Kā mākslīgais intelekts maina jurista darbu un tiesību izglītību. Ieskats "FutureLaw" konferencē

Foto no Artūra Kurbatova provātā arhīva

Tallinā 29. un 30. maijā norisinājās Ziemeļeiropas vērienīgākā juridiskās inovācijas konference FutureLaw '25, un otro gadu pēc kārtas tajā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes doktorants un docētājs Artūrs Kurbatovs, kurš seko līdzi juridisko tehnoloģiju attīstības tendencēm un piedalās starptautiskās diskusijās par mākslīgā intelekta (MI) iespējām un robežām jurisprudencē. Viņa dalība konferencē apliecina RSU mērķtiecīgu iesaisti juridiskās izglītības satura attīstībā atbilstoši digitālās transformācijas izaicinājumiem.

FutureLaw šogad pulcēja vairākus simtus dalībnieku no vismaz desmit valstīm. Šī platforma tradicionāli apvieno juristus, tehnoloģiju izstrādātājus, dizainerus un jaunuzņēmumu vadītājus, piedāvājot iespēju tikties, dalīties pieredzē un kopīgi diskutēt par juridiskās prakses nākotni tehnoloģiju laikmetā.

Konferences daudzdisciplinārais sastāvs un saturs spilgti atklāja vienu no tās pamatidejām – mēs ne visi esam juristi, bet visi veidojam produktus, kas juristiem palīdz efektīvāk, precīzāk un cilvēkam draudzīgāk īstenot viņu profesionālo misiju. Tieši šī starpdisciplinārā pieeja padara FutureLaw par nozīmīgu vietu zināšanu un prakses krustpunktā.

Mākslīgais intelekts kā instruments juridiskā darba transformācijā

Konferences centrālais tematiskais fokuss bija veltīts mākslīgā intelekta (MI) praktiskajai izmantošanai juridiskajā darbā un tiesību zinātniskajā pētniecībā. Paneļdiskusijās un praktiskajās darbnīcās dominēja jautājumi par lielo valodu modeļu (LLM) izmantošanu, dokumentu apstrādes automatizāciju, kā arī MI rīkiem, kas asistē līgumu pārskatē, riska identifikācijā un tiesvedības stratēģiju izstrādē. Aizvien pārliecinošāk iezīmējas MI kā pastāvīgas un neatgriezeniskas pārmaiņas elements – tas vairs netiek uzskatīts par eksperimentālu tehnoloģiju vai nākotnes risinājumu, bet gan par būtisku daļu no mūsdienu juridiskās darbības infrastruktūras.

Empīriskie dati liecina, ka vairāk nekā puse juristu, kuri MI rīkus jau integrējuši savā ikdienas praksē, katru nedēļu ietaupa līdz piecām stundām darba laika, bet aptuveni viena desmitā daļa sasniedz vēl augstāku ietaupījumu – līdz desmit stundām. Šāds efektivitātes pieaugums nav tikai kvantitatīvs ieguvums, bet ietekmē arī profesionālās darbības kvalitāti un prioritāšu struktūru. Atbrīvojot juristu no tehniski atkārtojamiem uzdevumiem, MI ļauj viņam koncentrēties uz juridisko analīzi, argumentācijas izstrādi, stratēģisku lēmumu pieņemšanu un klientu konsultēšanu – tātad uz tiem pienākumiem, kuros būtiska ir cilvēka profesionālā spriestspēja un vērtējums.

Konferencē tika piedāvātas vairākas praktiskas atziņas par MI lietojumu konkrētās juridiskajās situācijās. Līgumu pārskatē, piemēram, MI spēj identificēt neatbilstības dažādu dokumenta versiju starpā, brīdināt par trūkstošām klauzulām vai atšķirīgu terminoloģiju, kā arī izcelt potenciālos riskus, kas pretējā gadījumā prasītu ilgstošu manuālu darbu. Lielie valodu modeļi tiek izmantoti arī normatīvā regulējuma analīzē, īpaši salīdzinot nacionālos tiesību aktus ar Eiropas Savienības tiesību prasībām vai izvērtējot judikatūras attīstību konkrētās jomās.

Biroju praksē arvien biežāk tiek ieviesti MI rīki, kas automatizē sākotnējo dokumentu projektu izstrādi, sagatavo klientiem paredzētas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem vai sistematizē lielapjoma informāciju. Šāda automatizācija cilvēka iesaisti pārvirza uz kvalitatīvi augstāku līmeni – MI sniegto rezultātu pārskatīšanu, juridisko izvērtējumu un pielāgošanu katram konkrētajam gadījumam.

Līdzīgas tendences ir novērojamas juridiskajā pētniecībā.

Mākslīgais intelekts palīdz strukturēt avotu kopumus, identificēt tematiskās līdzības un sniegt sākotnējo izpētes kartējumu, tādējādi pētniekam ļaujot veltīt vairāk laika interpretācijai un teorētiskajai analīzei.

Tajā pašā laikā uzsvērts, ka MI ģenerētajam saturam joprojām nepieciešama cilvēka jurista kontrole – tā precizitātes, konteksta atbilstības un juridiskās korektuma izvērtēšana ir neatņemama atbildīgas profesionālās prakses sastāvdaļa.

Tādējādi konferences materiāli atklāj būtisku paradumu maiņu – no MI kā tehnoloģiskas ērtības uz MI kā profesionālās domāšanas līdzdalībnieku, kura pienesumu nosaka nevis tā formālie parametri, bet jurista spēja to mērķtiecīgi, ētiski un kompetenti izmantot.

