Anatomijas studijas RSU: no preparēšanas līdz modernajām tehnoloģijām

Bez anatomijas nav iedomājama slimību un to ārstēšanas izprašana. Visi RSU medicīnas un veselības aprūpes studenti anatomiju apgūst RSU Anatomijas un antropoloģijas institūtā jeb anatomikumā, kura fasādi rotā plāksne Hic locus est ubi mors gaudet, sucurrere vitae (Šeit ir tā vieta, kur nāve palīdz dzīvībai), jo, kaut arī mūsdienās anatomijas studijas ir mainījušās, studiju procesā ieviešot internetu, interaktīvo tāfeli, DVD, e-studijas u. c., ir lietas, bez kurām šajā tehnoloģiju laikmetā joprojām neiztikt.

RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore Māra Pilmane ne bez pamatojuma lepojas: "Mēs esam labākie!", jo institūtā ir viss, kas nepieciešamas kvalitatīvam un Eiropas prasībām atbilstošam studiju procesam. 2012. gadā institūtā ir veikta vairāku kabinetu un auditoriju renovācija, un vairākas telpas plānots izremontēt tuvākajā laikā. Docētāju un studentu rīcībā ir gan vecās labās, gan jaunās un modernās tehnoloģijas, un anatomijas lekcijās un praktiskajās nodarbībās tiek izmantots interaktīvais projektors, interaktīvā tāfele, filmas un datorprogrammas.

"Ir datorprogrammas, kas ļauj aplūkot cilvēka ķermeni griezumos, pa slāņiem un to, kā tas izskatās rentgenā. Nodarbībās skatāmies arī speciālas mācību filmas, kur tiek izstāstīts viss par cilvēka ķermeni – sākot no ādas un beidzot ar kauliem. Jebkurā brīdī filmu var apturēt, pārslēgt un apskatīties vēlreiz, vienlaikus pārrunājot ar studentiem neskaidros jautājumus. Analizējam arī klīniskos gadījumus,” atklāj Anatomijas un antropoloģijas institūta docente Dzintra Kažoka.

​

Attīstījies arī cits aprīkojums un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas studiju procesā. Piemēram, agrāk docētājam pašam esot bijis jāiet pakaļ uzskates materiālam vai laborants to nesis uz paplātes cauri visam koridoram, bet tagad to sagatavo iepriekš, ņemot vērā lekcijas plānu un pievedot ar ratiņiem vai liftu. Turklāt materiāls ievietots uzglabāšanas kastē vai noslēgtā tvertnē, kuru atverot nav jūtama smaka.

Šūnu bioloģijas un embrioloģijas studijās, protams, joprojām tiek izmantoti mikroskopi, taču tie krasi atšķiras no agrāk izmantotajiem – tagad mikroskopam ir iekšējais gaismas avots, ļoti kvalitatīvs okulārs, objektīvs, speciālas demonstrācijas sistēmas.

​

Preparāti ir ieskenēti un aplūkojami internetā

Studiju procesā izmantojamie preparāti ir ne tikai apskatāmi nodarbībā, tie ir ieskenēti un ievietoti e-vidē. Tas jau noticis ar šūnu bioloģijas un embrioloģijas preparātiem. Tuvāko divu gadu laikā plānots ieskenēt arī preparātus, kas paredzēti histoloģijas studijām. Institūta direktore Māra Pilmane min piemēru: "Ja students nodarbībā nepaspēj uzzīmēt visus preparātus, tad to viņš var pabeigt darīt mājās, darbojoties RSU e-vidē." Tas studentam un docētājam ļauj ieekonomēt laiku.

Praktiski un moderni uzskates materiāli

Studenti anatomikumā ar cilvēka uzbūvi iepazīstas, arī aplūkojot modernas saliekamas mulāžas, turklāt studiju procesā tiek izmantoti arī uzskates līdzekļi, kas nopirkti no vācu anatoma Gintera fon Hāgensa (Gunther von Hagens), kas savulaik izgudrojis metodi, kā uzglabāt miruša cilvēka ķermeņa daļas neierobežotu laika periodu, pilnībā vai daļēji tās plastinējot. Tas studentiem dod iespēju izpētīt atpreperētus asinsvadus, nervus, muskuļus u. c.

​

Nevar iztikt tikai ar datorprogrammām

"Reālā situācija ir tāda, ka tas, kas anatomijā nemainās, ir līķi. Pasaule ir apgājusi apkārt loku, atgriežoties atpakaļ pie preparēšanas. Cilvēks ir unikāls, tāpēc ir jāpreparē, lai nekļūdītos. Un šo iespēju anatomikumā mēs studentiem spējam nodrošināt," – tā Māra Pilmane. Viens ir tas, ko var apskatīties datorā, taču pavisam kas cits, kad students aptausta, līdzdarbojas un trenējas.

Turklāt studentiem preparējot iespējams izmantot jaunas tehnoloģijas galdus, kurā iemontēts ventilators ar gaisa cirkulāciju no augšas un apakšas (t. s. laminārā plūsma) un kas nodrošina, lai nejustu formalīnu, kurā iebalzamētas cilvēka mirstīgās atliekas. Galdā iemontēta izlietne, kur nomazgāt vai noskalot rokas, blakus var uzlikt grāmatu, kā arī ir iespēja ieskatīties e-vidē, izmantot laptopu utt.

Labākā mācību metode – pašam redzēt

Institūta pagrabtelpās darbojas muzejs, kurā aplūkojamas anatomisko, embrioloģisko preparātu un mulāžu kolekcijas. Muzejs ir ļoti labi aprīkots, tāpēc tajā zināšanas apgūst un papildina ne tikai skolēni un studenti, bet arī RSU rezidenti un ārsti. Šeit apskatāmi daudzi vērtīgi eksponāti no Paula Stradiņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī patologu kolekcijas u. c.

Muzejā aplūkojamas lietas, par kurām var teorētiski izstāstīt, taču tās grūti iztēloties, piemēram, kādi izskatās muguras smadzeņu bojājumi, varikozās vēnas, artēriju tromboze u. c.

​

"Skolēni, kas mācību ekskursijā mūsu muzejā redzējuši šo milzīgo lenteni," Māra Pilmane rāda uz stikla skapī redzamo eksponātu, kas ievietots formalīnā, "pēc tam vienmēr mazgās rokas." Kaut arī pirms tam viņiem droši vien skolā un mājās ir stāstīts par to, cik svarīgi ir mazgāt rokas, tieši šeit viņi apjauš šā apgalvojuma nozīmību, jo ir redzējuši savām acīm, kāds patiesībā izskatās gabals no aptuveni 10 metru garā lenteņa.

Jāpiebilst, ka Anatomijas un antropoloģijas institūta muzejā redzētais nereti skolēnos rada dziļāku interesi par medicīnu, un daudzi no ekskursantiem pēc vairākiem gadiem RSU atgriežas jau kā medicīnas studenti.