Ķīmisko vielu kokteili var saturēt pat putekļi mājās. RSU pēta, kas uzkrājas iedzīvotāju organismā
Ķīmiskās vielas mūsdienās ir klātesošas visur – ne tikai ražošanas uzņēmumos, bet arī mūsu mājā, pārtikā, gaisā, apģērbā un kosmētikā. Tās bieži vien nodrošina ērtības, piemēram, pagarina produktu derīguma termiņu, piešķir patīkamu smaržu vai uzlabo materiālu izturību. Tomēr aiz priekšrocībām var slēpties arī ilgtermiņa riski veselībai – daļa no vielām uzkrājas organismā vai ietekmē tā sistēmas, vēl pirms apzināmies to klātbūtni. Daļa no šīm vielām tiek izvadītas, bet var radīt īslaicīgu ietekmi uz dažādām orgānu sistēmām: hormonālo sistēmu, auglību, nervu sistēmu vai imunitāti. Liela daļa šo vielu vēl tikai tiek pētītas – arī Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) biomonitoringa pētījuma pētnieki skaidro, kur šīs vielas sastopamas ikdienā, kā tās var ietekmēt veselību un ko varam darīt, lai samazinātu nevēlamo ietekmi.
Foto: Storyblocks.com
Ķīmiskās vielas ikdienā – kur tās slēpjas?
Viens no galvenajām ķīmisko vielu iekļūšanas veidiem cilvēka organismā ir pārtika. Mūsu šķīvī ikdienā var nonākt daudz vairāk nekā tikai uzturvielas.
Piemēram, akrilamīds – viela, kas veidojas, augstā temperatūrā cepot kartupeļus, graudu produktus vai grauzdējot kafiju, – ir potenciāli kancerogēna.
To nevar ne sajust, ne redzēt, bet tā klātbūtne pārtikā ir jau pierādīta.
Tāpat rūpnieciski ražotā pārtikā var atrast ftalātus un bisfenolu A (BPA) – plastmasas sastāvdaļas, kas var migrēt no iepakojumiem vai konservu kārbu pārklājumiem pārtikā un ietekmēt hormonālo sistēmu, īpaši traucējot estrogēnu un androgēnu jeb dzimumhormonu darbību, kā arī vairogdziedzera hormonu līdzsvaru.
Ne mazāk būtiskas ir pesticīdu atliekvielas, kas paliek augļos, dārzeņos vai graudaugos pēc to apstrādes lauksaimniecībā. Latvijā veiktās pārtikas paraugu analīzes liecina, ka lielākā daļa pārtikas satur pesticīdu atliekvielas zem noteiktajām normām, taču jāņem vērā, ka šīs vielas bieži tiek uzņemtas katru dienu un dažādās kombinācijās. Robežvērtības parasti tiek noteiktas, izvērtējot atsevišķas vielas iedarbību, taču reālajā dzīvē cilvēki ir pakļauti vairāku vielu vienlaicīgai iedarbībai ilgstošā laika periodā. Šāda kombinētā un hroniskā ietekme var radīt papildu riskus, kurus grūti novērtēt, balstoties tikai uz atsevišķu vielu koncentrāciju.
Turklāt pesticīdi bieži darbojas kā endokrīnās sistēmas jaucējvielas – ietekmējot hormonālo sistēmu, tās attīstību, kā arī auglību.
Lasīt plašāk LSM.lv par to, kur slēpjas ķīmiskās vielas
Kas notiek cilvēka organismā – ko parāda biomonitorings
Lai arī mēs ikdienā redzam tikai produktu etiķetes un lietošanas instrukcijas, daudz būtiskāks jautājums ir – kas no tā visa nonāk mūsu ķermenī? Atbildi sniedz cilvēku biomonitorings – metode, ar kuru iespējams noteikt dažādu ķīmisko vielu klātbūtni cilvēka asinīs, urīnā vai citos bioloģiskajos paraugos. Šī pieeja ļauj iegūt reālu, nevis teorētisku priekšstatu par to, kādas vielas un kādā koncentrācijā patiesībā atrodas organismā.
Latvijā biomonitoringa dati līdz šim bijuši ierobežoti, taču pēdējos gados situācija mainās. Rīgas Stradiņa universitātes īstenotais pētījums HBM4LV, kura ietvaros Latvijā tiks izveidota cilvēku biomonitoringa programma, ir nozīmīgs solis pretī tam, lai noskaidrotu – cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti dažādu ķīmisko vielu iedarbībai. Šī pētījuma ietvaros pieaugušajiem tiek analizēti asins un urīna paraugi, kā arī apkopoti dati par viņu dzīvesveidu, uztura un mājsaimniecības paradumiem, kā arī kontaktu ar ķīmiskām vielām, lai mēģinātu izskaidrot konkrēto vielu avotus.
Piedalies arī tu! Kā iesaistīties pētījumā un palīdzēt zinātnei
Mēs bieži dzirdam, ka "vajadzētu vairāk pētīt", bet reti mums tiek dota iespēja pašiem piedalīties šādos pētījumos. Latvijā šobrīd norit pētījums "Latvijas cilvēka biomonitoringa programmas izveide – HBM4LV", kas dod katram iedzīvotājam iespēju kļūt par daļu no svarīgas zinātniskas iniciatīvas. Šī programma ir vērsta uz ķīmisko vielu klātbūtnes novērtēšanu Latvijas iedzīvotāju organismos un sniedz pamatu labākai vides un veselības politikai nākotnē.
Pēc pieteikšanās dalībniekiem tiek lūgts aizpildīt dalībnieku informētās piekrišanas veidlapu, anketu par viņu uztura paradumiem, sadzīves ieradumiem un dažādu produktu lietošanu. Pēc tam nepieciešams nodot asins un urīna paraugus, kas tiks analizēti sertificētās laboratorijās, lai noteiktu dažādu vielu klātbūtni.
Lai iegūtu reprezentatīvu pētījuma izlasi, ir svarīgi, lai dalībnieki pārstāvētu dažādus dzimumus, vecuma grupas un Latvijas reģionus. Pašlaik pētījumā visaktīvāk iesaistās sievietes no lielajām pilsētām, taču trūkst vīriešu vecumā no 19 līdz 39 gadiem un to, kas dzīvo ārpus Rīgas. Šo grupu līdzdalība ir būtiska, lai iegūtie rezultāti precīzāk atspoguļotu situāciju visā Latvijā.
Dalība pētījumā ir anonīma un droša. Katrs dalībnieks iegūst iespēju uzzināt par savu ķīmisko vielu ekspozīciju – piemēram, vai organismā ir konstatētas pesticīdu atliekas, PFAS, smagie metāli, ftalāti vai citas vielas. Turklāt šie dati palīdz pētniekiem izprast plašāku ainu – kā vielu klātbūtne saistīta ar uztura ieradumiem, dzīvesvietu, vecumu vai dzimumu.
Lasīt visu rakstu bez maksas portāla LSM.lv rubrikā RSU Zinātnes ekspresis