Mākslīgais intelekts kā palīgs, nevis aizstājējs tiesību piemērošanā

Konferencē vairākkārt tika uzsvērts, ka būtiskākais izaicinājums nav saistīts ar pašu tehnoloģiju pieejamību vai izstrādes tempiem, bet gan ar juristu un pētnieku spēju mērķtiecīgi un atbildīgi tās integrēt profesionālajā darbā. Mākslīgais intelekts vairs netiek uztverts kā noslēpumaina vai nekontrolējama "melnā kaste", bet kā instruments, kura efektīva izmantošana prasa kvalificētu cilvēka līdzdalību. Tas nozīmē ne tikai spēju izvēlēties atbilstošus risinājumus konkrētām uzdevumu grupām, bet arī prasmi nodrošināt datu aizsardzību, ētisku pārvaldību un satura juridisko korektumu.

Šāda pieeja prasa juristiem jauna tipa kompetences – spēju apvienot tiesību zināšanas ar digitālo domāšanu, t.i., izpratni par to, kā algoritmi veido, strukturē un pasniedz informāciju, kā arī apzināšanos par to, kādos gadījumos algoritma piedāvātais rezultāts ir jāuztver kā palīglīdzeklis, nevis galīgais risinājums. Ne velti diskusijās tika aktualizēts jautājums par MI robežām: vai ir iespējams, ka mākslīgais intelekts nākotnē piedāvās juridisku risinājumu, kuram nav nepieciešama cilvēka-jurista pārbaude? Vai algoritma secinājums kādreiz varēs aizvietot cilvēka spriedumu tiesiskā analīzē?

Līdzšinējā pieredze liecina, ka, lai arī MI spēj apstrādāt ievērojamu informācijas apjomu un piedāvāt strukturētas atbildes īsā laikā, tā darbība balstās uz jau pastāvošu datu atkārtojumu un modelēšanu, nevis uz tiesiskā konteksta jaunradi vai vērtējošu izpratni. Juridiskās domas būtība – likumdošanas interpretācija, piemērošana konkrētai situācijai un argumentācijas veidošana – joprojām prasa cilvēka klātbūtni, kurš spēj izsvērt faktu nozīmi, saprast procesuālos ierobežojumus un pielāgot juridisko pozīciju tiesas institūcijas pārliecināšanas mērķim.

Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Artūrs Kurbatovs, piedaloties konferences diskusijās, formulēja šo domstarpību starp cilvēku un algoritmu vienkāršā, bet profesionāli būtiskā atziņā: "Labākais jurista padoms klientam – padoms, kuram piekrīt tiesnesis tiesas zālē." Šī doma iezīmē būtisko atšķirību starp MI radītu tekstu un jurista sniegtu padomu –

tikai cilvēks var novērtēt, vai konkrētais risinājums ir ne tikai juridiski korekts, bet arī praktiski piemērojams un pārliecinošs tiesas skatījumā.

Tas pieprasa ne vien zināšanas, bet arī intuīciju, vērtējumu un pieredzi, ko algoritms šobrīd nespēj reproducēt.

Tādējādi konference apliecināja ne tikai MI potenciālu, bet arī atgādināja par robežām, kurās cilvēka spriestspēja paliek neaizstājama. Profesionāla atbildība, kritiska analīze un juridiskais taktiskums arī turpmāk veidos jurista darba neatņemamu pamatu, savukārt MI – atbalsta instrumentu, kura ietekme ir tik vērtīga, cik apdomīgi tas tiek izmantots.

Sadarbība, nevis sacensība ar mākslīgo intelektu

Apkopojot konferences atziņas, docētājs Artūrs Kurbatovs uzsver, ka nākotnes jurists nebūs aizvietojams ar mākslīgā intelekta rīkiem, bet gan strādās, izmantojot MI kā efektīvu atbalsta mehānismu datu atlasei, informācijas strukturēšanai un atbilstošu precedentu identificēšanai. Cilvēka un tehnoloģiju sadarbība šādā modelī nav konkurējoša, bet gan papildinoša – MI uzdevums ir atvieglot informācijas apstrādi un piedāvāt risinājumu alternatīvas, savukārt gala izvēli, tās juridisko pamatojumu un normatīvo piemērošanu veic jurists, balstoties savā profesionālajā spriestspējā.

Šāda līdzāspastāvēšana kļūst būtiska ne tikai juridiskās prakses pārvaldībā, bet arī tiesību zinātnes izglītības saturā. FutureLaw '25 laikā

iegūtā pieredze un izveidotie starptautiskie kontakti tiks mērķtiecīgi izmantoti RSU studiju kursu attīstībā, īpašu uzsvaru liekot uz tehnoloģiju tiesību, datu aizsardzības un profesionālās ētikas problemātiku digitālās transformācijas kontekstā.

Papildus tam tiek paplašināta sadarbība ar LegalTech uzņēmumiem, kas sniegs RSU studentiem iespējas iesaistīties praksēs, projektos un lietišķos pētījumos, veidojot ciešāku saikni starp akadēmisko procesu un nozares attīstības realitāti.

Konference apliecināja, ka jurisprudence pašlaik atrodas kvalitatīvu pārmaiņu posmā, ko pamatoti iespējams raksturot kā digitālās transformācijas zelta laikmetu. Mākslīgais intelekts kļūst par neatņemamu resursu juridiskajā praksē, tomēr taisnīguma īstenošanā un lēmumu pieņemšanā joprojām būtiska paliek cilvēka – jurista – klātbūtne. Tieši spēja interpretēt tehnoloģijas sniegto informāciju, uzņemties atbildību un rīkoties saskaņā ar tiesiskuma, proporcionalitātes un sabiedrības interešu principiem veido to profesionālo identitāti, kas būs noteicoša 21. gadsimta otrajā ceturksnī.