Pārlekt uz galveno saturu
Jaunais pētnieks
Pētniecība
Studentiem

Igors Pikaļevs ir Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes studiju programmas Medicīna 6. kursa students un Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā stipendiāts. Viņš ir izstrādājis zinātniski pētniecisko darbu Depresijas pazīmju prevalence Medicīnas fakultātes pēdējā mācību gada studentu vidū.

igors-pikalevs-rsu-MF-students-lead.jpg

Darba vadītāja: RSU Tālākizglītības fakultātes doc. Sandra Gintere.

Savu pētniecisko darbu Igors Pikaļevs prezentēja RSU starptautiskajā studentu zinātniskajā konferencē 25. aprīlī, un viņš ir viens no šīs konferences uzvarētājiem apakšsekcijā Rehabilitācija, uzturzinātne, sabiedrības veselība, arodmedicīna (Rehabilitation, Nutritional Science, Public Health, Occupational Medicine). Pētījuma rezultāti tika prezentēti arī ResearchSlam 2015 konkursā.

Igors Pikaļevs par darba tēmas izvēli: "Pētījuma tēmu izvēlējos tāpēc, ka šī ir nozīmīga problēma gan sabiedrībā, gan tuviem cilvēkiem, gan pašam, jo pēdējo studiju gadu laikā bieži sastapos ar depresijas simptomiem un to sekām (sev, kolēģiem, pacientiem). Uzskatu, ka depresija ir slimība, kura nav pietiekami izprasta un aktualizēta mūsu sabiedrībā. Depresija studiju gados, pēc manām domām, ir īpaši svarīga problēma, jo šajā dzīves posmā depresija var radīt negatīvas sekas studenta personīgajā attīstībā un profesionālajā nākotnē."

Depresija ir ļoti izplatīta garīga slimība. 2012. gadā no tās cieta vairāk nekā 350 miljoni cilvēku visā pasaulē. [1] Depresijas prevalence Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem, pēc 2014. gadā publicētā pētījuma informācijas, veido 6,7 %. [2] No studentiem īpaši bieži tā ir sastopama medicīnas, tiesību zinātņu un tālākizglītības studentiem. [3] Cilvēki, kuri slimo ar depresiju, ir pakļauti lielākai saslimstībai un mirstībai. [4] Medicīnas studentiem depresijas pazīmju biežums variē ap 20 – 40 %. [5; 6]

Pētnieciskā darba ietvaros netika noteikta depresijas, respektīvi, slimības prevalence, bet depresijas simptomu kopuma biežums, kurš var dot pamatu diagnozes noteikšanai. Rezultātā atklājās, ka abās Latvijas Medicīnas fakultātēs ir līdzīgs depresijas pazīmju biežums un vidēji ir 34 % gadījumu (RSU – 34,1 %, LU – 33,3 %).

Biežāk depresijas simptomi tika novēroti sievietēm. Smagas un vidēji smagas depresijas simptomu biežums, kuru gadījumā ir obligāta ārsta konsultācija, studentiem bija 15,27 %, bet tiem, kas nemācās augstākās izglītības iestādēs, tas ir 3,61 %.
Pēdējo divu nedēļu laikā pirms aptaujas 13,3 % studentiem bija dažādas pakāpes un biežuma suicidālās domas un 2,96 % studentiem katru dienu bija domas par pašnāvību.

Aptaujājot gandrīz visus 6. studiju gada medicīnas studentus RSU, atklājās, ka dažādās izteiktības pakāpēs 92,12 % studentu ir enerģijas trūkums, 85,71 % – nomākts garastāvoklis, 75,37% – miega traucējumi. Šī nepievilcīgā aina prasa nopietnu risinājumu.