Izaugsme jaunā līmenī. Šūnu un audu kultūru laboratorija paplašinās un īsteno nozīmīgus pētījumus

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Šūnu un audu kultūru laboratorija pēdējo gadu laikā piedzīvojusi strauju attīstību gan pētniecības virzienu un partnerības ziņā, gan infrastruktūras un cilvēkresursu paplašināšanā. No nelielas telpas Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūtā laboratorija izaugusi līdz moderni aprīkotai koplietošanas platformai Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā (MVI), kur šodien tiek īstenoti vairāki Latvijai un starptautiskajai zinātnes videi nozīmīgi pētījumi.

Pētniecības centrā – trīskārši negatīvais krūts vēzis un hipoksija

Viens no šābrīža nozīmīgākajiem laboratorijas projektiem ir Latvijas Zinātnes padomes finansētais fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts, kurš veltīts trīskārši negatīvā krūts vēža audzēju izpētei hipoksijā (pazemināta skābekļa apstākļos). 

Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve stāsta, ka pētījuma laikā plānots noskaidrot, kāpēc audzēja šūnas spēj izdzīvot un pielāgoties videi ar zemu skābekļa līmeni. Pētot izmaiņas gan gēnu darbībā, gan proteīnu līmenī,  grupa strādā pie tā, lai noskaidrotu mehānismus, ar kuru palīdzību vēža šūnas izvairās no bojāejas. Šādas zināšanas ļautu izstrādāt efektīvākas zāļu kombinācijas. “Nākotnē, ja varam uz pacienta audzēja šūnām pārbaudīt, kuru mehānismu šūnas izmantos, lai izvairītos no nāves, un kuras zāles labāk tās iznīcinās, tas palīdzēs izvēlēties precīzāko un efektīvāko terapiju,” pamato I. Čakstiņa-Dzērve.

Būtisks instruments šajā pētījumā ir sistēma Xvivo (BioSpherix, ASV) – unikāla iekārta, kura ļauj manipulēt ar šūnām kontrolētas hipoksijas apstākļos, nepārtraucot zemā skābekļa līmeņa ciklu. Tas nodrošina organisma audiem līdzīgākus fizioloģiskos apstākļus nekā tradicionālās metodes, kur šūnas laiku pa laikam tiek izņemtas normālā skābekļa vidē. Šī tehnoloģija ļauj iegūt precīzākus un bioloģiski ticamākus rezultātus.

Šūnu un audu kultūru laboratorija – vieta starpdisciplināriem pētījumiem

Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieks Valdis Pirsko stāsta, ka laboratorija aktīvi darbojas kā sadarbības partneris arī vairākos citos pētījumos. Kopā ar RSU Sporta un uztura izpētes laboratorijas pētniekiem tiek analizēts, kā fiziskā slodze varētu ietekmēt krūts vēža šūnu uzvedību. Pētījuma dalībnieču – veselu sieviešu un krūts vēzi pārdzīvojušo pacienšu – asins paraugi tiek iegūti pirms un pēc aerobās fiziskās slodzes un izmantoti šūnu audzēšanas eksperimentos. Pētnieki vēro, vai miokīnu (bioloģiski aktīvas vielas, ko skeleta muskuļu šūnas izdala, kad muskuļi saraujas, piemēram, fiziskas slodzes laikā) līmeņu izmaiņas serumā ietekmē audzēja šūnu augšanu. Šis pētījums var palīdzēt izprast fizisko aktivitāšu potenciālo lomu vēža terapijas papildināšanā.

Nozīmīga ir sadarbība arī ar ar RSU zinātnes tenūrprofesora Holgera Šmita neiroimunoloģijas grupu. Kopā ar MVI tenūrprofesores Daces Pjanovas grupu tiek analizēti miastēnijas slimnieku limfocīti, kas piedalās autoimūnajās reakcijas pret N-acetilholīna receptoru. Šā pētījuma mērķis ir noskaidrot autoantigēnspecifisko T limfocītu fenotipu miastēnijas gadījumā. Šie dati var atklāt gan jaunus mehānismus, gan iespējamus biomarķierus vai terapeitiskos mērķus šīs neiromuskulārās slimības aprūpē. 

Vieta ideju un inovāciju attīstībai

Pārcelšanās uz MVI laboratorijai pavērusi plašākas attīstības iespējas. Tā tiek veidota kā koplietošanas laboratorija, kur pētnieki no visas universitātes un sadarbības partneri ārpus universitātes var gan izmantot nepieciešamo aprīkojumu, gan saņemt konsultācijas saviem pētījumiem.

Laboratorijā pašlaik strādā četri darbinieki, un notiek aktīvs darbs pie komandas paplašināšanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu atbalstu jauniem un esošajiem projektiem.

Starptautiskā sadarbība – laboratorijas izaugsmes pamats

Laboratorijas attīstību būtiski veicina cieša sadarbība ar vadošajām pētniecības institūcijām Eiropā un ASV. Pētnieki ir apguvuši mūsdienīgas metodes Hārvarda Universitātē, Dana-Farber vēža institūtā un Ķīles Imunoloģijas institūtā, kur gūtas zināšanas tehnoloģiski sarežģītu pētījumu veikšanai. Tāpat laboratorija sadarbojas arī ar Šebas medicīnas centru Izraēlā, Somijas Molekulārās medicīnas institūtu un Zviedrijas Karolinska institūtu, kā arī partneriem Norvēģijā un Spānijā. Regulāri tiek veidoti un iesniegti kopīgi projekti dažādās Eiropas pētniecības programmās.

2025. gada decembrī Šūnu un audu kultūru laboratorijas pētnieki dosies uz Oslo Universitātes klīnisko slimnīcu, lai apgūtu jaunu metodi asins vēža pacientu zāļu jutības noteikšanai un tādējādi spertu vēl vienu soli pretim personalizētai medicīnai Latvijā.

Šūnu un audu kultūras laboratorijas izaugsme apliecina, ka Latvijā iespējams attīstīt modernu, starptautiski konkurētspējīgu pētniecības vidi. Apvienojot jaunas tehnoloģijas, starpdisciplināru pieeju un ciešu sadarbību ar ārvalstu partneriem, laboratorija kļūst par platformu atklājumiem, kas nākotnē var būtiski uzlabot pacientu ārstēšanas iespējas un dzīves kvalitāti.