Mūsu augstskola pirms 30 gadiem augusta vējos
1991. gadā mūsu augstskolai jau otro gadu bija jauns nosaukums – no Rīgas Medicīnas institūta bijām pārdēvēti par Latvijas Medicīnas akadēmiju (LMA). Tas ir laiks, kad augstskolā valda tāds noskaņojums, kāds minēts dažu LMA laikraksta Pulss rakstu ievados: "Šajos lielo pārmaiņu laikos izirst daudzas vecās struktūras" vai "LMA ir sācies jauns mācību gads. Pirmais mācību gads starptautiski atzītā neatkarīgā Latvijā".
1991./1992. studiju gads LMA sākās vienlaikus ar neziņu un prieku
19. – 21. augustā Padomju Savienībā notika pučs – tas bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu. 19. augusta pievakarē OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām Rīgā ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas. Taču pučs izgāzās. Latvijas Augstākā Padome 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tas ir Neatkarības deklarācijai pakārtots dokuments, ar kuru atcēla 1990. gada 4. maijā noteikto pārejas periodu un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību.
Jau pirms tam bija izstrādāts Latvijas Republikas Izglītības likums (iepriekš visu noteica PSRS regulas). Likuma īstenošana dzīvē sākās ar 1991./1992. mācību gadu, un tas ietekmēja arī LMA darbu.
LMA sākās darbs pie ģimenes ārstu apmācības pilnveidošanas, paredzot, ka turpmāk ģimenes ārstiem Latvijas brīvvalstī būs īpaša vieta un prestižs (PSRS tādas specialitātes nebija). Notika politisko katedru reforma – izveidoja Sociāli humanitāro zinātņu katedru. Slēdza Kara medicīnas un katastrofu medicīnas katedru, bet radās jautājums, kā turpmāk ārstiem mācīt toksikoloģiju un katastrofu medicīnu, ko līdz tam iekļāva Kara katedras programmās. Docentes Zinaidas Kasvandes vadībā darbu sāka jaundibinātā Fiziskās rehabilitācijas, sporta medicīnas un fizikālās terapijas katedra . Bija skaidrs, ka turpmāk šai jomai būs nepieciešama daudz lielāka uzmanība (1994. gadā uz šīs katedras bāzes izveidoja Rehabilitācijas fakultāti).
Ārstes doc. Zinaida Kasvande un asoc. prof. Viktorija Linaberga pagājušā gs. 70. – 80. gados aizstāvēja doktora disertācijas un bija Rīgas Medicīnas institūta docētājas Hospitālās terapijas katedrā, kur lasīja kursu Ārstnieciskā fizkultūra un medicīnas kontrole. Šis kurss, kā arī kurss Fakultātes terapija ar tuberkulozes kursu un vispārējo fizioterapiju kļuva par pamatu 1991. gadā izveidotajai LMA Fiziskās rehabilitācijas, sporta medicīnas un fizikālās medicīnas katedrai. Sākot no 1991. gada, tika sākta fizikālās rehabilitācijas ārstu sertifikācija.
1991. gada 16. septembrī LMA Senāta prezidijā izskatīja docenta Kārļa Arona priekšlikumu dibināt Medicīnas vēstures institūtu, ko Senāta prezidijs atbalstīja. Līdz tam medicīnas vēsturi studentiem mācīja sociālās higiēnas kursa ietvaros. Sākās pēcdiploma izglītības plašas reformas, kas saistītas ar jauno Latvijas Republikas augstākās medicīniskās apmācības koncepciju.
1991. gada Imatrikulācijas svētki pie LMA ēkas Dzirciema ielas16. Jaunos studentus ieradies sveikt Hipokrats ar Higieju un Panaceju. Attēli no RSU Vēstures muzeja krājuma
Neliela atkāpe – tiek atcelta valsts sadale
1991. gada vasaras izlaidums absolventiem bija nācis ar labu ziņu – tika atcelta valsts sadale – noteikums Padomju Savienībā, kas noteica jauno speciālistu darbavietu vismaz uz nākamajiem trim gadiem. Turpmāk viņiem pašiem bija dota iespēja sameklēt sev darbu un slēgt darba līgumu. Bet bija arī iespēja mācīties tālāk. LMA sākās reforma pēcdiploma izglītībā, drīzumā izveidojot rezidentūras, maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas.
Daži tā laika docētāju citāti no laikraksta Pulss (01.10.1991. izdevums Nr. 1 (644)), sākot jauno 1991./92. māc. g.
- Farmācijas fakultātes dekāne doc. Vija Eniņa:
"Nākotnes Latvijai vajadzīgi īsti – zinoši, griboši, varoši – ārsti un provizori [Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību. – red.]. Un, lai par tādiem kļūtu, ir jāsāk ar pirmo mācību dienu."
- Doc. Jānis Dobelis:
"Jā, vairāk nekā pussimts valstis ir atzinušas Latvijas Republikas neatkarību, arī Krievzeme. Nešaubos, ka šis fakts kļūs par pasaules gada notikumu. Neskatoties uz šiem mums visiem priecīgiem notikumiem, nākotnes krāsas būs atkarīgas no tā, caur kādām brillēm skatīsimies. Uz nākotni vajadzētu raudzīties no pozīcijām, ka tagad tikai sāksies."
