Jau tagad nepieciešams plāns māsu trūkumam nākotnē

Māsu kompetences līmenis un skaits Latvijā pieaug, tomēr, lai panāktu reālas pārmaiņas un nodrošinātu pietiekamu māsu skaitu pacientu aprūpē slimnīcās, ir nepieciešama cieša visu māsu izglītībā, atalgošanā un nodarbinātībā iesaistīto pušu sadarbība. Svarīgi ir celt ne tikai māsu atalgojumu valsts veselības aprūpes sektorā, bet arī profesijas prestižu sabiedrībā.

Starptautiskajā māsu dienā Bērnu slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda rīkotajā tiešsaistes diskusijā Māsu loma veselības aprūpes sistēmā. Aktualitātes un izaicinājumi diskusijas dalībnieces uzsvēra, cik svarīgi mums visiem kā sabiedrības locekļiem ir apzināties māsu darba nozīmi veselības aprūpes sistēmā.
 

Māsu darba nozīme un novērtējums

“Mēdzam teikt, ka māsas darbs ir misija. Ja pat tā, tad

arī katram sirdsdarbam ir jābūt novērtētam un atbilstoši atalgotam.

Domājot par rītdienu, jau šodien jāveic virkne aktivitāšu, lai esošās māsas noturētu nozarē un piesaistītu jaunās, jo vajadzība ir milzīga. Mums jāveido atbilstoša darba vide un jāmāk parādīt māsām viņu profesionālās karjeras iespējas – māsas vadītājas, tai skaitā multidisciplināru komandu vadītājas, māsas skolotājas un pasniedzējas, māsas, kas darbojas pacientu drošības un pacientu tiesību jomā, māsas, kuras izglīto pacientus, kā arī māsas, kuras darbojas pētniecībā,” diskusijā akcentēja Zane Straume, Bērnu slimnīcas valdes locekle.

Darba slodze un māsu trūkums

Viena no problēmām, ko iezīmēja diskusijas dalībnieces, ir izdegšana, jo daudzas māsas strādā vairākās darbavietās, kā arī slimnīcās mēdz būt pārāk liels aprūpējamo pacientu skaits.

“Bērnu slimnīcā mūsu mērķis ir panākt, lai ikdienā māsa strādātu ar samērīgu pacientu skaitu, atkarībā no to sarežģītības, piemēram, tie varētu būt 4–6 pacienti pediatrijas nodaļā, bet intensīvās terapijas nodaļā – 1–2 pacienti. Lai to panāktu, jau 10 gadus mērām māsu slodzi un izmantojam aprēķinus noslodzes regulēšanai. Taču kopumā šobrīd Latvijā valsts veselības aprūpes sistēmā trūkst aptuveni 5000 māsu.

Lai risinātu māsu trūkumu, visiem nozares pārstāvjiem jāsanāk kopā un jāpieņem kopīgi lēmumi,”

skaidroja Linda Frīdenberga, Bērnu slimnīcas aprūpes direktore.

Nākotnes izaicinājumi veselības aprūpē

Sabiedrība vēlas kvalitatīvu veselības aprūpi un jaunu speciālistu ienākšanu slimnīcās, kas nodrošinātu pakalpojumu ilgtspēju. “Bērnu slimnīcā ik gadu ienāk jaunās māsas, aug zināšanu līmenis, māsu profesija mainās, un arvien pieaug nozīme māsas lēmumu pieņemšanas spējām gan par pacientu izvērtējumu, gan par ārstēšanu un aprūpi. Vienlaikus saskaramies ar tendencēm, kas iezīmē nākotnes izaicinājumus – daļai māsu sasniedzot pensijas vecumu, būs nepieciešama straujāka jauno speciālistu ienākšana profesijā. Tā kā jaunās māsas bieži izvēlas strādāt ar mazāku slodzi, kopumā būs nepieciešams lielāks māsu skaits. Tāpēc risinājumi jāmeklē jau tagad,” turpina Linda Frīdenberga.

Topošās māsas un studijas

Tā kā diskusijas dalībnieces bija arī abu māszinību studiju programmu direktores, sarunas gaitā iezīmējās aina, kā uz savu turpmāko darba vidi raugās topošās māsas. “Jau paralēli studijām topošās māsas var sākt strādāt un būt komandā aprūpes darbā medicīnas iestādēs. Šo iespēju studenti izmanto, lai praksē vairāk iepazītu savu topošo profesiju. Redzam, ka mūsu absolventi pēc studiju beigām lielākoties paliek Latvijā, kas mūs iepriecina. Tomēr viņi bažījas par izdegšanu, jo māsu profesijā Latvijā slodze ir liela,” norādīja Ina Mežiņa-Mamajeva, Latvijas Universitātes māszinību programmas direktore.

“Vienlaikus pēdējā studējošo aptauja liecina, ka māsu profesijas prestižu vairāk respondentu nekā iepriekš vērtē kā augstu,” uzsvēra Ina Mežiņa-Mamajeva.

Studiju pieprasījums un profesijas daudzveidība

“Rīgas Stradiņa universitātes Jauno māsu akadēmijā pērn uz vienu studiju vietu pieteicās 10 skolēni, kas liecina par stabilu jauniešu interesi par māszinībām. Esam novērojuši, ka studēt māsu profesiju izvēlas arvien vairāk vīriešu. Tas ir svarīgi, jo darbā ar pieaugušajiem pacientiem nereti nepieciešams arī fizisks spēks, ne tikai izturība.

Mums jāveicina tādu māsu sagatavošana, kas ir motivētas un gatavas aktīvi iesaistīties pētniecībā, kā arī stiprināt pētniecisko darbību un profesionālo iesaisti veselības aprūpes attīstībā,”

atzīmēja Eva Cela, Rīgas Stradiņa universitātes māszinību studiju programmas direktore.

Atbalsta mehānismi studentiem

Bērnu slimnīcā, lai atbalstītu un motivētu studentus turpināt darbu bērnu veselības aprūpē, tiek meklēti dažādi atbalsta mehānismi. 2025. gada rudenī 10 jaunākajām māsām, kuras paralēli studijām māszinību programmās strādā Bērnu slimnīcā, piešķirtas 2000 eiro stipendijas. Tas bijis iespējams, pateicoties Rietumu Bankas dibinātā Nākotnes Atbalsta fonda ziedojumam un Bērnu slimnīcas fondam.

Diskusijas ieraksts

Diskusijas ierakstu aicinām noskatīties Bērnu slimnīcas vai Bērnu slimnīcas fonda Facebook lapā.