Disertācija par maksimālo spēka treniņu nozīmi krūts vēža pacientēm pēcoperācijas terapijas laikā
Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais audzējs sievietēm. Agrāk pacientiem, kuriem tika diagnosticēts vēzis, ieteica taupīt enerģiju un izvairīties no aktīvas slodzes pēc diagnozes noteikšanas, bet šis pieņēmums pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami mainījies. Vēža terapija un pazemināts fizisko aktivitāšu apjoms, kas seko ārstēšanas procesam, samazina muskuļu masu, maksimālo muskuļu spēku un funkcionālās spējas, rezultātā mazinās personas līdzdalība ikdienas aktivitātēs, tādējādi atstājot negatīvu iespaidu uz dzīves kvalitāti, kas saistīta ar veselību.
Spēka treniņa mērķis ir regulāru epizožu veidā stimulēt neiromuskulāro sistēmu, savukārt palielināts muskuļu spēks attālina noguruma iestāšanos un veicina personas iesaisti ikdienas aktivitātēs, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti, kas saistīta ar veselību. Tomēr vēl nav zināma optimāla spēka treniņa metodika onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesa laikā, kas kombinācijā ar noteiktu ārstēšanās plānu spētu saglabāt vai pat paaugstināt fiziskās spējas. Maksimālajam spēka treniņam ir potenciāls neitralizēt šo novājinošo iznākumu, un tas ir izrādījies efektīvāks par zemas un vidējas intensitātes spēka treniņu, tomēr nav zināms, vai tas var nodrošināt līdzīgus ieguvumus krūts vēža pacientēm, kuras saskaras ar ārstēšanas izraisītām nelabvēlīgām blaknēm.
Promocijas darba ietvaros veiktā pētījuma mērķis bija paplašināt zināšanas par spēka treniņiem kā daļu no krūts vēža ārstēšanas, kā arī izpētīt maksimālā spēka treniņa ietekmi uz funkcionālajām spējām un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti tikko diagnosticētām krūts vēža pacientēm (1. – 3. stadija) adjuvantas (pēcoperācijas) terapijas laikā.
Trīs mēnešu laikā tika aizvadītas 24 spēka treniņa sesijas, izmantojot augstu intensitāti (⁓90 % no maksimālajām spējām), kas paaugstināja maksimālo muskuļu spēku par ⁓20 %. Būtiski, ka tās sievietes, kuras bija maksimālā spēka treniņa grupā, spēja saglabāt kāju muskuļu masu (kritiski svarīgi ķīmijterapijas laikā, tipiski muskuļu masa krītas par 1 – 2 kg). Savukārt lielāks muskuļu spēks, bija cieši saistīts ar izmaiņām funkcionalitātē (ilgāks laiks pieaugošas intensitātes testā uz skrejceļa, vairāk noieti metri sešu minūšu iešanas testā, spēja vairāk reizes piecelties un apsēsties 30 sekunžu laikā, un samazinājās laiks pakāpienu testā). Svarīgi, ka iesaiste spēka treniņā uzlaboja sievietes dzīves kvalitāti. Pretēji kontroles grupa, kas saņēma konvencionālo terapiju bez spēka treniņa, demonstrēja būtisku kritumu visos mērījumos.
Šie rezultāti parāda, ka efektīvs spēka treniņš cilvēkiem, kuri saskaras ar onkoloģiju, ir iespēja un droša stratēģija. Ķīmijterapijas laikā var ne tikai saglabāt muskuļu spēku un funkcionalitāti, bet arī ievērojami uzlabot šos kritiskos komponentus.
Šie ir ļoti svarīgi secinājumi, lai turpmāk iedrošinātu speciālistus un veselības aprūpes sistēmu izmantot maksimālo spēka treniņu kā stratēģiju, lai iespējami sekmīgāk neitralizētu ķīmijterapijas izraisīto kritumu fiziskajā funkcionalitātē un paaugstinātu dzīves kvalitāti. Turklāt fiziskās aktivitātes ir iekļautas kā būtiska ārstēšanās sastāvdaļa Eiropas medicīnas onkoloģijas biedrības vadlīnijās.
Promocijas darba vadītāji: RSU asoc. prof. Signe Tomsone un Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes prof. Eivinds Vangs (Eivind Wang).
Rūdolfa Cešeiko promocijas darba Maksimālais spēka treniņš krūts vēža pacientēm adjuvantas terapijas laikā (Maximal Strength Training for Breast Cancer Patients Undergoing Adjuvant Treatment) aizstāvēšana notiks 2021. gada 11. augustā.
Plašāka informācija
