LSA "Gada studente" Veronika Baltmane grib vērst pasauli labāku
Latvijas Studentu apvienības (LSA) Gada balvu nominācijā Gada students no trīspadsmit pieteiktajiem nominantiem 2. februārī saņēma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes 5. kursa studente un Medicīnas fakultātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras tehniskā asistente Veronika Baltmane.
Viņa ir 23 gadus veca Latgales meitene ar ļoti vispusīgām interesēm, kura prot pielāgoties situācijai un cilvēkam, kurai piemīt liela enerģija, radošums, atbildības sajūta, prasme komunicēt un saprasties ar apkārtējiem, kā arī laba humora izjūta.
Dzimusi Rīgā, bet augusi un mācījusies Ilūkstē, kur joprojām dzīvo viņas vecāki un jaunākā māsa. Jau vidusskolas laikā Ilūkstes 1. vidusskolas direktore Velta Šterna par viņu ir teikusi, ka "Veronika ir līdere, kas māk vadīt un aizraut arī citus".
Bijusi viena no skolēnu stipendiju konkursa Latvijas izcilnieki uzvarētājām humanitāro zinātņu kategorijā 2011. gadā. Vidusskolā viņa plānoja kļūt par plastikas ķirurģi, tagad, kad aiz muguras jau pieci gadi Medicīnas fakultātē, Veronika ir izvēles priekšā – bērnu ķirurģija, klīniskā mikrobioloģija vai bērnu infektoloģija.
LSA Gada balvas ieguvēja aktīvi piedalās pētnieciskajā darbā, raksta zinātniskos rakstus un tēzes, piedalās un uzstājas konferencēs. Viņa ir RSU Ķirurģijas studentu zinātniskā pulciņa vadītāja, un ar viņas līdzdalību tika dibināts RSU Mikrobioloģijas studentu zinātniskais pulciņš. Veronika veic brīvprātīgo darbu bērnu ķirurģijā Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas un ortopēdijas nodaļā. Šajā slimnīcā viņa gribētu strādāt pēc RSU absolvēšanas, jo "tā, manuprāt, ir viena no sakārtotākajām slimnīcām, un bērni mani visvairāk interesē, bet gribu palikt strādāt arī RSU, es gribu docēt".
Veronika Baltmane ir RSU Studējošo pašpārvaldes aktīviste un viena no pašpārvaldes projekta vadītājām RSU studentu populārzinātniskajam žurnālam Semper Anticus, piedaloties ne tikai žurnāla veidošanā, bet arī tā popularizēšanā. Viņa ir iesaistījusies arī projekta Doctors’ Safe Train realizēšanā, kas dos iespēju Medicīnas fakultātes vecāko kursu studentiem nostiprināt savas prasmes moderni iekārtotās operāciju zālēs, izmantojot dzīvnieku audus. "Līdz šim studentiem šādas iespējas trenēt savas iemaņas nebija. Tagad pieciem labākajiem pretendentiem, kas tiks atlasīti, ņemot vērā izstrādātos kritērijus, tāda būs, sedzot viņu dalību šajā programmā no Studējošo pašpārvaldes budžeta," stāsta Veronika.
Foto autore: Veronika Baltmane
Brīvajā laikā viņa fotografē gan savam, gan citu priekam, piedāvājot arī iemūžināt nozīmīgus dzīves notikumus ikvienam Latvijas izdzīvotājam, nodarbojas ar skriešanu un fitnesu, iet uz teātri un interesējas par kino, mūziku, kā arī lasa detektīvus, dzeju u. c.
Kas ir laime?
Ir tāda lielā laime, kad cilvēks staro un kas saistīta ar kādiem priecīgiem un nozīmīgiem dzīves notikumiem, un ikdienišķā laime, kas man ir tad, kad dzīve ir sakārtota, kad ir izdarīts tas, ko esmu ieplānojusi, kad nekas nav iekavēts, jo tad esmu harmonijā ar sevi. Man ir svarīgi, lai darbs ir padarīts un lai ir saskaņa ar apkārtējiem cilvēkiem. Ja rodas kādas domstarpības vai problēmas, svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tās tiek atrisinātas.
Kas tevi var izsist no līdzsvara?
Situācijas, kad nevaru otram palīdzēt vai kad neko vairs nevar ietekmēt.
Kādi ir tavi dzīves plāni tuvākajam laikam?
