanas atbilstu prasībām studenta nākamajā darba vietā. Tajā pašā laikā ir jāturpina un jāmeklē jaunas universitātes un uzņēmumu sadarbības formas, lai jaunieši izvēlētos darba tirgū nepieciešamās specialitātes, praktiski iepazītos ar tām, iegūtu zināšanas un prasmes, kas ļautu kvalificēti sākt darba gaitas, bet uzņēmumiem nebūtu ilgstoši jānodarbojas ar jauno darbinieku apmācību laikā, kad darbs jau ir sākts un tiek sagaidīti noteikti rezultāti.
