Kad veselīgums jāārstē: plaši apmeklētās Zinātnieku brokastīs šķetina helsisma konceptu Pārlekt uz galveno saturu
Darbiniekiem
Pētniecība
Studentiem
Sabiedrības veselība

Trešdien, 6. februārī, Rīgas Stradiņa universitātē tika aizvadīts tradicionālais, šogad jau otrais Zinātnieku brokastu pasākums, kura fokuss šoreiz bija izteikti starpdisciplinārs – sociālo un humanitāro zinātņu eksperti kopā ar sabiedrības veselības speciālistiem pievērsās helsisma konceptam, šķetinot jautājumu par to, vai un kad veselīgums ir jāārstē.

Helsisma centrā ir veselība kā prioritāra dzīves vērtība un  mērķis, kas primāri tiek sasniegts ar dzīvesveida pārveidošanu. Kā pasākumā norādīja eksperti, pats par sevi helsisms nav nosodāms, taču kā jebkurai parādībai tai ir dažādas gradācijas. Komunikācijas studiju katedras lektore, jaunās maģistra studiju programmas Veselības komunikācija vadītāja Vita Savicka ieskicēja helsisma kritizējamos aspektus, tostarp manipulējošo spiedienu uz sabiedrību, kad indivīdiem tiek "pieprasīts" ievērot tādu dzīvesveidu, kas veicina veselīgumu, helsisma izpausmju egoistisko vērsumu, visa centrā liekot sevi, nevis citus, vai brīvības zaudēšanu, ko var raisīt nepārtraukta sekošana savam veselības stāvoklim un iespējamajiem slimību simptomiem.

Savukārt RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne pievērsās procesu atkarībām, runājot par cilvēkiem, kuru rūpes par veselību un centienus izvairīties no visa, kas varētu tam kaitēt, var raksturot kā pārspīlētus. Medicīniski par atkarībām ir atzītas tikai azartspēļu atkarība un videospēļu atkarība, bet pārējās izpausmes – bieža iepirkšanās, darbaholisms utt. tiek dēvēti par kompulsīviem vai impulsu kontroles traucējumiem. Helsisma kontekstā būtiski ir tādi jēdzieni kā ortoreksija (pārmērīga tieksme ēst veselīgu ēdienu) un muskuļu dismorfija (atkarība no sava ķermeņa muskuļu masas veidošanas).

Savukārt Kopenhāgenas Universitātes profesors Mortens Nilsens (Morten Ebbe Juul Nielsen) runāja par helsisma izaicinājumiem mūsdienu sabiedrībā, ieskicējot tā izpausmes Dānijas sabiedrībā.

Pasākumu noslēdza paneļdiskusija ar Komunikācijas fakultātes dekānes profesores Andas Rožukalnes, RSU Sporta un uztura katedras docētājas Lolitas Neimanes, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docenta, ārsta psihoterapeita Artūra Utināna un RSU Humanitāro zinātņu katedras docenta Venta Sīļa dalību.

Facebook tiešraides ieraksts no pasākuma pirmās daļas skatāms šeit.