Fundamentālo un lietišķo projektu konkursā RSU piesaista turpat 2 miljonus eiro
2021. gada decembrī noslēdzās Latvijas zinātnes padomes izsludinātā pagājušā gada fundamentālo un lietišķo projektu konkursa pieteikumu izvērtēšana. No Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) iesniegtajiem projekta pieteikumiem tiks finansēti septiņi projekti, t. sk. viens sadarbības projekts, rezultātā RSU trīs gadu periodā dažādu zinātnisko pētījumu veikšanai kopumā saņems 1 809 969,5 eiro.
Viens no atbalstītajiem projektiem ir Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras iesniegtais klīniskās medicīnas projekts Metaboloma, biomarķieru un ultrasonogrāfijas parametru loma veiksmīgas dzemdību indukcijas prognozēšanai ar asociēto profesori Natāliju Vedmedovsku kā projekta vadītāju. Ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā arvien biežāk ir nepieciešams ierosināt (stimulēt) dzemdības, lai novērstu mātes vai bērna veselības problēmas turpmākajā dzīvē. Projekta rezultāti ļaus izprast dzemdību ierosināšanas veiksmes faktorus, tādējādi dzemdību palīdzība būs personalizētāka, drošāka mātei un bērnam, samazinot nevajadzīgu un nepiemērotu manipulāciju biežumu. Identificējot faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē dabīgu dzemdību iespējamību, un novēršot tos, būs iespējams mazināt ķeizargriezienu skaitu, kas ir viens no mūsdienu dzemdību palīdzības izaicinājumiem.
Finansējumu saņēma arī iepriekš no RSU iekšējiem grantiem atbalstītais docentes Viktorijas Ķēniņas (Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra) klīniskās medicīnas projekts Šarko-Marī-Tūta neiropātijas progresijas un klīniskās dažādības biomarķieru izpēte. Šarko-Marī-Tūta slimību grupu raksturo hroniska motora un sensora polineiropātija. Pašlaik nav pieejami biomarķieri, kas ļautu prognozēt slimības gaitu un smagumu. Tos identificējot arī klīniskos pētījumos, būtu iespēja precīzāk izvērtēt terapijas efektivitāti. Slimība ir ģenētiski un klīniski ļoti dažāda, un joprojām ir neskaidri jautājumi, kas ietekmē dažādu pacientu atšķirīgu slimības gaitu, bet atbildes uz tiem ļaus uzlabot Šarko-Marī-Tūta pacientu aprūpi un viņu dzīves kvalitāti.
Infektoloģijas katedras profesore Ludmila Vīksna vadīs klīniskās medicīnas projektu SARS-CoV-2 un Covid-19 konteksti hepatobiliārās sistēmas patoloģijām, to histoloģiskais, bioķīmiskais, radioloģiskais un klīniskais raksturojums un šo patoloģiju prevencijas iespējas. Šis projekts tiks īstenots kā turpinājums 2020. gadā Latvijas Zinātnes padomes finansētajam valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai projektam, kuru īstenoja RSU. Projekta mērķis ir izpētīt aknu un žultsceļu izmaiņas pacientiem ar Covid-19, tajā skaitā ar tā ilgstošu norisi, un identificēt faktorus, kuri ietekmē hepatobiliārā trakta iesaisti Covid-19 procesos. Projektā tiks izstrādāti klīniskie algoritmi aknu un žultsceļu problēmu ātrākai identificēšanai pacientiem ar Covid-19, kā arī profilaktiskie pasākumi. Tiks novērtēts slogs veselības aprūpes sistēmai saistībā ar Covid-19 izraisītām aknu problēmām, kas dos pamatu atbilstošas rīcībpolitikas ieteikumu izstrādei.