Pašlaik izstrādāju vairākus zinātniskos rakstus, kas jāpabeidz, un tuvākajā laikā gribu izpētīt, vai un kā bērnu fotogrāfiju publicēšana sociālajos tīklos ietekmē šo bērnu psihi.
Protams, gribu pabeigt Medicīnas fakultāti, pēc tam studēšu tālāk – rezidentūrā, doktorantūrā vai maģistra studiju programmā Veselības vadība. Rezidentūrā – bērnu ķirurģiju, klīnisko mikrobioloģiju vai bērnu infektoloģiju.
Gribu uzlabot vācu valodas zināšanas un atsākt franču un spāņu valodas studijas. Ir doma vairāk pievērsties foto semināriem un meistarklasēm, veltot vairāk laika sev un tam, kas mani interesē līdz ar medicīnu, jo medicīna nav visa mana dzīve – citādi jau visa dzīve paiet garām! Darbojoties dažādos projektos un studentu organizācijās, veicot brīvprātīgo darbu, es iemācos tik daudz lietu, kas dzīvē noder un ko, studējot tikai medicīnu, nebūtu iemācījusies.
Ņemot vērā to, cik daudz dari, vai tev pietiek ar 24 stundām diennaktī?
Bieži vien gribētos vairāk stundu. [Smejas.] Ir bijuši brīži, kad vairs nevaru un arī negribu kāpt ārā no gultas – tad saprotu, ka ir par daudz. Tad paņemu pauzi un atpūšos kopā ar draugiem un tuviem cilvēkiem. Vislabāk, ja var aizbraukt kaut kur pavisam prom, jo tas palīdz uzlādēt baterijas.
Kas tevi dzen uz priekšu?
Savulaik esmu sākusi darīt un tagad vairs nevaru apstāties. Ja es apstātos, man kļūtu garlaicīgi! Man patīk darīt! Arī skolas laikā biju ļoti aktīva – piedalījos mācību olimpiādēs, gāju uz privātstundām, pabeidzu mākslas skolu, spēlēju basketbolu un volejbolu, piedalījos dažādos skolas projektos – un es jutos labi. Pieradu pie slodzes. Kad jūtu, kad vajag paņemt pauzi, es to paņemu.
Kas tev dzīvē ir vissvarīgākais?
Ģimene. Uz Ilūksti sanāk aizbraukt labi ja reizi mēnesī. Tur es kopā ar mazo māsu un vecākiem atpūšos. Tur nav steigas un Rīgas burzmas. Katru reizi aizvedu viņiem kādus īpašos Rīgas kārumus. Esmu laimīga, kad tur aizbraucu. Nekas cits nav svarīgāks, jo viņi mani pieņem jebkurā situācijā, arī tad, kad esmu paklupusi, un palīdz piecelties.
RSU rektors Aigars Pētersons sveic Latvijas Studentu apvienības Gada balvas nominācijā "Gada students" ieguvēju Veroniku Baltmani. 2018. gada 5. februāris
Kāpēc esi izvēlējusies kļūt par ārsti?
Man patīk palīdzēt cilvēkiem un darīt labu. Kad es stājos RSU, zināju, ka pēc studijām strādāšu savā profesijā, jo man vienmēr būs darbs. Es to gribu darīt un darīšu!
Vai tu pieļauj iespēju, ka varētu atgriezties Ilūkstē un strādāt par ārsti?
Esmu runājusi ar draugiem par to, ka es noteikti gribētu palikt dzīvot un strādāt Latvijā. Jā, es varu braukt stažēties un mācīties uz ārvalstīm, taču iegūtās zināšanas vedīšu uz Latviju.
Rīgā, protams, ārstam ir plašākas iespējas gan praktizēt, gan veikt zinātnisko darbu, gan konsultēties ar kolēģiem. Pamatdarbavietu es gribētu Rīgā, bet uz Ilūksti varētu braukt pieņemt pacientus, piemēram, dažas reizes mēnesī.
Kas jāņem vērā, lai būtu labs ārsts?
