Pārlekt uz galveno saturu
Konferences, semināri

Kad ASV atkāpjas no savas līderpozīcijas uz noteikumiem balstītas liberālas starptautiskās kārtības veidošanā, kur atrodas Baltijas valstis? Tas bija viens no daudzajiem jautājumiem, kas tika uzdots Ķīnas studiju centra vadītājai doc. Unai Aleksandrai Bērziņai-Čerenkovai, kura dalījās savā skatījumā kopā ar Volodimiru Duboviku no Odesas Mečņikova Nacionālās universitātes un Andresu Kasekampu no Toronto Universitātes. Diskusija notika 5. maijā, un to organizēja Baltijas Studiju attīstības asociācija (Association for the Advancement of Baltic Studies).

Lai gan ASV ārpolitiku ir apvijusi nenoteiktība un nestabilitāte, ir svarīgi uzdot jautājumu: kas varētu būt ieguvēji no mainīgās globālās kārtības? Doc. Bērziņa-Čerenkova iedziļinājās jautājumā par Ķīnas nozīmi, lai nodrošinātu savu pozīciju globālajā ekonomikas un drošības infrastruktūrā laikā, kad ASV ietekme un sadarbība mazinās. Lai gan viņa atzina, ka ES un Ķīnas attiecībās ir iespējams atkusnis, jo abas cenšas rast veidus, kā mazināt risku, ko rada ASV, ir būtiski atcerēties, ka ES politiku attiecībā pret Ķīnu veido noteiktas intereses savienības iekšienē. Kā savā skatījumā izteicās Una A. Bērziņa-Čerenkova:

“Eiropas pretenzijas pret Ķīnu nav saistītas ar neseno pavērsienu ASV ārpolitikā. Tās ir patiesas Eiropas valstu intereses.”

Runājot par tirdzniecību un ekonomikas attīstību, U. A. Bērziņa-Čerenkova norādīja uz trūkumiem, ko nesenie tarifu kari ir atklājuši Ķīnas ģeopolitiskās ietekmes stratēģijā. “Ķīna pašlaik nav labā situācijā. Izaicinājums globālajai liberālajai kārtībai un brīvai tirdzniecībai nav Ķīnas spēka punkts, jo tā gūst labumu no atvērtības ekonomiskajās attiecībās,” atgādina docente. Savukārt visi diskusijas dalībnieki atzīmēja spēku līdzsvara maiņu multilaterālās organizācijās. Tā kā ASV cenšas mazināt savu ietekmi tādās organizācijās kā ANO, Ķīna spēj aizpildīt šo vakuumu un pastiprināt savu vēstījumu.

Visi paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm ir stabilizējoša nozīme starptautiskajās attiecībās, īpaši sarunās starp Rietumu sabiedrotajiem. Prof. V. Duboviks paskaidroja, ka Baltijas valstīm ir teikšana, iestājoties par stingru attieksmi pret Krieviju un par ASV karaspēka saglabāšanu Eiropā. Prof. A. Kasekamps piebilda, ka Baltijas valstis ir atgādinājušas ASV partneriem par savām saistībām attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, tādējādi nodrošinot “ideālo sabiedroto” apzīmējumu, citējot neseno valsts sekretāra Marko Rubio frāzi. Patiešām, viena no galvenajām atziņām, kas izrietēja no diskusijas, bija, ka Baltijas valstu solidaritāte ir unikāla pasaules mērogā, jo īpaši, ja runa ir par drošību un saskaņotu ārpolitiku.

Visbeidzot, runājot par Baltijas valstu nozīmi šķietami mainīgajā ģeopolitiskajā ainavā, Una A. Bērziņa-Čerenkova mudināja rādīt piemēru:

“Mūsu spēks ir dalība daudzpusējās organizācijās un sadarbībā. Mūsu ziņā ir noteikt virzienu un parādīt, ka mēs to varam darīt labi.”

Diskusijas ieraksts Youtube