Antropoloģija – domāšanas veids. Atskats uz Erasmus+ braucienu uz Brno
Autori: Anna Apīne un Ēriks Gorda,
žurnālistikas programmas otrā gada studenti
Pirms dažiem mēnešiem mēs saņēmām spontānu aicinājumu pievienoties grupai no Rīgas Stradiņa universitātes Erasmus+ apmaiņas programmā ar antropoloģisku ievirzi. Kurss Aktuālās diskusijas sociālajā antropoloģijā tiek realizēts jau otro gadu, sadarbojoties trim augstskolām – Padujas Universitātei Itālijā, Mazarīka Universitātei Čehijā un Rīgas Stradiņa universitātei Latvijā.
Kopbilde pēc grupu pētījumu prezentācijas projekta pirmspēdējā dienā
Sākumā mēneša garumā attālināti notika teorētiskas ievadlekcijas, savukārt kursa klātienes daļa norisinājās Čehijas pilsētā Brno, kur studenti no dažādām valstīm komandās veica nelielu antropoloģisku pētījumu. Jāsaka gan, ka, nojaucot šos oficiālos pieteikumus, atklājas, cik plašu izpratni par pasauli un cilvēkiem sev apkārt sniedz šāda pieredze. Nedēļas garumā tika pieredzēts viss, sākot ar garām, nopietnām un arī nenopietnām sarunām, smiekliem, ik dienu tūkstošiem noietu soļu, Valpurģu nakti Brno augstienēs un beidzot ar abpusēju atbalstu un pieņemšanu un mazajiem dziesmu svētkiem ciemata klosterī pie ugunskura.
Sarunas klosterī īsi pirms pusdienām
Brno ir studentu pilsēta. Tā ir kompakta, viss ir viegli sasniedzams ar kājām, tomēr, ja nu iestājas nogurums, palīdz tas, ka sabiedriskā transporta brauciens izmaksā vien četrus centus. Vietējie gan smīnēja, ka pārmaksājam, jo studentu biļete uz ilgāku laiku būtu vēl lētāka. Tāpat, jāatzīst, ka Brno ir droši gan dienā, gan naktī, un šķita, ka pilsētā katrs prot cieņpilni līdzāspastāvēt. Jāuzsver arī krāšņais arhitektūras mantojums, kas nebeidza pārsteigt, paceļot acis pat ārpus vēsturiskā centra rajonos. Ilze Žukova uzsver, ka Brno ir antropologu paradīze – to var izstaigāt kājām, tur ir lēts vīns un alus, daudz mīklainu vietu un objektu, kur antropologiem rakņāties, rodot atbildes, un sirsnīgi cilvēki, kuri būs atvērti sarunai.
Latviešu grupa Mazarīka Universitātes pagalmā
Tā kā šis ir intensīvais kurss, mūsu ikdiena bija piepildīta ar lekcijām, ekskursijām un noslēdzošā projekta sagatavošanu. Runājot par programmas intensitāti un plānošanu, Anete Valaine saka: ”Organizatoriskā kvalitāte projektā bija augstā līmenī. Bija padomāts par aktivitāšu daudzveidību, izklaidēm, lai brauciens būtu gan izglītojošs, gan interesants un aizraujošs. Protams, tik īsa programma ir intensīva, tāpēc nācās īpaši plānot savu laiku un no dažām aktivitātēm atteikties.” Pēdējās dienas pārrunās par piedzīvoto mēs arī sapratām, ka, neskatoties uz piepildīto grafiku un to, ka bijām 30 cilvēku liela grupa ar dažādiem kultūras pamatiem, viss ritēja pēc plāna un neviens nekur netika aizmirsts.
Pirmā kopīgā lekcija universitātē. Pie ekrāna antropoloģijas profesors, viens no kursa vadītājiem Parīds Boletēns (Paride Bollettin)
Šī ir (domu, ideju, pieredzes) apmaiņas programma, un kā viens no galvenajiem šā kursa mērķiem bija savest kopā cilvēkus no dažādām kultūrām. Un, lai gan šīs atšķirības varēja just fonā, tās vairāk mūs satuvināja un savā veidā lika nojaukt komforta sienas. Mēs mācījāmies pieņemt viens otru, jo mēs taču tur bijām, lai mācītos, lai izprastu un kopīgi tiktu līdz mērķim. Ilze Putniņa domā: “Cilvēciskā daudzveidība ir šādu projektu spožums un posts. Mūsu gadījumā prevalēja spožums.”