Iekšķīgo slimību katedras asociētais profesors Kārlis Trušinskis vadīs projektu Nenoteikta potenciāla klonālās hematopoēzes potenciālā sirds un asinsvadu slimību virzītājspēka loma un saistība ar klīnisko iznākumu. Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot milzīgu sociālekonomisko slogu sabiedrībai un veselības sistēmām. Tādējādi ir steidzami nepieciešamas personalizētās metodes, savlaicīgai un precīzai SAS riska prognozēšana. Nenoteikta potenciāla klonālā hematopoēze (NPKH) jeb somatisko mutāciju uzkrāšanās leikocītos aizvien biežāk parādās kā viens no iepriekš neidentificētiem riska faktoriem SAS attīstībā un progresijas veicināšanā. Projekta mērķis ir izpētīt nenoteiktas potenciālās klonālās hematopoēzes nozīmi trīs visbiežāk sastopamo sirds un asinsvadu slimību – koronāro artēriju slimības, ātriju fibrilācijas un dilatācijas kardiomiopātijas – attīstībā un saistību ar to klīniskajiem iznākumiem. Projektā paveiktais veicinās personalizēta slimības riska prognozēšanu un riska pacientu stratifikāciju.
Komunikācijas fakultātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks vadīs sociālo zinātņu projektu Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos. Projekta mērķis ir pētīt to, kā mūsdienu darba rīcībpolitika savstarpēji mijiedarbojas ar cilvēku dzīvēs fundamentāli svarīgo radniecības jomu. Projektā tiks padziļināti pētīta dažādu organizāciju rīcībpolitika, salīdzinot tādas vides, kur mobilajiem darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja ceļot ar ģimeni, un tādas, kurās šādas iespējas nav. Pētnieki sekos līdzi, kā veidojas un transformējas starptautiski mobilo darbinieku radnieciskie tīkli un kā mobilitāte ietekme ne tikai viņus, bet arī viņu tuviniekus (piem., bērnus). Projekts ne tikai risina aktuālos akadēmiskus un teorētiskus jautājumus, bet arī nodrošinās pamatu cilvēku dzīvei piemērotas darba vides veidošanai.
Sadarbībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētniece Maria Issagouliantis vadīs medicīnas bāzes zinātnes projektu Ar cilvēka papilomas vīrusa genomu saistītās korelācijas ar dzemdes kakla audzēju un vēža slimības progresēšanu un atbildes reakciju uz ārstēšanu. Projekta mērķis ir genotipēt cilvēka papilomas vīrusu ar augstu kancerogēno risku veselā un slimā dzemdes kaklā un noteikt izplatītos genotipus, raksturot dominējošo celmu evolūciju, epitopisko dreifu un saimnieka DNS bojājumus cilvēka papilomas vīrusa integrācijas dēļ. Projekta rezultāti ļaus uzlabot ar cilvēka papilomas vīrusa saistīto vēža saslimšanu diagnostiku agrīnās stadijās, kas veicinās ārstēšanu, kā arī uzlabos pacientu dzīves kvalitāti.
Zobu protezēšanas katedras vadošā pētniece Anda Slaidiņa un Zobu terapijas un mutes veselības katedras un Baltijas Biomateriālu ekselences centra asociētā profesore Laura Neimane kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta pētniekiem piedalīsies starpnozaru projektā Dziļās mašīnmācīšanās pieeja osteoporozes atpazīšanai ar konusa staru datortomogrāfiju. Projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvu osteoporozes riska noteikšanas metodi sejas un žokļu rajona konusa staru datortomogrāfijas (KSDT) izmeklējumos, izmantojot “no gala līdz galam” dziļās mašīnmācīšanās pieeju jeb mākslīgo intelektu. KSDT ir neinvazīvs izmeklējums, ko plaši lieto zobārstniecībā. Projektā piedāvātā pieeja radīs uz mākslīgā intelekta balstītu metodi, lai ātrāk un precīzāk atklātu palielinātu osteoporozes risku sievietēm, tas veicinās savlaicīgu šīs slimības ārstēšanas uzsākšanu un osteoporostisku lūzumu novēršanu.
