Mākslas terapijas programmas absolventei Sanitai Šuriņai – nozīmīga balva par referātu konferencē
RSU absolventes Mg. sc. sal., Mg. paed. Sanitas Šuriņas stenda referāts Mūzikas terapija insulta pacientu kustību traucējumu mazināšanai: nejaušinātu kontrolētu pētījumu sistemātiskais pārskats ar metaanalīzi (PDF) saņēmis augstāko novērtējumu un balvu par aktualitāti un metodoloģisko kvalitāti 4. Baltijas un Ziemeļjūras fizikālās un rehabilitācijas medicīnas konferencē, kas no 16. līdz 18. septembrim notika Rīgā.
Stenda referāts tapis uz RSU Rehabilitācijas fakultātes studiju programmā Mākslas terapija izstrādātā maģistra darba bāzes, S. Šuriņai sadarbojoties ar maģistra darba vadītāju asoc. prof. Kristīni Mārtinsoni, darba konsultanti Mg. sc. sal., Mg. mus. Mirdzu Paipari un līdzautori Mg. sc. sal., Mg. art. Janu Duhovsku.
Definējot insultu kā vienu no galvenajiem funkcionālās nespējas cēloņiem un kustību traucējumu mazināšanu kā vienu no svarīgākajiem rehabilitācijas uzdevumiem pēc insulta, kā arī norādot uz eksistējošiem pētījumiem, kas uzrāda pozitīvus rezultātus mūzikas terapijas metožu un tehniku, jo īpaši ritmiskās dzirdes stimulēšanas (RDS, angl. Rhythmic Auditory Stimulation), izmantošanai insulta pacientu rehabilitācijā, S. Šuriņa veikusi pētījumu datu apkopošanu, izveidojot nejaušinātu kontrolētu pētījumu sistemātisko pārskatu ar metaanalīzi.
Pētījumā iekļauti MEDLINE, Cochrane Trial Register un EBSCO (Academic Search Complete un Health Source – Nursing Academic Edition) datubāzēs atrastie pētījumi, kuru kvalitātes izvērtēšanai tika izmantota PEDro (Physiotherapy Evidence Database) skala. Rezultātā sistemātiskajā pārskatā tika iekļauti 14 nejaušināti kontrolēti pētījumi, kuros izvērtēta mūzikas terapijas ietekme uz gaitu raksturojošiem rādītājiem un rokas funkcionālo iespēju rādītājiem. Sistemātiskā pārskata rezultātā secināts, ka gaitas vingrinājumi kombinācijā ar RDS metodi dod labākus rezultātus nekā gaitas vingrinājumi bez ritma izmantošanas. Savukārt attiecībā uz RDS un citu mūzikas terapijas intervenču izmantošanu rokas kustību traucējumu mazināšanai nevar sniegt viennozīmīgu atbildi, tādēļ nepieciešami turpmāki pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu.
