Pārlekt uz galveno saturu
Darbiniekiem
Pētniecība
Ārkārtas stāvoklis

Latviešus visvairāk uztrauc neziņa par koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 attīstības scenārijiem, iespējamība saslimt pašiem vai ģimenes locekļiem, kā arī pandēmijas ietekme uz ekonomiku Latvijā un pasaulē, secināts aptaujā, ko iniciējusi Vītauta Dižā universitāte Kauņā, bet Latvijā īstenojuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pētnieki. Lai noskaidrotu sabiedrības domas par COVID-19, aprīlī pētnieki veica aptauju, kurā piedalījās teju 3500 interneta lietotāju. Lauvas tiesa respondentu saslimšanu ar COVID-19 uzskata par iespējamu, taču ir zinoši par to, kā sevi no tā pasargāt. 

Pētnieki Latvijā aptauju īstenoja no 9. līdz 20. aprīlim, saņemot 3483 anketas no dažāda vecuma labi izglītotiem interneta lietotājiem, lielākoties pilsētniekiem. Aptaujāti gan latviski, gan krieviski runājošie iedzīvotāji. 

Respondentus visvairāk uztrauc neziņa par vīrusa attīstību kopumā un bailes saslimt pašiem vai ģimenes locekļiem. Tikpat lielā mērā respondentus uztrauc vīrusa ietekme uz ekonomiku Latvijā un pasaulē. Vidēji augsts ir respondentu satraukums par ārkārtas stāvokļa ieviešanu Latvijā, pirmajiem saslimušajiem un pandēmijas izziņošanu, kā arī par to, ka Latvijas institūcijas un medicīnas iestādes nav gatavas cīņai ar vīrusu. Mazākā mērā aptaujātos satrauc pārtikas produktu pieejamība veikalos, slēgtās izglītības iestādes un valsts robežu slēgšana. 80 % respondentu risku saslimt ar COVID-19 pašiem vai saviem ģimenes locekļiem vērtē kā zemu, bet iespējamu (42 %) vai iespējamu (38 %), 11 % – kā augstu vai ļoti augstu, 9 % – kā zemu. Raksturojot savu noskaņojumu, 84 % aptaujāto izvēlējās atbildi "protams, esmu norūpējies, bet galvenais ir saglabāt mieru un racionālu skatu uz dzīvi", 13 % apgalvo, ka ir pilnīgi mierīgi, "jo tas ir tikai kārtējais vīruss; pasaulē notiek arī trakākas lietas", 3 % atzīst, ka izjūt paniku, jo "nekas vairs nav drošs šajā pasaulē".

covid_19_results_infographics_05_08_2020_final.png

Lielākā daļa parāda labas zināšanas par apdraudētajām sabiedrības grupām, vīrusa izplatības ceļiem, pazīmēm, kā arī ieteicamo profilaksi. Respondentu domas dalās tikai par to, vai masku lietošana pasargā no vīrusa – piektā daļa aptaujāto uzskata, ka maska jāvalkā, bet gandrīz puse respondentu nezina, vai tas jādara, tikpat uzskata, ka sejas maska nepalīdz izvairīties no vīrusa. Šie rezultāti, iespējams, atspoguļo publiski izskanējušo pretrunīgo informāciju par sejas masku pieejamību un to valkāšanas noderīgumu.

Izvērtējot saslimšanas risku, visvairāk respondentus satrauc, ja kāds klepo vai šķauda, neaizklājot muti. Lielākā daļa respondentu atzīst, ka cenšas mazgāt rokas ikreiz, kad nonāk kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, saņemot vai nododot kādu priekšmetu vai veicot maksājumu veikalā. Tāpat liela daļa uzsver, ka nevēlētos lietot zīmuli, kura galu kāds ir apgrauzis. Puse no aptaujātajiem nedzertu no drauga ūdens pudeles, trešdaļa noraidoši izturas pret lietota apģērba valkāšanu.

Vairāk nekā puse respondentu nepiekrīt apgalvojumam "ja visi slimo ar kādu slimību, es arī saslimšu". Saslimšanas riska vērtējumu respondenti saista ar iepriekšējo pieredzi, kas saistīta ar infekcijas slimībām: ja cilvēki ar tām slimojuši, viņi biežāk pieļauj iespēju, ka arī šoreiz saslims. Ja respondenti nav slimojuši ar infekcijas slimībām, tad biežāk piekrīt apgalvojumam "Mana līdzšinējā pieredze liek man domāt, ka es nesaslimšu pat tad, ja mani draugi būs slimi". 

Runājot par avotu uzticamību, respondenti visaugstāk vērtē mediķu, valdības iestāžu un starptautisko institūciju sniegto informāciju, bet draugu, radinieku, kolēģu un politiķu informācija par COVID-19 lielākoties vērtēta kā daļēji uzticama vai neuzticama. Vismazāk aptaujātie uzticas slavenību un influenceru sniegtajai informācijai – divas trešdaļas respondentu tos uzskata par neuzticamiem informācijas avotiem, 7 % – par daļēji uzticamiem vai uzticamiem, piebilstot komentāros, ka sociālajos medijos seko ārstiem un zinātniekiem, tāpēc tiem uzticas. Lielākā daļa respondentu visvairāk uzticas TV un radio sniegtajai informācijai par COVID-19, bet interneta ziņu portālu un laikrakstu informācija biežāk vērtēta kā daļēji uzticama – tai uzticas līdz 60 % aptaujāto. Informācijai sociālās tīklošanās platformās uzticas vai daļēji uzticas 42 % respondentu.

Patlaban apkopoti pirmie rezultāti Latvijā un Lietuvā, bet izvērsta analīze gaidāma vēlāk. Kā atzīst aptaujas iniciatore, Vītauta Dižā universitātes Sabiedrības komunikācijas fakultātes asociētā profesore Inesa Bunevičiene, respondenti Lietuvā vienlīdz uzticas gan veselības aprūpes darbiniekiem, gan valdības institūcijām. Turklāt tie respondenti, kuri visvairāk uzticas valdības institūciju sniegtajai informācijai, ir norādījuši salīdzinoši zemāku baiļu līmeni par COVID-19.

Pētījuma prezentācija

Latvijā aptaujāti lielākoties (40 %) augstāko izglītību ieguvuši respondenti, 16 % studē vai ir ar nepabeigtu augstāko izglītību, 26 % ir vidējā izglītība, 5 % – nepabeigta vidējā izglītība, 13 % – cita izglītība. 72 % respondentu dzīvo pilsētās, 28 % – laukos. Vairāk nekā puse respondentu aptaujas laikā ir darba attiecībās – 62 % strādā, 14 % ir pensijā, 9 % nestrādā, 8 % studē, 7 % minējuši citu nodarbošanos. Lauvas tiesa no respondentiem (44 %) ir vecumā no 41 līdz 60 gadiem, 23 % ir 26–40 gadus veci, 22 % ir vecāki par 61 gadu, bet vismazāk atbildējušo (11 %) ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Gandrīz puse (48 %) respondentu savu veselību vērtē kā labu, 37 % – kā vidēji labu, 6 % – kā sliktu, 5 % – kā nevainojamu, bet 1 % – kā ļoti sliktu. Uz jautājumu par veselību nevēlējās atbildēt 4 % aptaujāto. Ja respondenti justu saslimšanas simptomus, vairāk nekā puse (53 %) zvanītu ģimenes ārstam, 33 % paliktu mājās un ārstētos, 8 % zvanītu uz SPKC informatīvo tālruni.