Brauciena kulminācija bija viesošanās un nakšņošana Tišnovas klosterī Porta Coeli. Jāatzīst, ka sākotnēji mūsu starpā bija šaubas, bailes un neizpratne par gaidāmo - kur mēs gulēsim, ko ēdīsim un kā vispār būs jāuzvedas. Tomēr, līdz ko mēs apjautām vietējo kārtību, kuru caurvija garīgs vieglums un darba kultūra, bija iespēja pievērsties galvenajam – kaplēšanai, rakšanai un akmeņu šķirošanai antropoloģisku sarunu pavadībā.
“Ļoti patika klostera gaisotne, arhitektūra – iespēja it kā pieskarties pagātnei, reflektēt par to, kā dzīve ritējusi šajās sienās un kā tā ir mainījusies šodien. Interesanta likās brīvprātīgo kustība klostera apkārtnes un ēku atjaunošanā. Gaidīju skarbākus uzturēšanās apstākļus, pārsteidza mūsdienīgums. Pat nezinu, vai tas bija atvieglojums vai vilšanās,” saka Eva Bērziņa-Zommere.
Valpurģu nakts lielā ugunskura dedzināšana pie Brno XIII gadsimta pils mūriem
Anna, Samuels un Ēriks klosterī veic uzkopšanas darbus un akmeņu novērtēšanu
Runājot par spilgtākajiem brauciena iespaidiem, katram tas bija citādāks. Dažus aizrāva Valpurģu nakts pasākums Brno ar lielā ugunskura dedzināšanu, citi sajūsminājās par pilsētas arhitektūru un muzejiem, vēroja čehu dzīves plūdumu, bet, šķiet, visiem atmiņā paliks kā latvieši dalījās ar dziesmu svētku tradīcijām un nerimstoši līdz vēlai naktij pieskandināja klostera mūrus. Anete atceras: “Viens no jaukākajiem brīžiem bija pirms lauka darba sākuma, kad visi parkā, sēdēdami aplītī zālē, stāstījām par savām idejām. Atmosfēra bija tik mierīga un iekļaujoša, un tā ļoti labi raksturo arī sajūtas visā projektā kopumā.”
Diskusija parka zālienā, kur grupas cita citu iepazīstināja ar pētījuma idejām
Uzdodot jautājumu par to, vai šādu iespēju ieteiktu izmantot citiem, atbilde vienbalsīgi ir “jā”. I. Žukova uzsver: “Te ir daudz līdzīgi domājošu cilvēku. Ir jābrauc lai parunātos un sarunātos, lai pacilātu svarīgus tematus un iepazītos ar cilvēkiem. Tā ir nesteidzīga un domāt ļaujoša gaisotne, kas ļauj iepazīt pirmām kārtām jau sevi. Kopības sajūta ir šā brauciena atslēga. Kad sapratām, ka esam viena liela ģimene, bija jau jābrauc mājās."
RSU Sociālo zinātņu pētniecības centra vadītāja un kursa organizētāja no RSU puses Ieva Puzo uzsver: “Šī ir fantastiska iespēja studējošajiem apzināt to, kā par līdzīgiem jautājumiem runā dažādās universitātēs, veidot jaunas draudzības, gūt starptautisku pieredzi un arī veikt pirmos soļus pētniecībā atbalstošā gaisotnē. Nākamgad pavasarī plānojam realizēt šo kursu Rīgas Stradiņa universitātē un uzņemt Rīgā studējošos no Padujas, Brno un – turam īkšķus – arī no Tenerifes. Sekojiet ziņām par kursa tēmām – būs aizraujoši!”
Ugunskurs klostera dārzā, kur līdz vēlai nakts stundai varēja dzirdēt čalas un simtiem latviešu dziesmu
Pirmās dienas kopbilde pēc diskusijām par pētījumu idejām
Saistītās ziņas
Asoc. prof. Sedlenieks skaidro, vai mūsdienu zinātniekam būtu piemērota viduslaiku mūka dzīvePētniecība, removingties.lv, Sociālā antropoloģija