Jāprot sarunāties un uzklausīt pacientu. Jābūt pieklājīgam, iejūtīgam, pacietīgam, ar vēlmi sadarboties un jāizskaidro, kas ar pacientu notiek un ko ārsts darīs. Jādod viņam ticība, ka viņš uz mani var paļauties. Ja pacients uzticas ārstam, tad tie jau ir 50 % no paveiktā darba. Otra lieta – jābūt zināšanām, bez tā nevar iztikt. Tev jābūt labam speciālistam! Trešā lieta – ārstam ir jārūpējas par savu izskatu, jābūt tīrās drēbēs, sakoptam.
Foto autore: Veronika Baltmane
Kas ir grūtākais, studējot medicīnu?
Atrast pareizo mācīšanās pieeju konkrētajam studiju kursam, lai izpildītu docētāja prasības. Visgrūtākais ir, kad nezinu, no kādiem materiāliem labāk šo studiju kursu apgūt – no grāmatas latviešu valodā, no ārvalstu publikācijām, no vieslektoru lekciju video ierakstiem vai visa kopā. Gribu iemācīties un izprast pēc iespējas labāk, taču grūti aptvert plašo informācijas klāstu, izvēloties svarīgāko un priekš manis efektīvāko.
Par ko plāno rakstīt diplomdarbu?
Patiesībā es to neplānoju rakstīt, jo man ir godalgota vieta starptautiskajā konferencē. 2017. gadā ieguva 3. vietu RSU starptautiskajā studentu zinātniskajā konferencē (International Student conference "Health and Social Sciences") sekcijā Infectious Diseases, Dermatovenerology, Microbiology, Immunology, Allergology ar darbu The bacteriological contamination of peripheral intravenous catheters in cardiologic department ("Perifēro intravenozo katetru bakterioloģiskā kontaminācija kardioloģijas nodaļā"). Ceru, ka to pielīdzinās diplomdarbam. Taču tas nenozīmē, ka neturpināšu zinātnisko darbību. Gluži pretēji – kā jau minēju, ķeršos pie jauna zinātniskā darba izstrādes.
Kurš, tavuprāt, ir nozīmīgākais atklājums medicīnā? Pirmais, kas ienāk prātā…
Antibiotikas. Pateicoties antibiotikām, mūsdienās var ārstēt vienu trešdaļu no visām slimībām. Es nevaru iedomāties mūsdienu pasauli bez antibiotikām!
Ko tu novēlētu tiem jauniešiem, kuri šogad septembrī sāks studēt medicīnu RSU?
Vispirms viņiem novēlu rūpīgi pārdomāt, vai medicīnas studijas tiešām ir tas, ko viņi vēlas, jo šis ir smags ceļš un ne vienmēr visiem vajadzīgs.
Novēlu, lai viņi mācās! Protams, būs studiju kursi, kuros izšmauksi cauri un nokārtosi ieskaiti arī tad, ja nebūsi visu cītīgi iemācījies, taču ir muļķīgi cerēt tikai uz veiksmi un nemācīties, jo, strādājot par ārstu, būs vieglāk, ja būs labas zināšanas.
Un jābūt ticībai sev! Neviens tev neticēs vairāk, kā tu pats. Protams, nevajag būt lepnam un celt degunu gaisā, taču normas robežās vajag ticēt sev, citādi nekas nesanāks.
Un jāprot sadarboties ar studiju biedriem. Nevajag noslēgties sevī, vajag iet un mācīties kopā, jo, sadarbojoties ar citiem, ir vieglāk apgūt studiju vielu.
Jārēķinās, ka studēt medicīnu jebkurā gadījumā būs smags darbs!
Par Latvijas Studentu apvienības Gada balvu
Latvijas Studentu apvienības (LSA) Gada balva ļauj īpašu uzmanību pievērst tām personām, organizācijām un notikumiem, kas konkrētā gada laikā visvairāk ietekmējuši studentus, pievērsuši apkārtējo uzmanību problēmai, vērā ņemamiem rezultātiem, akcijām un citām darbībām.
Nominācijai Gada students var izvirzīt studentus, kuri ir kā paraugs, kuri ar saviem darbiem spējuši iedvesmot citus studentus vai sabiedrību kopumā. Izvirzot studentu šai nominācijai, jānorāda studenta vidējā svērtā atzīme par iepriekšējo studiju gadu, sabiedriskās aktivitātes un zinātniski pētnieciskā darbība vai sasniegumi sportā.
Saistītās ziņas
RSU administrācijas pārstāvji apmeklē LSPA darbinieku kopsapulciKonsolidācija, Studentiem, Darbiniekiem
