Redzēju, cik lielu ietekmi var atstāt vienkāršs, empātisks vārds. Pieredze māszinību praksē

Lotu Grētu interesē operāciju māsas pienākumi, tādēļ lielāko daļu savas prakses viņa pavada operāciju blokā. “Lota Grēta sevi ir pierādījusi no labākās puses, līdz ar to pēc RSU absolvēšanas pievienosies mūsu kolektīvam. Priecājos, ka mūsu kolektīvam pievienosies vēl viena forša māsa,” teic Baiba Kasakovska.

Sarunā ar Lotu Grētu Krēsliņu savu ceļu līdz māsas profesijai atklāj abas.

Baiba: Es nāku no Latgales, precīzāk, no Rēzeknes. Es nebiju no tām meitenēm, kuras vecāki vai vecvecāki bija mediķi, un arī no bērnības nesapņoju, ka būšu ārsts vai māsa. 

Vienā mirklī pieņēmu lēmumu, ka vēlos savu nākotni saistīt ar medicīnu, un izvēlējos medicīnas māsas profesiju.

Man dzīvē lielākoties nekad neizdodas iet vienkāršākos ceļus, vēlreiz tas apliecinājās arī tad, kad vienā mirklī izvēlējos studēt RSU, kas, kā zināms, joprojām tiek uzskatīta par universitāti ar visaugstākajiem izglītības standartiem.

Ļoti ātri aizritēja četri bakalaura studiju gadi, nevienā mirklī nešaubījos, ka esmu īstajā vietā, jo pat prātā nespēju sevi iedomāties kādā citā profesionālajā virzienā.

Absolvējot bakalaura studijas, zināju, ka vēlos turpināt studijas maģistratūrā, jo tas paver karjeras izaugsmes iespējas. Jāatzīst, ka tās man vienmēr ir bijušas ļoti svarīgas. Par to paldies manam neatlaidīgajam raksturam un RSU!  

Pašreiz esmu LMC galvenā māsa. Mūsu centrs ir īpaši atpazīstams ar savām sarežģītajām un Latvijā vēl iepriekš nebijušām operācijām. Esmu patiesi pagodināta, ka varu būt daļa no šīs komandas.

Šis gads mūsu kolektīvam ir ļoti īpašs, tuvojas mūsu jaunās specializētās slimnīcas noslēguma darbi, šis notikums mijas gan ar prieku, gan ar jauniem izaicinājumiem.

Vēl viens priecīgs notikums ir sadarbības sākšana ar RSU Veselības un sporta zinātņu fakultāti. Balstoties uz šo sadarbību, mūsu centrs ir kļuvis par klīniskās prakses vietu topošajām māsām. Mani kā centra galveno māsu priecē, ka esam tiesīgi apmācīt ne tikai rezidentus, bet arī topošās māsas.

Kā tu iejuties pie mums?

Lota Grēta: Sākumā bija neliels satraukums, jo tomēr šis ir viens no vadošajiem centriem Latvijā un apkārt ir ļoti pieredzējuši speciālisti. Taču kolēģi bija ļoti atsaucīgi un pretimnākoši, tas palīdzēja ātri iejusties komandā. Iejusties palīdzēja ne tikai māsas, bet arī ārsti, visi bija ļoti ieinteresēti mani izglītot un apmācīt. Bija sajūta, ka arī man kā studentei ir sava vieta, un mani iesaistīja procesos, skaidroja un iedrošināja. Tas ļoti palīdzēja iegūt pārliecību par sevi.

Baiba: Kas tevi šeit pārsteidza?

Lota Grēta: Mani pārsteidza, cik svarīga ir savstarpējā cieņa un komunikācija visu komandas locekļu vidū – ne tikai ārstu un māsu, bet arī ar pacientiem. Redzēju, cik lielu ietekmi var atstāt vienkāršs, empātisks vārds vai klātbūtne brīdī, kad cilvēkam ir bail. Tāpat 

pārsteidza, cik daudz jauna var apgūt īsā laikā: gandrīz katru dienu pierakstīju, ko pirmo reizi ieraudzīju vai iemācījos. 

Tas palīdzēja ne tikai atcerēties, bet arī sakārtot galvā visu pieredzēto.

Baiba: Vai kaut kas ir biedējis tevi?

Lota Grēta: Sākumā mani visvairāk biedēja doma par to, ka vēl daudz ko nezinu. Bija sajūta, ka ikviens solis jāveic ļoti apzināti, lai neko nesajauktu vai nepalaistu garām. Apkārtējie kolēģi strādāja ar lielu pārliecību, ātrumu un precizitāti – tas radīja apbrīnu, bet vienlaikus arī satraukumu: vai es spēšu sasniegt tādu pašu līmeni?

Galvenā māsa un operācijas bloka māsas man uzticējās, iesaistīja mani dažādos procesos un vienlaikus vienmēr bija klātesošas, ja radās šaubas vai vajadzēja palīdzību.

Šāds atbalsts veidoja drošu vidi mācībām un personīgai izaugsmei. Tas iemācīja man nebaidīties no kļūdām, bet saskatīt tajās iespēju mācīties un augt. Tāpēc ar laiku sāku uztvert grūtības nevis kā šķēršļus, bet kā soli tuvāk tam, lai kļūtu pārliecināta un līdzsvarota.

Mans ieteikums topošajām māsām: vienmēr izmantojiet savas prakses vietas sniegtās iespējas un atcerieties, ka prakses vieta var nākotnē kļūt arī par darba vietu!